LVT: Nāc mācīties un strādāt Liepājā!

PIEREDZES MEKLĒJUMOS. Topošie gaisa kuģa mehāniķi mācību ekskursijā Liepājas lidostā © Publicitātes foto

Profesionālās izglītības kompetences centrs “Liepājas Valsts tehnikums” ir vadošā profesionālās izglītības iestāde reģionā, kura mērķtiecīgi seko darba tirgus pieprasījumam un ievieš ne tikai mūsdienīgas mācību programmas, bet arī mācību procesu organizē atbilstoši jaunākajām tendencēm, pārejot uz moduļu apmācību un darba vidē balstītu profesionālo izglītību.

Intervija ar Liepājas Valsts tehnikuma (LVT) direktoru Agri Rupertu.

Konvents ir apstiprinājis jauno Liepājas Valsts tehnikuma attīstības stratēģiju. Kādi ir tās galvenie akcenti?

Stratēģijas izstrāde sākās jau pagājušā gada nogalē. Jāatzīst, ka attīstības un investīciju stratēģijas izstrāde kopā ar nozaru speciālistiem attālinātā formātā mums visiem bija liels izaicinājums. Sākotnēji analizējām esošo situāciju, lai saprastu, vai esam sasnieguši iepriekšējam periodam izvirzītos mērķus, un precizējām vīziju, kas bija noteicošais atskaites punkts stratēģiskajām prioritātēm nākamajam periodam līdz 2027. gadam. Stratēģijā ņemti vērā gan Latvijas valsts, gan ES plānošanas dokumenti un attīstības pamatvirzieni.

Saskaņā ar ES plānošanas dokumentiem arī LVT stratēģijā iekļautās prioritātes ir inovācijas, digitalizācija, kvalitāte un zaļais kurss. Esam izvirzījuši salīdzinoši augstus mērķus, kas dod iespēju izaugsmei.

GADA LIEPĀJNIEKS. Agris Ruperts ir saņēmis titulu “Gada liepājnieks” par Liepājas Valsts tehnikuma izaugsmes veicināšanu 2019. gadā un inovatīvu risinājumu ieviešanas sekmēšanu profesionālās izglītības mācību procesā / Publicitātes foto

Vai LVT turpinās darbu jau attīstītajās nozarēs?

Tikko Izglītības un zinātnes ministrija izdeva rīkojumu saistībā ar kompetences centru metodiskā darba jomām, kurās turpmāk strādās katrs no kompetences centriem. Līdz ar to mums ir lielāka skaidrība, jo Latvijā nav vairs situācija, kurā par vienu jomu jeb nozari ir atbildīgi vairāki kompetences centri. Novecojusī sistēma radīja virkni neskaidrību, jo nebija saprotams, kurš no kompetences centriem ir atbildīgs par metodisko darbu kādā jomā. Tagad ir pilnīga skaidrība, kurš centrs ir atbildīgs, kurš līdzatbildīgs, kurš ir sadarbības partneris.

LVT paliek spēkā esošās jomas: enerģētika - viss, kas ir saistīts ar elektroenerģiju; transports un loģistika, kurā iekļauta arī gaisa kuģu mehāniķu profesija, un komercdarbība, kurā iekļautas arī reklāmas un mārketinga specialitātes.

Esam daudz domājuši arī par jaunām specialitātēm, taču sapratām, ka nevar bezgalīgi papildināt mācību programmu skaitu - vispirms ir jāveic revīzija esošajās programmās un jāatsakās no specialitātēm, kas ir zaudējušas aktualitāti, kā arī ir jāizvērtē programmu saturs un tās jāpārstrādā atbilstoši šodienas darba tirgus prasībām. Es uzskatu, ka izglītības iestādes attīstībai svarīgāka ir programmu un izglītības kvalitāte, nevis īstenoto programmu skaits. Arī savā vīzijā esam ierakstījuši, ka tehnikums attīsta nozarēs pieprasītas, mūsdienīgas un daudzveidīgas profesionālās kompetences Latvijas un Eiropas darba tirgum, saglabājot tradīcijas un pieņemot izaicinājumus.

Gaisa kuģu mehāniķi drīz pabeigs pirmo kursu. Kā sokas šīs programmas īstenošana?

Iniciatīva uzsākt šīs profesijas apmācību Liepājā nāca no nozares, respektīvi, no “AirBaltic”, kuriem nepieciešami profesionāļi. Arī mācību programma tika izstrādāta ciešā sadarbībā ar nozari. Šajā mācību gadā gaisa kuģu mehāniķu profesiju apgūt uzsāka 15 audzēkņi ar vidusskolas izglītību. Kā jau visās profesionālajās un augstākajās mācību iestādēs un programmās, arī šajā grupā ir tā sauktais atbirums - šobrīd profesiju turpina apgūt 10 izglītojamie. Jāpiebilst, ka visā izglītības sistēmā problēmas rada Covid-19 pandēmijas noteiktie ierobežojumi - daudziem skolēniem un studentiem ir ļoti grūti mācīties attālināti.

Attālinātās mācības iespējams organizēt tikai teorijas apgūšanai, tāpēc esam pateicīgi nozarei, ka tā radusi iespēju topošajiem profesionāļiem piedāvāt arī praksi, protams, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības. Ir noruna, ka no 5. līdz 7. maijam visi gaisa kuģa mehāniķi dosies uz lidostu "Rīga", kur izvietota "AirBaltic" bāze, un praktizēsies darbā ar jaunajiem "Airbus" gaisa kuģiem, un pēc 10. maija, divarpus nedēļas, daļa audzēkņu paliks praksē Rīgas lidostā, bet otra daļa praksi veiks Liepājas bāzē. Pēc divarpus nedēļām audzēkņi mainīs vietām.'

Vai nākamajā mācību gadā uzņemsiet audzēkņus gaisa kuģa mehāniķu programmā?

Jā, uzņemšana jau ir izsludināta. Šogad pirmo reizi uzņemsim jauniešus ar pamatskolas izglītību, kuri četru gadu laikā apgūs gan vispārējo vidējo izglītību, gan gaisa kuģu mehāniķa specialitāti. Paredzēts uzņemt 15 cilvēku grupu, kuru kombinēsim ar citas specialitātes audzēkņiem, kuriem pamatapmācības moduļi pārklājas. Apvienoto grupu veidošanas prakse tehnikumā jau ir, un tā ir pierādījusi savu efektivitāti.

Arī īstenojot darba vidē balstītu profesionālās izglītības apguvi, ir daudz vieglāk vienoties ar uzņēmējiem, ja apmācāmo skaits ir 15, nevis 30 jaunieši.

Kā tehnikumam ir izdevies īstenot to, lai visi, kam bija nepieciešama prakse, to arī izietu?

No pagājušā gada marta, kad sākās pandēmijas ierobežojumi, kārtējo reizi esam pārliecinājušies, ka modulārās apmācības ieviešana tehnikumā ir bijis pareizais lēmums. Katrā no mācību moduļiem ir paredzēta īsāka vai garāka prakse, tāpēc īstenot šīs nelielās prakses pie potenciālajiem darba devējiem ir daudz vieglāk. Atgādināšu, ka mācību priekšmetu orientētajā apmācību sistēmā, profesionālajās izglītības iestādēs ceturtajā kursā ir paredzēta viena - sešus mēnešus ilga kvalifikācijas prakse. Pirms lielās kvalifikācijas prakses visas praktiskās iemaņas tika iegūtas tikai skolas mācību darbnīcās.

Šogad tehnikumu absolvēs jau deviņas grupas, kuras mācības ir uzsākušas un turpinājušas moduļu apmācību ietvarā. Tas nozīmē, ka viņi jau kopš pirmā kursa ir devušies praksēs nozares uzņēmumos, kur apguvuši nepieciešamās iemaņas. Līdz ar to viņiem ir bijusi iespēja vēl pirms pandēmijas būt praksē un nav sakrājusies milzīga teorētisko zināšanu bāze, kuru tagad vajadzētu attīstīt praktiskajās nodarbībās. Protams, ceturtajā kursā ir paredzēta kvalifikācijas prakse, bet tā ilgst tikai pusotru mēnesi. Teikšu godīgi - nevienam apmācāmajam nav bijusi problēma atrast sev prakses vietu. Saku ļoti lielu paldies uzņēmumiem, kuri, izprotot situāciju, tomēr ir raduši risinājumus praktikantu piesaistei. Jāpiebilst, ka, sekojot notikumiem un prognozēm, mēs jau mācību gadu sākumā, kad saslimšanas vilnis vēl nebija ļoti augsts, centāmies maksimāli izmantot iespēju un sūtīt audzēkņus praksēs. Turklāt ņemot vērā to, ka vairākās specialitātēs praktiskās iemaņas var iegūt arī attālināti, kopumā nesaskatām problemātiku audzēkņu profesionālās sagatavošanas kvalitātē. Jāatzīst gan, ka zināmas grūtības izjūt skaistumkopšanas nozares topošie profesionāļi.

Gribam to vai ne, bet ne visiem skolēniem attālinātās mācības padodas ar ļoti labām sekmēm. Vai ņemat vērā to, ka vairāki jaunie tehnikuma audzēkņi būs ar robiem zināšanās?

Mēs to esam ņēmuši vērā arī tehnikumā realizēto vispārējās izglītības priekšmetu apmācībā. Zināmā mērā profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi ir labākā situācijā, jo centralizētos eksāmenus viņiem vajadzēja kārtot jau otrajā vai trešajā kursā, tādējādi viņiem, ja eksāmena rezultāti pašus neapmierina, ir iespēja tos kārtot atkārtoti ceturtā kursa laikā.

Vienlaikus audzēkņiem, kuriem būs jākārto centralizētie eksāmeni, ir iespēja saņemt klātienes individuālās konsultācijas divas reizes nedēļā. Tāpēc es nedomāju, ka būs lieli robi vielas apguvē - vairāk zināšanu līmeni ietekmē psiholoģiskie aspekti, jo jauniešiem ir liegta iespēja komunicēt ar vienaudžiem. Nevar noliegt, ka attālināto mācību process vēl ne tuvu nav ideāls, tāpēc prasmi mācīties un mācīt attālināti ir jāturpina pilnveidot gan audzēkņiem, gan pasniedzējiem.

Domājot par skolēniem, kuri šogad uzsāks mācības tehnikumā, tāpat kā katru gadu septembrī notiks diagnostiskie darbi matemātikā, svešvalodās un latviešu valodā, kurā parādās katra audzēkņa zināšanu līmenis. No iegūtajiem datiem pasniedzējiem ir saprotams, kādām jomām jāpievērš pastiprināta uzmanība. Izmantojam arī ES fondu atbalstīto programmu “Pumpurs” - tas ir papildu darbs ar audzēkņiem, kuri varētu pamest izglītošanos mācīšanās grūtību dēļ kādā priekšmetā.

Ko jūs ieteiktu skolēniem, kuri vēl nav izvēlējušies turpmākās izglītības vietu? Kāpēc viņiem vajadzētu izvēlēties LVT?

Manuprāt, visbūtiskākais kritērijs ir ne tikai iespēja mācīties Liepājā, bet pēc profesijas apguves turpināt šeit dzīvot un atrast labu darbu, jo LVT strādā ciešā sasaistē ar darba devējiem. Iesaku izpētīt LVT mājaslapu, kurā iespējams iepazīties ar tehnikuma ikdienu un jaunumiem, kā arī virtuāli ielūkoties tehnikuma mācību telpās. Būsim priecīgi redzēt ikvienu, kurš izvēlēsies mācības LVT, un kopā sasniegsim augstus mērķus. Ceram, ka rudenī pandēmija būs beigusies, audzēkņi varēs omulīgi justies atjaunotajā dienesta viesnīcā, izmantot sporta infrastruktūru un iesaistīties kultūras, sporta un mākslas dzīvē.

Izglītība

Skolu tīkla sakārtošana tiek viļāts kā karsts kartupelis – lai arī lēmumu par skolu slēgšanu vai reorganizēšanu pieņem pašvaldība, tomēr Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) lēmumi rada apstākļus, lai tās rīkotos veicīgāk, ja vēlas no valsts saņemt finansiālu atbalstu. Mērķis jau ir saprotams – tiek solīts taisnīgs atalgojums pedagogiem un izglītības kvalitātes latiņas celšana. Taču katras skolas likvidācija atstāj negatīvas sekas uz konkrētās apdzīvotās vietas attīstību. Un statistika vēsta: 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 1074 vispārizglītojošās skolas, bet šajā mācību gadā 605.

Svarīgākais