Valsts kontrole tiešā tekstā neaicina kādam izdienas pensionāram atņemt jau piešķirto pensiju, tomēr kārtējo reizi brīdina valdību un pensiju politikas veidotājus par izdienas pensiju milzīgo slogu uz valsts budžeta izdevumiem. Pēc Valsts kontroles aprēķiniem, tuvāko gadu laikā valsts uzņemtās saistības izdienas pensiju jomā sasniedz 4,5 miljardus eiro.
“Brīdī, kad valsts uzņemas simtiem miljonu eiro lielas saistības Covid-19 krīzes mazināšanai, ir svarīgi apzināties, kur mēs kā valsts stāvam, un saprast, kādas vēl finansiālas saistības mēs esam uzņēmušies,” vērtējot izdienas pensiju sistēmu Latvijā, norāda Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins. Lai gan Valsts kontrole par nesakārtoto izdienas pensiju sistēmu runā jau gadiem, Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa pašlaik uz šo situāciju raugās ar nedaudz lielākām cerībām. “Papildus visiem mūsu argumentiem tagad ir pievienots finansiālais aspekts - cik valstij izmaksās šīs saistības,” sacīja E. Krūmiņa.
Pirmoreiz aprēķina saistības
Veicot revīziju par ministriju un valsts iestāžu izdevumiem 2019. gadā, Valsts kontrole atkārtoti pievērsusi uzmanību izdienas pensiju sistēmai un secinājusi, ka valsts uzņemto saistību apmērs par izdienas pensiju sistēmas uzturēšanu ir 4,5 miljardi eiro, tāpēc valstij šī sistēma ir beidzot jāsakārto. 2011. gadā izdienas pensiju izmaksai bija nepieciešami 45 miljoni eiro, bet 2020. gadā būs nepieciešami jau 77,4 miljoni eiro. Taču valsts uzņemto saistību apmēru izdienas pensiju izmaksai nākotnē, kas mērāms miljardos, Valsts kontroles revidenti aprēķinājuši, ņemot vērā visu resoru, kuros tiek piešķirtas izdienas pensijas, iesniegtos datus, katra cilvēka - izdienas pensionāra pensijas izmaksas gadā, un rēķinot tās atbilstoši vidējam mūža ilgumam.
Izdienas pensiju tēmu Valsts kontrole padziļināti vērtēja jau 2015. gadā pensiju sistēmas ilgtspējas revīzijas ietvaros un turpināja to darīt arī šogad finanšu revīzijās. Izdienas pensijas valstij izmaksā arvien dārgāk, jo palielinās izdienas pensionāru skaits.
“Pašlaik apzinām izmaksas, bet nākotnē pavisam noteikti rosināsim atbildīgās institūcijas izvērtēt, vai varam turpināt attiekties pret izdienas pensiju jautājumiem kā līdz šim,” saka E. Krūmiņa.
“Pie šādas situācijas attīstības, nepārskatot jau pastāvošās izdienas pensijas un turpinot paplašināt to saņēmēju loku, nākotnē izdienas pensijas var kļūt par teju vai nepanesamu slogu valsts budžetam,
tādēļ ir nepieciešama steidzama politiska izšķiršanās par turpmāko rīcību šajā jautājumā, pārskatot un, ja nepieciešams, sašaurinot izdienas pensiju saņēmēju loku.” Valsts kontroles vadītāja nenoliedz, ka izdienas pensiju sistēma skar milzīgu ieinteresēto cilvēku loku, bet “politikas veidotājiem ir jāspēj paskatīties uz šiem jautājumiem objektīvi, arī salīdzinot ar vecuma pensijas saņēmējiem - cik saprātīga ir izdienas pensiju sistēma attiecībā pret kopējo pensionāru grupu”.
Izdienas pensiju jautājums ir aktuāls, jo arvien vairāk dažādu profesiju pārstāvji vēlas sev izdienas pensijas. “Tas ir saprotams, jo izdienas pensijas apmērs ir krietni lielāks nekā vecuma pensija, un izdienas pensijā var doties krietni ātrāk, nekā gaidot vecuma pensiju,” saka E. Krūmiņa. “Svarīgākais ir paskatīties rūpīgi uz visu pensijas sistēmu kopsakarībā, lai arī šāda viena izdienas sistēma kalpotu sabiedrības interesēm.”
Vidēji par 200 eiro lielākas
Izdienas pensijas var saņemt ne tikai karavīri, ugunsdzēsēji un policisti, bet arī diplomāti, radošo profesiju darbinieki un vairāku iestāžu amatpersonas. Izdienas pensiju saņēmēju loks arvien ir ticis paplašināts, to skaitā ir arī transporta darbinieki, tiesneši, prokurori, drošības iestāžu darbinieki. Gadu gaitā izdienas pensiju saņēmēju loks ir audzis, tomēr visaptveroša izvērtējuma par izdienas pensiju sistēmā iekļaujamām profesijām nav bijis. Valsts kontrole norāda, ka nav pieļaujama jaunu likumprojektu virzīšana, kas paplašina izdienas pensiju saņēmēju loku, kamēr netiek veikts visaptverošs izdienas pensiju sistēmisks izvērtējums, pārskatītas jau pastāvošās izdienas pensijas un ilgtermiņa iespējas to finansēšanā.
Izdienas pensijas dod iespēju pensionēties ilgi pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas un saņemt pensiju, kuras apmērs nav atkarīgs no uzkrātā pensijas kapitāla. Izdienas pensijas apmērs ir vidēji 1,51 reizi lielāks nekā šo personu “nopelnītā” valsts vecuma pensija. “Lai gan izdienas pensiju nepieciešamība tiek pamatota ar personu nespēju turpināt darba gaitas, datu analīze liecina, ka septiņi no desmit izdienas pensiju saņēmējiem turpina strādāt. Turklāt liela daļa strādā institūcijās vai profesijās, no kurām devušies izdienas pensijā. Tas nozīmē, ka daudzām personām nav bijis nepieciešams pat pārkvalificēties un izdienas pensija faktiski nodrošina tikai papildu ienākumus,” skaidro E. Korčagins.
Pensijā 30 gados
Tā kā šī sistēma ir veidojusies vēsturiski vai arī panākot politisko atbalstu, pašlaik pastāv atšķirīgi izdienas pensiju piešķiršanas kritēriji un aprēķināšanas kārtība. Piemēram, atsevišķas militārpersonas izdienas pensijā devušās jau 33 gadu vecumā, jo nav noteikts minimālais pensionēšanās vecums, savukārt neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem un diplomātiem minimālais pensionēšanās vecums ir 55 gadi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā tiesības uz izdienas pensiju ir arī šīs iestādes iekšējiem auditoriem, vecākajiem grāmatvežiem un vecākajiem lietvežiem, kas, visticamāk, nenodarbojas ar operatīvo darbību.
Pēc Valsts kontroles datiem, Aizsardzības ministrijas saistības izdienas pensijām aprēķinātas vairāk nekā 1,3 miljardu eiro, Ārlietu ministrijai nepilnu 53 miljonu eiro, KNAB 11,5 miljonu eiro, Kultūras ministrijai pusotra miljona eiro, Labklājības ministrijai 645 miljonu eiro, Prokuratūrai 158,2 miljonu eiro apmērā. Lai gan Iekšlietu ministrijas pārskatā saistības izdienas pensijām nav aprēķinātas, tomēr, pēc revidentu provizoriskām aplēsēm, tās varētu sasniegt pat divus miljardus eiro. Saistību apjoms kļūs vēl lielāks, tāpēc iestādēm ir jāturpina darbs pie visu izdienas pensiju nākotnes saistību apzināšanas, uzsver Valsts kontrole.
