Vidusskolu beidzējiem drīz būs jākārto trīs obligātie eksāmeni: latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Izvēles eksāmens nav obligāts. Taču paši skolēni atzīst – ieilgušo attālināto mācību dēļ pabaudījumiem viņi nav gatavi. Starp citu, Latvijas skolēni vecumposmā no 7. klases līdz 12. klasei attālināti ir mācījušies visilgāk Eiropā.
Šogad janvārī portālā manabalss.lv tika sākta parakstu vākšana par to, lai šogad valsts pārbaudījumi un eksāmeni skolēniem tiktu atcelti. Idejas autore Anete Pelša norāda: „Skolēniem šādi tiktu dota ļoti nepieciešamā atelpa un samazināts stresa līmenis, lai spētu mierīgi, kvalitatīvi apgūt šā mācību gada vielu un iegūt atestātus ar gada vidējo vērtējumu.” Iniciatīva ir ieguvusi nepilnus 6000 atbalstītāju. Taču tas nekādi nemaina faktu - eksāmeni būs. Tiesa, tiem ir gatavi tikai 10% respondentu, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un “Edurio” veiktā pētījuma dati. Pētījumā pavisam piedalījās gandrīz 5000 skolēnu no 12. klasēm un audzēkņu no profesionālās vidējās izglītības 3. un 4. kursiem. 57% respondentu bija atzīmējuši, ka nav gatavi eksāmeniem. Aptaujas dati rāda arī to, ka skolēniem reti (tikai 12% gadījumu) ir bijusi iespēja apmeklēt individuālās konsultācijas, lai sagatavotos noslēguma pārbaudījumiem. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska videokonferencē par 2020./2021. mācību gada noslēgumu atzīst - skolēni savās atbildēs uzsvēruši, ka ļoti pietrūcis klātienes mācību procesa, kas kalpotu kā iedrošinājums, atbalsta plecs, gatavojoties eksāmeniem.
Tiesa, no 7. aprīļa visā Latvijā divas dienas nedēļā notiek mācības klātienē centralizēto eksāmenu mācību priekšmetos 12. klasei. Mācības var organizēt, stingri ievērojot drošības pasākumus un veicot gan pedagogu, gan 12. klases skolēnu testēšanu. Tāpat gan 12. klašu skolēniem, gan profesionālo skolu audzēkņiem, kuri šogad kārto noslēguma pārbaudes darbus, ir iespēja klātienē apmeklēt individuālās konsultācijas.
Eksāmens svešvalodā notiks no 11. līdz 14. maijam (pieteikušies kārtot nedaudz pāri par 17 500 skolēniem), latviešu valodā - 18. maijā (17 100), matemātikā - 21. maijā (17 500), informē Valsts izglītības un satura centra (VISC) Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle, piebilstot, ka, ieskaitot arī izvēles eksāmenu kārtotājus, šogad būs jāvērtē 60 765 darbi. Viena eksāmena ilgums nepārsniegs trīs stundas. Tie notiks klātienē, piedaloties arī novērotājiem no citām izglītības iestādēm. Lai arī no pedagogiem izskan ierosinājums kā novērotājus piesaistīt konkrētas mācību iestādes skolotājus, nevis tos aicināt no kaimiņskolas, K. Špūle skaidro, ka katru gadu gadās vismaz viena situācija, kad nākas anulēt skolēniem rezultātus, „kas tomēr apliecina, ka skolas vēl nav gatavas nodrošināt pilnīgi objektīvu eksāmenu norisi”.
K. Špūle arī informē, ka vēl līdz galam nav noformulēts, kā tiks organizēta pārbaudījumu norise, lai tiktu ievērotas visas epidemioloģiskās prasības. Šobrīd noslēdzošajā posmā ir epidemioloģisko drošības nosacījumu saskaņošana ar Veselības ministriju un Slimību profilakses un kontroles centru.
Galvenie pamatprincipi paliek nemainīgi - testēšana, distance vismaz 2 metri, higiēnas prasības, vēdināšana, plūsmu organizēšana, arī skolēnu nokļūšana uz un no skolas.
Kādas sekas ieilgušais attālināto mācību process atstās uz eksāmenu rezultātiem, varēs spriest vasarā, kad būs zināmi vērtējumi pārbaudes darbos. Apskatot pērnā gada obligāto eksāmenu rezultātus (attālinātas mācības sākās vien martā), tie salīdzinājumā ar 2019. gadu bija nedaudz pat uzlabojušies.
