Ārkārtējās situācijas ietekme uz iedzīvotāju spēju apmaksāt komunālos pakalpojumus ir niecīga. Bet šo pakalpojumu sniedzēji norāda, ka, ārkārtējai situācijai ieilgstot vairāk par trim mēnešiem, stāvoklis strauji varētu mainīties uz slikto pusi. Premjerministrs Krišjānis Kariņš gan sola, ka valdība, saglabājot dažus ierobežojumus, ārkārtējo situāciju apņēmusies pārtraukt jūnijā.
Trešdien, satraucoties, vai, mazinoties ekonomiskajai aktivitātei un līdz ar to arī iedzīvotāju maksātspējai, netiek apdraudēta komunālo pakalpojumu sniedzēju pastāvēšana un iedzīvotāju labklājība, Saeimas Mājokļa jautājumu apakškomisija par aktuālo situāciju iztaujāja pakalpojumu sniedzējus un citus ekspertus.
Uz komisijas vadītājas Regīnas Ločmeles-Luņovas jūtamā satraukuma fona ar relaksētu mieru patīkami izcēlās Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders. Uz jautājumu, vai ministrija apkopo datus par situāciju ar komunālajiem maksājumiem, viņš norādīja, ka tas netiek darīts, jo situācija neesot tik kritiska, bet ministrija uzturot saziņu ar namu apsaimniekotājiem.
Nedaudz detalizētāk M. Audera pausto apliecināja arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis.
“Cilvēki mēģina maksāt rēķinus, apmaksas disciplīna nav ievērojami kritusies,” saka Ģ. Beikmanis.
Viņš tomēr atzina, ka rēķinu apmaksas disciplīna nedaudz kritusies esot - salīdzinot ar pirmskrīzes mēnešiem, parādnieku skaits pieaudzis par desmit un vairāk procentiem. Straujākais parādu pieaugums esot vērojams starp uzņēmumiem - mājokļu īpašnieki esot čaklāki maksātāji.
Ņemot vērā, ka Rīgā koncentrējas teju puse valsts ekonomikas, nav brīnums, ka Latvijas lielākais namu apsaimniekotājs “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP), kura pārziņā ir vairāk nekā 4000 dzīvojamo māju, ziņoja par mazākām novirzēm no normas.
RNP valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis stāstīja, ka Rīgā komunālo maksājumu disciplīna esot sarukusi aptuveni par trīs procentiem, bet kopējais parādnieku portfelis ir apmēram 37 miljoni eiro. Liels atspaids esot “Rīgas siltuma” un “Rīgas ūdens” lēmums ārkārtas situācijas laikā neuzrēķināt līgumsodus.
Savukārt “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētāja Dagnija Kalniņa atklāja, ka krīzes sākumā uzņēmums modelējis, kā situācija varētu attīstīties, bet modelis bijis krietni pesimistiskāks par realitāti. Proti, uzņēmums bija rēķinājies, ka ūdens patēriņš pilsētā mazināsies par desmit procentiem, taču realitātē tie bijuši apmēram septiņi. Arī rēķinu apmaksas kavētāji ir uz pusi mazāk nekā prognozētais desmit procentu pieaugums.
Līdzīga situācija ir arī “Rīgas siltumā”, taču visas ieinteresētās puses atzīst, ka, ārkārtējai situācijai ievelkoties vairāk par trim mēnešiem, stāvoklis varētu strauji pasliktināties. Garāka ārkārtējā situācija iedzīvotājiem liegtu pelnīt pietiekami daudz līdzekļu, lai vasarā, kā tas tradicionāli ierasts, nomaksātu pa ziemu uzkrājušos parādus.
