NRA PĒTA: Deputāti saņem piemaksas arī par neattaisnoti kavētu darbu

PLENĀRSĒŽU KAVĒŠANA DEPUTĀTAM VAR MAKSĀT DĀRGI. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāts var zaudēt 20 procentus no algas par katru neattaisnoti kavētu sēdi vai pat vispār tikt izslēgts no Saeimas sastāva, ja vienas kārtējās sesijas laikā neattaisnotu iemeslu dēļ viņš nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Saeimas sēdēm. Savukārt par Saeimas komisijas vai apakškomisijas sēžu neattaisnotu kavēšanu deputātiem no algas neko neatvelk un saglabā pat piemaksas © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Papildus Saeimas deputātu algai, kas šogad ir 2963 eiro, daļa deputātu saņem piemaksu par amatu pildīšanu. Šāda piemaksa pienākas arī Saeimas komisiju un apakškomisiju priekšsēdētājiem, sekretāriem, kā arī komisiju priekšsēdētāju biedriem un pat tādā gadījumā, ja viņi kavē savu komisiju un apakškomisiju sēdes bez attaisnojoša iemesla.

Saeimas deputāta pamatpienākums ir likumdošanas darbs. Lai to paveiktu, deputātam jāpiedalās Saeimas plenārsēdēs, kā arī jāiesaistās komisiju un apakškomisiju darbā. Saeimas plenārsēdēs ir jāpiedalās visiem tautas ievēlētajiem priekšstāvjiem, savukārt komisiju un apakškomisiju sēdēs ‒ tikai tiem deputātiem, kas tajās darbojas. Par Saeimas sēžu kavēšanu bez attaisnojoša iemesla saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputāts var zaudēt 20 procentus no algas, un šādi precedenti jau ir bijuši. Piemēram, 2018. gadā Saeimas deputāti Ilmārs Latkovskis un Arvīds Platpers zaudēja piektdaļu no mēnešalgas. Savukārt par Saeimas komisijas vai apakškomisijas sēžu neattaisnotu kavēšanu deputātiem nekas nedraud.

Kavē gan attaisnotu, gan neattaisnotu iemeslu dēļ

Ielūkojoties Saeimas komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklētības statistikā, redzams, ka deputāti itin bieži kavē komisiju un apakškomisiju sēdes. Pēc Neatkarīgās aprēķiniem, šā gada pirmo četru mēnešu laikā kvoruma trūkuma dēļ nenotika 18 komisiju un apakškomisiju sēdes, kuras nācās sasaukt atkāroti. Lielākoties kavējumi bijuši attaisnotu iemeslu dēļ, piemēram, slimība, komandējums, bezalgas atvaļinājums vai darbs kādā citā komisijā vai apakškomisijā.

Taču deputāti sēdes kavē arī bez attaisnotiem iemesliem, un to vidū diemžēl ir pat deputāti, kuri ieņem noteiktu amatu šajās komisijās un par to saņem piemaksu pie deputāta algas.

Šā gada pirmajos četros mēnešos bez attaisnota iemesla uz komisijas vai apakškomisijas sēdēm neieradās 17 deputāti, kuri tajās ieņem kādu amatu.

Visvairāk bez iemesla komisiju sēdes, kurās pati ieņem noteiktu amatu, kavējusi Inese Ikstena („Attīstībai/Par!”). Četru mēnešu laikā viņa bez attaisnojoša iemesla neieradās uz sešām Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdēm, kurās ir priekšsēdētāja biedre, un uz divām šīs komisijas e-pārvaldības apakškomisijas sēdēm, kurās viņai vajadzēja pildīt sekretāres pienākumus. Par abiem šiem amatiem viņa ik mēnesi saņem piemaksu 481 eiro apmērā papildus deputātes teju 3000 eiro lielajai pamatalgai (pirms nodokļu nomaksas). Uz sešām Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm bez attaisnojoša iemesla šogad neieradās šīs komisijas priekšsēdētāja biedrs Aldis Blumbergs. Viņam ik mēnesi par šī amata pildīšanu piemaksā 324 eiro (eiro). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sekretārs Ēriks Pucens (KPV LV) bez attaisnota iemesla kavēja septiņas šīs komisijas sēdes.

Ko dara komisijas un apakškomisijas?

Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata ētikas pārkāpumus vai vērtē Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos, sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 17 komisijas. Komisijas tiek veidotas, ievērojot frakciju proporcionālu pārstāvību. Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas ievēlē divus deputātus no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas, bet Nacionālās drošības komisija vienu pārstāvi no katras frakcijas. Komisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams ‒ arī priekšsēdētāja biedru. Par šo darbu deputāti saņem piemaksu. Šogad atkarībā no amata ‒ no 324 eiro līdz 1287 eiro (pirms nodokļu nomaksas).

Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var izveidot apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi. Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijas sēdei. Arī apakškomisijas priekšsēdētājs un sekretārs saņem piemaksu par darbu. Šogad tie ir no 157 līdz 250 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas).

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.

Svarīgākais