Valdībai aizkulišu šķēršļi suņu dokumentu sakārtošanā

Līdztekus pašvaldību un valsts regulārajiem maksājumiem, patversmēm ir nepieciešama sabiedrības iesaiste, līdzjūtība un pats galvenais – ziedojumi. Attēlā viens no “Ulubeles” mārketinga pasākumiem sadarbībā ar ātro kredītu biznesu “4finance”. Savdabīga sadarbība: bērniem sunīši, vecākiem parādi © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Ar dzīvnieku patversmi “Ulubele” saistītais nodibinājums “Dzīvnieku policija” mēģinājis novērst pretrunīgu normatīvo aktu sakārtošanu suņu reģistrācijas kārtībā. Atsevišķām organizācijām dzīvnieku aprūpe ir bizness – jo vairāk nelaimīgu suņu, jo vairāk naudas.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” tika virzīti uz izskatīšanu pagājušās nedēļas sēdē. Suņu, viņu saimnieku un veterinārārstu sabiedrībai tie ir ļoti būtiski, jo, pirmkārt, novērš pretrunu attiecībā uz vecumu, no kāda suns jāčipē un jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā. Otrkārt, atrisina jautājumu par suņa izmitināšanu uz laiku, kamēr saimnieks ir rūpēties nespējīgs, arī tad ja saimnieks ir nomiris.

Kā tikt pie saimnieka

Ja ir zināms labs kaimiņš vai mirušā saimnieka bērni ar mieru ņemt suni pie sevis, dzīvnieks nav jāstiepj par katru cenu uz patversmi, kamēr tiks apstiprināts testaments. Dzīvniekam ir labāk vispār nenokļūt patversmē, bet uzreiz pie saviem nākamajiem saimniekiem. Arī tādēļ, ka izpirkt dzīvnieku no patversmes ir ārkārtīgi dārgi. Pieprasītas sugas maksā tuvu summai, kas maksājama profesionāliem audzētājiem. Grozījumi noteikumos ļaus iztikt bez šiem pārdzīvojumiem gan suņiem, gan viņu jaunajiem saimniekiem:

“Lai kļūtu par reģistrēta mājas (istabas) dzīvnieka turētāju uz laiku, kamēr tā īpašnieks (fiziska persona) nespēj pildīt dzīvnieka īpašnieka pienākumus vai kamēr tiek apstiprinātas mantojuma tiesības dzīvnieka īpašnieka (fiziskas personas) nāves gadījumā, persona iesniedz datu centrā iesniegumu par mājas (istabas) dzīvnieka turētāja un turēšanas vietas maiņu.” Tik vienkārši.

Jāčipē līdz 4 mēnešiem

Savukārt attiecībā uz pienākumu čipēt un reģistrēt suņus tiek salāgoti termiņi. Veterinārmedicīnas likumā, kas ir augstāks normatīvs akts, noteikts, ka kucēni reģistrējami līdz 4 mēnešu vecumam vai agrāk, ja tiek atsavināti. Savukārt grozāmajos Ministru kabineta noteikumos pašlaik minēti seši mēneši. Šāda nesakritība izraisa neizpratni suņu īpašnieku publikā un reizumis arī strīdus pie vetārstiem. Tas tāpēc, ka ārstiem jāreģistrē suņu vakcinēšanas fakts pret trakumsērgu Lauksaimniecības datu centrā, bet, ja suns nav tur iereģistrēts, poti nav kam klāt pierakstīt. Skaidrs ir arī tas, ka vienai un tai pašai normai nav jāatrodas dažādos normatīvajos aktos, tādēļ no MK noteikumiem to plānots vispār izņemt ārā, atstājot tikai likumā noteikto - suns jāčipē līdz četru mēnešu vecumam.

Apbrīnojama ietekme kuluāros

Grozījumus noteikumos saskaņojušas visas iesaistītās valsts un sabiedriskās institūcijas. Dokumenta galīgais projekts bija iekļauts pagājušās nedēļas valdības sēdes darba kārtībā. Tas tika izskatīts un piepeši atlikts. Izrādās, ka tikai dažas stundas pirms sēdes vēstuli valdībai atsūtīja “Dzīvnieku policija”. Tās virsorganizācija “Ulubele” šādi nodemonstrēja apbrīnojamu ietekmi politiskajos kuluāros, apturot konkrētā normatīvā akta caurspīdīgu virzību un pārkāpjot atzinumu sniegšanas kārtību un termiņus. Tagad “Dzīvnieku policija” savā mājaslapā ziņo:

“Ministru kabinets uz nedēļu atliek nekvalitatīvi un bezjēdzīgi izstrādātos grozījumus obligātās suņu reģistrācijas kārtībā!”

Pretruna patversmju biznesā

Kādas vienošanās panāktas aizkulisēs, pagaidām nav zināms, taču noteikumu projekts jau ir redzams nākamās valdības sēdes darbakārtībā A sadaļā. Teorētiski tas nozīmē, ka dokumenta apstiprināšana iecerēta bez diskusijām. Vai tā notiks praksē, vēl redzēsim - vai suņu intereses būs svarīgākas par patversmju peļņas interesēm. Jāatgādina, ka patversmes saņem naudu par katru suni gan no pašvaldībām, gan valsts, ja dzīvnieki īpašniekiem konfiscēti. Un arī ātro kredītu reklāmu klienti arvien tiek aicināti nest patversmēm naudu, pārtiku, dažādus noderīgus materiālus. Patversmju biznesā ir iekodēta pretruna - jo vairāk nelaimīgu dzīvnieku, jo vairāk ienākumu. Jo lielāku līdzjūtību izraisa, jo vairāk naudas saziedo. Nav brīnums, ka tie, kuriem dzīvnieki ir tikai bizness, cīnās pret caurspīdību. Nevēlas reģistrēt dzīvniekus uz sava vārda, nevēlas izņemt lolojumdzīvnieku pases. Maksimāli ienākumi ar minimāliem tēriņiem.

Ko pateica tiesa

Par šādiem pārkāpumiem ir sodīta arī “Ulubele”. Tas lasāms pērn Rīgas rajona tiesas taisītā spriedumā (lietas arhīva Nr.1A-0503-19/6), ar kuru spēkā tika atstāts Pārtikas un veterinārā dienesta uzliktais sods simts eiro apmērā.

Biedrība “Dzīvnieku pansija “Ulubele”” pieļāvusi virkni dzīvnieku labturības prasību pārkāpumu, tai skaitā praktizējusi nereģistrētu suņu turēšanu,

un, neskatoties uz to, ka pašvaldība biedrībai maksā par kucēnu uzturēšanu patversmē, patversme tos jau agrīnā vecumā devusi pagaidu mājās. Tādējādi dzīvnieku kustība faktiski nav izsekojama.

Tiesa konstatējusi, ka patversme tā rīkoties nedrīkst, un nosprieda:

“Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektora M. Baloža 2019. gada 18. janvāra lēmumu Nr.1.1-14.1/19/125 atstāt negrozītu, bet biedrības “Dzīvnieku pansija “Ulubele”” sūdzību noraidīt.”

Līdzīgi arī valdībai vajadzētu noraidīt “Ulubeles” iebildes pret suņu reģistrācijas normu sakārtošanu Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtībā.

Izpēte

Nu nemaz negribas ticēt, ka čekisti savulaik aizsūtīja uz karātavām savu vācu kolēģi Frīdrihu Jekelnu bez nopratināšanas jeb pieredzes apmaiņas par to, kā vislabāk cīnīties pret Kurzemes partizāniem un ko šajā ziņā mācīties no Jekelna komandētās soda ekspedīcijas “Eichensumpf” neveiksmēm Zlēkās.