Jau rakstījām, ka "Neatkarīgās" lasītājs Manvels Isadzhanjams šā gada 11. oktobrī – Pasaules olu dienā – trim konkrētiem veikalu tīkla "Lidl" darbiniekiem, kuri atbildīgi par iepirkumiem, nosūtīja radošu dāvanu – skaisti iesaiņotu vistu sprostu ar vēstuli no vistas Olgas, kuras olas neatbilst Eiropas Savienības standartiem, bet tomēr ir nopērkamas "Lidl" veikalos. Par šo vēstuli pēc "Lidl" iesnieguma Valsts policija sākusi administratīvo pārkāpumu procesu. Viedokli izteicis arī Pārtikas un veterinārais dienests. "Neatkarīgā" ir saņēmusi arī Latvijas Republikas tiesībsarga Jura Jansona atbildes.
"Neatkarīgā" tiesībsargam jautāja, vai cilvēkam Latvijā ir tiesības publiski paust savu viedokli par to vai citu jautājumu, parādību, procesu vai novērojumu un netikt par to sodītam.
Satversmes 100. pants paredz, ka ikvienam cilvēkam Latvijā ir tiesības uz vārda brīvību, tas ir, tiesības iegūt, glabāt un izplatīt informāciju. Vienlaikus saskaņā ar Satversmes 116. pantu tiesības uz vārda brīvību ir vienas no tām tiesībām, kuras var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu kādu no minētajā Satversmes pantā norādītajiem leģitīmajiem mērķiem - aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Latvijas normatīvie akti paredz vairākus tiesību uz vārda brīvību ierobežojumus - piemēram, ir aizliegta naida runa (Krimināllikuma 78. un 150. pants), neslavas celšana (Krimināllikuma 157. pants) vai genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana (Krimināllikuma 74.1 pants).
Tiesības uz vārda brīvību var skart arī Civillikuma 2352.1 pantā paredzētās tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar personas godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Gadījumā, ja persona savu vēstījumu papildina ar rīcību, kas pārkāpj vispārpieņemtās sabiedrības normas un traucē personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu, par to administratīvā atbildība ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. pantā.
Attiecīgi persona brīvi var paust savu viedokli, ja vien viedokļa paušana nepārsniedz vārda brīvības robežas. Tas savukārt ir vērtējams katrā individuālā gadījumā.
Vai juridiskām personām ir tiesības vērsties pret viedokļu paudējiem arī tajos gadījumos, ja šis viedoklis ir pretrunā ar juridiskās personas interesēm?
Tiesību normas neaizliedz juridiskām personām izmantot tām pieejamos tiesību aizsardzības līdzekļus un vērsties ar sūdzībām atbildīgajās iestādēs. Tomēr tā ir valsts institūciju loma, saņemot juridiskās personas sūdzību, prast izvērtēt, vai personas rīcībā tiešām ir administratīvā pārkāpuma sastāvs, vai arī juridiskā persona neapzināti vai pat negodprātīgi izmanto šīs tiesības, lai ierobežotu privātpersonas tiesības uz vārda brīvību.
Vai aprakstītajos, mūsu lasītāja minētajos notikumos ir saskatāms cilvēktiesību pārkāpums, piemēram, tiesības brīvi paust savu viedokli?
Atbilde uz šo jautājumu būtībā neatšķiras no iepriekšējā jautājumā norādītā. Tiesībsarga rīcībā nav vispusīgas informācijas par notikuma apstākļiem, un paust savu vērtējumu, pirms kļuvis zināms administratīvā pārkāpuma procesa rezultāts, būtu priekšlaicīgi.
Cita starpā lielveikala vadība jau ir vērsusies ar pretenzijām pie “Neatkarīgās” par uzdrīkstēšanos publicēt aktīvista publisko vēstuli ar viņa viedokli. Lielveikala vadība solīja pret mums vērsties Valsts policijā un ētikas padomē (neprecizējot, kurā). Komentārus par notiekošo lielveikala vadība atteicās sniegt, savu atteikumu pamatojot ar Valsts policijā uzsākto pārbaudi, vai nav noticis pārkāpums. Lielveikala vadība uzskata, ka aktīvists, paužot savu viedokli par olām, ir veicis viņu uzņēmējdarbības nomelnošanu.
