Automašīnām sācies riepu maiņas laiks, un gadu no gada daļa riepu arvien tiek izmestas mežos. Tāpat ogojot un sēņojot, nereti mežos var atrast visdažādākos atkritumus, sākot no piknika atliekām un beidzot ar vecām mēbelēm, būvgružiem un iestāžu dokumentiem. Latvijas mežos neapzinīgu cilvēku paradumi atvesto atkritumu veidos un apjomos būtiski nemainās, intervijā Neatkarīgajai atklāj AS "Latvijas valsts meži" (LVM) infrastruktūras objektu uzturēšanas vadītājs Kaspars Kristiņš.
Kādi un cik daudz atkritumu tiek izmests mūsu mežos?
Pēdējo piecu gadu statistika liecina, ka gandrīz puse jeb 46% ir sadzīves atkritumi, būvgruži veido 18% no kopējā mežā izmesto atkrituma apjoma, auto riepas - 16%, auto daļas - 13%, savukārt šīferis - 6% un citi bīstamie atkritumi - 2%.
Vai mainās iedzīvotāju paradumi? Kāda ir statistika par pēdējiem trim gadiem?
Iedzīvotāju paradumi pa gadiem izmesto atkritumu veidu ziņā būtiski nemainās, būtiskākais mežā izmesto atkritumu apjoms ik gadu tiek fiksēts piepilsētas teritorijās. ”Līderi” ir Jelgavas un Daugavpils apvidus. Protams, tādas pašas problēmas ir Pierīgas mežos, bet tur ar šo cīnās "Rīgas meži".
2024. gada deviņos mēnešos savākto atkritumu apjoms ir 1176 m3, kas jau ir tuvu visa 2022. gada savāktajam apjomam, bet, salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 20% mazāks, pēc tā secinām, ka atskatoties uz iepriekšējo gadu, mežos izmesto atkritumu apjoms nedaudz samazinās.
Iepriekšējos divos gados savākto atkrituma apjoma statistika liecināja, ka atkrituma apjomi mežā samazinās un jau šķita, ka cilvēki paliek apzinīgāki, bet 2023. gada dati atkal uzrāda augošu izvesto atkritumu daudzuma tendenci.
Analizējot statistiku, varam redzēt Covid-19 ietekmi, jo 2019. un 2020. gadā valstī noteikto ierobežojuma laikā iedzīvotāji vairāk rosījās lauku viensētās, veicot viensētas tīrīšanas un remonta darbus, līdz ar to arī bija novērojams būtisks izvesto būvgružu apjoms mežā.
Statistika pa gadiem (skat. diagrammu):
Vai vispār ir iesējams pieķert vainīgos?
Vainīgās personas notvert nav viegli, bet atsevišķos gadījumos tas izdodas. Ļoti palīdz mežos izliktās novērošanas kameras - tās izvietojam vietās, kur regulāri gadu no gada tiek fiksēti atvestie atkritumi, šīs vietas mēs saucam par "melnajiem punktiem". Šogad jau ir vairāki kamerās fiksēti gadījumi, ka ar automašīnu uz mežu tiek atvesti un mežā izmesti atkritumi. Iesaistot pašvaldības policiju, esam atraduši un saukuši pie atbildības vainīgās personas.
Kādi atkritumu veidi ir izplatītākie?
Visbiežāk uz mežu tiek atvesti sadzīves atkritumi. Statistikas dati rāda, ka dažādos gada laikos mežā nonāk dažāda veid atkritumi. Rudenī vairāk tiek izmestas organiskās vielas un riepas, bet pavasarī, līdz ar rosības atsākšanos vasarnīcās un mazdārziņos, uz mežu ceļo pamatīgi sadzīves atkritumu un būvgružu kalni.
Nupat kā sākās autoriepu maiņas laiks un, lai arī vecās autoriepas var nodot speciālos pieņemšanas punktos, turklāt ik gadu ir akcijas, kuru laikā riepas utilizācijai var nodot bez maksas, rudeņos un pavasaros meža apsaimniekotājiem visā Latvijā problēmas sagādā mežā izmestie auto riepu kalni. Pieļauju, ka šos darbus veic kādi nelegālie autoservisi.
Riepas tiek izmestas, vārda tiešā nozīmē, kalniem. Acīmredzot, tās kādos piemājas vai nelegālos servisos tiek uzkrātas, un tad atvestas uz mežu. Nereti šīs nolietoto riepu kravas tiek izgāztas turpat ceļmalā, jo lielā skaitā tiek atvestas ar lielgabarīta automašīnu, ar kuru dziļi mežā nevar iebraukt.
Ja vainīgie tiek pieķerti, kas viņiem draud? Kādus sodus var saņemt par atkritumu izmešanu mežā?
Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu savā administratīvajā teritorijā ir atbildīgas pašvaldības, bet sadzīves atkritumu savākšana un apglabāšana ir atkritumu savākšanas uzņēmumu ziņā.
Tomēr ir problēma, ka ne visi iedzīvotāji, jo īpaši nomaļās privātmājās dzīvojošie, ir noslēguši līgumus par atkritumu savākšanu, tāpēc savus sadzīves atkritumus sadedzina vai aprok piemājas teritorijā, vai arī izber mežos, ceļmalās, atklātu ūdenstilpju tuvumā un citās neatļautās vietās. Tomēr būtiski zināt, ka atkritumu izmešana mežā ir pretlikumīga un vainīgās personas tiks sauktas pie administratīvās atbildības.
Fiziskas personas var tikt sodītas ar naudas sodu no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskai personai sods ir no 250 līdz 2800 eiro. Tāpat arī vainīgajiem jāatlīdzina arī LVM ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi.
Pēdējo gadu laikā lielākais naudas sods, kas piemērots privātpersonai par LVM apsaimniekotajā mežā izmestiem atkritumiem, ir 500 eiro. Šogad vienā gadījumā piemērotā summa būs būtiski lielāka - vairāk tūkstoši un, iespējams, arī ierosināta krimināllieta, jo tika piefiksēts bīstamo atkritumu atvešanas un izgāšanas fakts mežā. Pateicoties "vērīgām acīm" un operatīvai Vides dienesta darbībai, tika noskaidrota bīstamās vielas izcelsme un iespējamā vainīgā persona.
Cik bieži tiek apsekoti LVM pārziņā esošie infrastruktūras objekti - atpūtas vietas utt., un kā tajos tiek organizēti sakopšanas darbi, atkritumu savākšana?
Atkritumi tiek atstāti arī AS "Latvijas valsts meži" ierīkotajās vairāk nekā 300 bezmaksas tūrisma vietās, tādēļ tās ir ar noteiktu regularitāti jāapseko un jāsatīra, lai apmeklētājiem būtu pievilcīgas un patīkamas atpūtai dabā. Tūrisma vietu sakopšanu organizējam atbilstoši to noslodzei un ņemot vērā iepriekšējos gados atstāto atkritumu daudzuma statistikai.
To nosakām, veicot apmeklētāju un atstāto atkritumu daudzumu monitoringu, no kā varam secināt, cik bieži katrai tūrisma vietai nepieciešama sakopšana. Tūrisma vietas sakopšanas darbu iepērkam ārpakalpojumā, kur viena no prasībām pakalpojuma sniedzējiem ir, ka tam ir jābūt noslēgtam līgumam ar pašvaldībā esošo atkrituma apsaimniekotāju par legālu atkritumu nodošanu.
Pēdējos gados darām līdzīgi kā kaimiņvalstī Igaunijā - daudzās tūrisma vietās esam novākuši atkrituma urnas un izvietojuši zīmes "Pats atnesi, pats aiznes". Vietām tas ļoti labi strādā, un atstātais atkrituma daudzums būtiski ir samazinājies.
LVM vērš iedzīvotāju uzmanību un atgādina, ka atkritumu izmešana mežā ir pretlikumīga. Vainīgā persona par šādu darbību tiek saukta pie administratīvās atbildības, kā arī tai ir jāatlīdzina LVM ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi. LVM aicina dabas draugus par piemēslotajām vietām informēt Valsts vides dienestu, izmantojot mobilo lietotni "Vides SOS".
