Valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un budžeta apropriācijas pārdales piešķīrusi 14 miljonus eiro trim lielākajām Latvijas slimnīcām iekārtu un aprīkojuma iegādei. Covid-19 krīzes laiks ļauj slimnīcām ātrāk un ar salīdzinoši mazākiem birokrātijas šķēršļiem iepirkt iecerēto. Tomēr plānotie iepirkumi pievērsuši “korupcijas sargu” un iekšlietu ministra uzmanību.
Slimnīcas un Veselības ministrija pamato, kāpēc šādas iekārtas un kāpēc tieši tagad ir nepieciešams iepirkt, un skaidrojums ir vajadzīgs, jo iepirkt plānots ne tikai Covid-19 ārstēšanai pašlaik akūti svarīgās mākslīgās plaušu elpināšanas iekārtas, sejas maskas un respiratorus, bet arī gultas, krēslus, gēnu sekvencēšanas iekārtu un īpašu bronhoskopu.
Gatavojas otram Covid-19 vilnim
Valdība veselības nozarei līdz šim piešķīrusi ievērojamus papildu līdzekļus Covid-19 krīzes risināšanai, bet viens no lielākajiem piešķīrumiem nonācis pie Latvijas lielākajām slimnīcām - vairāk nekā 14 miljoni eiro. Šo naudu atļauts izlietot medicīnisko iekārtu iegādei. Veselības ministre Ilze Viņķele, atbildot uz Saeimas deputātu interesi par šiem iepirkumiem, sacīja, ka katrai slimnīcai ir sava iepirkumu komisija un slimnīcu padomes, kuras pārrauga iepirkuma procesus, un tieši slimnīcas padomei ir jādod atļauja par jebkuru iepirkumu virs 300 000 eiro. Notiekot sadarbība arī ar Valsts kontroli. No ministres teiktā izriet, ka šie iepirkumi tiek plānoti, domājot par tuvāko nākotni, kad slimnīcu darbs arvien vairāk būs jāpielāgo Covid-19, un tas nozīmē, ka būs nepieciešama papildu dezinfekcija un precīzāka pacientu plūsmu organizēšana. Pašreizējos iepirkumus slimnīcas veic, lai novērstu situāciju, ka rudenī, kad tiek prognozēts otrais Covid-19 vilnis, kādu akūti nepieciešamu iekārtu trūktu un “rezultātā tās būs jāiepērk pa galvu, pa kaklu”.
Pieticīgs skaidrojums, kāpēc jāpērk
Kādas iekārtas slimnīcas ir plānojušas iepirkt? Bērnu slimnīcai un P. Stradiņa slimnīcai iekārtu iepirkumiem ir atvēlēti nepilni četri miljoni eiro katrai, savukārt Rīgas Austrumu slimnīcai - nepilni septiņi miljoni eiro. Slimnīcas gatavo iepirkumus par plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtām. Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis informē, ka slimnīca plāno iegādāties desmit šādas iekārtas, savukārt P. Stradiņa slimnīcas vadītājs Rinalds Muciņš stāsta, ka Stradiņi gatavojas lielākam iepirkumiem - 23 invazīvām plaušu ventilācijas iekārtām un piecām neinvazīvām. Ja par šo iekārtu iepirkumiem jautājumi nav radušies, citādāk ir ar aprīkojumu, kam vismaz pirmajā acu uzmetienā nav skaidra steidzamība un arī devums tieši Covid-19 ārstēšanā. Vislielākā interese ir par divu dārgu iekārtu iepirkumu Rīgas Austrumu slimnīcā - gēnu sekvencēšanas iekārtu un īpašu bronhu izmeklēšanas iekārtu. Par 280 000 eiro vērtās elektromagnētiskās bronhu navigācijas iekārtas iegādi pārbaudi veic Iepirkumu uzraudzības birojs, kura Juridiskā departamenta direktore Evija Mugina norādīja, ka
pārbaude ir par šo vienu bronhoskopa iepirkumu un tā saistīta ar pamatojumu; vai tiešām steidzamība ir jāpamato ar izņēmuma situāciju.
Rīgas Austrumu slimnīcas pneimoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams sacīja, ka šī iekārta - bronhoskops - veicinās diagnostiku Covid-19 kontekstā, bet atsevišķos gadījumos tā būs obligāti nepieciešama, lai nodrošinātu pacientu izdzīvošanu. “Tas var būt arī dzīvības un nāves jautājums,” teica ārsts. Pēc pneimologa rīcībā esošās informācijas, šādas iekārtas tiek izmantotas arī citur Eiropā, tiesa, citās Baltijas valstīs šādu iekārtu nav.
Gēnu sekvencēšanas iekārta novecojusi
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs ārsts kardiologs Andris Skride vaicāja arī par citu iekārtu lietderīgumu, piemēram, cik pamatots ir gēnu sekvencēšanas iekārtas iepirkums un vai pirms tam ir notikušas konsultācijas ar Veselības ministrijas galvenajiem speciālistiem, Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centru vai pētniecības institūtu BIOR, kuriem, pēc Skrides teiktā, šāda veida iekārtas jau ir. Atbildi sniedza Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis: pagājušajā nedēļā notikusi sanāksme, kurā Rīgas Austrumu slimnīcas pārstāvji kopā ar abām šīm pētniecības iestādēm pārrunājuši iekārtu nepieciešamību, un secināts, ka katras iestādes gēnu sekvencēšanas iekārta tiks izmantota atšķirīgam mērķim. Proti, slimnīcas Nacionālās references laboratorijas iekārta tiks izmantota klīniskās funkcijas nodrošināšanai, kamēr centrs un institūts veiks pētījumus. Arī Rīgas Austrumu slimnīcas Nacionālās references laboratorijas vadītāja Jeļena Storoženko atzina, ka pēc Eiropas standartiem Nacionālajā references laboratorijā ir jābūt sekvencēšanas iekārtai. Pašreizējā iekārta ir 11 gadus veca un tā būtu jāmaina, lai sekmētu laboratorijas lomu Covid-19 izplatības novēršanā.
Pirks dzemdību gultas
Zināmā mērā pārsteidzis P. Stradiņa slimnīcas lēmums tieši tagad iegādāties dzemdību gultas un ginekoloģiskos krēslus. Veselības ministre I. Viņķele uzsvēra, ka slimnīcām ir jābūt gatavām arī otrajam Covid-19 vilnim un tāpēc ir svarīgi, lai slimnīcās būtu iespējams palīdzēt riska grupām - grūtniecēm, proti, nodalot grūtnieces ar Covid-19 no citām. Pašlaik Latvijā Covid-19 atklāts vienai sievietei, kura gaida mazuli. No slimnīcu un amatpersonu teiktā, viss tiek gatavots tam, ka pēc vasaras situācija varētu uzliesmot no jauna, turklāt rudenī medicīnas sistēmai ir jārēķinās arī ar citu infekcijas slimību pieaugumu, piemēram, gripas epidēmiju. Iepērkot grūtnieču aprūpei papildus nepieciešamās iekārtas, slimnīca būtu gatava grūtnieču ar Covid-19 aprūpei.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina, ka pašreiz nav iespējams ticami paredzēt situācijas attīstību, tādēļ tik augstas specializācijas ārstniecības iestādei, kāda ir Stradiņa slimnīca, ir jāsagatavojas komplicētu ‒ pamata saslimšana plus Covid-19 ‒ pacientu ārstēšanai pilnā apjomā atbilstoši esošajam kvalificētu speciālistu nodrošinājumam. Smagu pacientu plūsmas pieaugumu Stradiņa slimnīcā varētu radīt arī no citām slimnīcām pārvestie pacienti, ja tajās tiks uzņemts liels Covid-19 pacientu skaits. “Stradiņa slimnīcā ir vislielākais dažādu ārstniecības profilu nodrošinājums valstī, turklāt virkne speciālistu un neatliekamo ārstniecības pasākumu ir diennakti pieejami tikai te, kas nosaka to, ka Covid-19 pacientu ārstēšana var būt nepieciešama daudzās slimnīcas struktūrvienībās,” norādīja R. Muciņš. “Pašreiz ir identificētas 80 gultas neatliekamai Covid-19 pacientu ārstēšanai, tajā skaitā intensīvajā terapijā, bet nepieciešamības gadījumā šo gultu skaits tiks palielināts.
Pēc mūsu aplēsēm, infekcijas eskalācijas gadījumā Stradiņa slimnīcai vajadzētu nodrošināt līdz 400 Covid-19 pacientu ārstēšanu, uz ko slimnīca arī gatavojas.”
Interesējas KNAB, Valsts kontrole un IUB
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas saistībā ar iepirkumiem veselības aprūpes jomā nav konstatētas konkrētas ziņas, kas liecinātu par amatpersonu iespējamām koruptīvām darbībām vai nonākšanu interešu konfliktā, pašlaik apliecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 1. pārvaldes priekšniece Anna Aļošina. Tomēr KNAB ir interese par iepirkumiem veselības nozarē, tostarp par medicīnas masku iepirkumiem un to pārbaudēm. Šos iepirkumus līdz maija beigām vērtē arī Valsts kontrole.
