Militārais analītiķis un Latvijas armijas rezerves pulkvedis, Saeimas deputāts Igors Rajevs sarunā ar “nra.lv” uzsver šonedēļ apstiprinātās 61 miljardu dolāru vērtās ASV militārās palīdzības nozīmi Ukrainas armijas aizsardzības spēju stabilizēšanai Krievijas iebrukuma trešā gada sākumā. Rajevs uzskata, ka Ukrainu gaida ļoti grūta vasara, tajā pašā laikā valsts drīz saņems iznīcinātājlidmašīnas F-16. Tāpat Rajevs vērtē Ukrainas spējas vienatnē atgūt Krievijas okupētās teritorijas.
Cik ilgam laikam Ukrainai pietiks ar šo 61 miljardu ASV dolāru lielo palīdzību, cik ātri to piegādās?
Sāksim ar to, ka laiku nemēra naudas vienībās, tāpēc pateikt, cik ilgam laikam ar to pietiks, nevar. Šobrīd mēs nezinām arī, kas specifiski ir šajā pakā. Mēs zinām vispārējo sadalījumu - 23 miljardi ir paredzēti sadaļai ar nosaukumu “ASV bruņojuma aizvietošanai”. “Pārtulkojot” to latviešu valodā - ASV vienības atdos to, kas viņu vienībās ir, Ukrainai, un viņiem vietā saražos jaunu ekipējumu. Tā ir tā daļa, ko Ukrainas armija saņems ļoti drīz, ļoti ātri, jo mēs jau redzam Žešuvā, Polijas pilsētā, kur ir galvenais apgādes centrs Polijas teritorijā Ukrainai, tur jau ir saformētas kolonnas, stāv mašīnas uz treileriem, simtiem “Bradley” kaujas mašīnu. Treileri ir gatavi doties uz priekšu, uz Ukrainu. Pārējās detaļas pagaidām grūti pateikt.
Otra sadaļa ir jauno, moderno ieroču sistēmu ražošana Ukrainai. Tā ir 14 miljardi ASV dolāru. Jā, tās ir labas, tās ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, bet atkal, pārtulkojot latviešu valodā, ražošana. Tas prasīs laiku, tas nebūs uzreiz tūlītējs efekts, šīs sistēmas Ukraina uzreiz nedabūs.
Vēl 11 miljardi paredzēti Ukrainas drošības un aizsardzības programmai, kas sevī iekļauj amerikāņu instruktorus, kas atrodas Ukrainā, amerikāņu padomniekus, tā ir ukraiņu spēku apmācība un sagatavošana.
Ceturtā daļa ir astoņi miljardi tā saucamo nemilitāro izdevumu - tā ir nauda, kas iedota Ukrainai, lai uzturētu šo valsti, lai viņi vispār būtu spējīgi darboties, maksātu pensijas, algas, tajā skaitā algas karavīriem, un atbalstītu savas valsts darbību. Mēs zinām, ka ienākumi Ukrainai ir tādi, kādi ir, viņu industrija ir sagrauta. Tāpēc ārējie maksājumi viņiem ir ļoti svarīgi, lai viņi vispār varētu cīnīties ar okupantiem.
Situācija frontē ir ļoti smaga, par ko jūs stāstāt savos apskatos. Vēlamies, lai Ukraina nezaudē šo karu. Vai šie ieroči palīdzēs vismaz noturēt pašreizējās pozīcijas?
Jāsaprot, ka šis efekts nebūs uzreiz. Ja mēs redzēsim šo palīdzības paku, 23 miljardi ir šī tehnika, kas pašlaik atrodas Polijā, tad tās efekts būs ļoti ātrs. Visu laiku bija jautājums, kas notiek ar tām rezervēm, ko ukraiņi trenē, sākotnēji tās bija aptuveni desmit brigādes. Tagad tās brigādes ir samazinājušās līdz piecām, jo piecas jau viņi ir aizsūtījuši uz frontes līniju, bet visu laiku ir jautājums, kur tās ņems ekipējumu. Tagad ir skaidrs, tas ir ekipējums, kas domāts šīm brigādēm. Bet tas brīdis, kad brigāde saņem ekipējumu un karo frontes līnijā, nav īss, un tagad ir grūti prognozēt, cik ātri Ukrainas spēkiem izdosies to lietu izdarīt. Jā, situācija pašlaik ir smaga pāris vietās, īpaši pie apdzīvotās vietas Očereķine, tas ir Avdijivkas virziens. Tur ir pagalam bēdīgi, bet ir jāsaprot - ja kauja ir zaudēta, tā ir zaudēta. Zaudēta kauja nenozīmē zaudētu karu. Tas nozīmē, ka ir jāatkāpjas, jāpārgrupējas, jācīnās nākamajā dienā. Tas ir nepieciešamais, kas jāizdara. Šis pavasaris, šī vasara būs ārkārtīgi grūta Ukrainas armijai, un mēs redzēsim, kādi būs kaujas iznākumi.
Kā jūs redzat situāciju ar Krievijas resursiem? Viņi ir mobilizējuši ekonomiku, vai viņi spēj aizstāt vismaz tik, cik viņi zaudē?
Jums nepatiks mana atbilde - kopumā jā. Ja mēs nonākam pie resursu kara, resursi pret resursiem - Ukraina zaudē. Ukraina ir mazāka, un tai ir mazāk tehnikas un mazāk cilvēku. Tas nozīmē, ka šim karam ir jāpāriet citā fāzē. Jo, vienkārši mēroties tanks pret tanku, karavīrs pret karavīru - kara iznākums jau ir skaidrs. Jābūt citiem karadarbības veidiem, citas taktikas izmantošanai, kas vedīs Ukrainu uz uzvaru.
Tad jūs redzat, ka Krievija ir gatava karu turpināt vēl un vēl?
Jā. Vēl gadus divus vai trīs.
Kādu jūs redzat potenciālo kara iznākumu? Tās būs miera sarunas, kur Ukrainu spiedīs atdot teritorijas?
Man jau reiz šādu jautājumu uzdeva, un es uzreiz pat nevarēju uz to atbildēt, ko piedāvāt Ukrainai. Bet tad man vēlāk radās atbilde - mums, Latvijai, jau vienreiz bija vienošanās aiz mūsu muguras (domāts 1945. gads, kad pēc Otrā pasaules kara beigām Latviju pret mūsu gribu atstāja padomju okupācijā, kas ilga līdz 1990. gadam), kur sadalīja mūsu teritoriju. Tādēļ es negribētu, ka kādas citas valsts prezidenti vai vadības Ukrainas vietā lemtu par to, ko viņiem darīt ar viņu teritoriju. Tas ir viņu uzdevums, viņu atbildība, un to lēmumu var pieņemt tikai viņi. Viss ir Ukrainas vadības rokās, tikai viņiem un Ukrainas tautai ir jālemj par to, ko darīt ar Ukrainas teritoriju.
Pasauli nupat pāršalca Irānas dronu un raķešu uzbrukums Izraēlai - tā laikā Irāna raidīja lielu skaitu modernāko raķešu, bet Rietumu tehnika un tehnoloģijas visu notrieca. Tā ir tā labā ziņa?
Tā ir tā labā ziņa, jā. Vēl labā ziņa ir tā, ka mums ir ļoti labas izlūkošanas sistēmas, kas palīdz atklāt visus šos draudus. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka pat tik tehnoloģiski attīstīta un militāri spēcīga valsts kā Izraēla nevarētu viena atvairīt šo uzbrukumu, ja tai nebūtu sabiedroto palīdzības - ASV, Lielbritānijas, Francijas. Francijas kuģis arī piedalījās, kā arī dažas arābu valstis, kas arī iesaistījās šajā uzbrukuma atvairīšanā. Tā ka mūsdienās neviena valsts nav tik spēcīga, lai varētu karot pati par sevi. Kā mēs redzam, pat it kā spēcīgā Krievija - bez Ziemeļkorejas un Irānas atbalsta tai klājās diezgan plāni.
Par F-16 iznīcinātājlidmašīnām Ukrainai. Varbūt tās jau ir tur? Vai piekrītat, ka šis jau ir tas brīdis, kad tiešām Ukrainai būs šie iznīcinātāji?
Es domāju, ka jā. Šis jautājums ir pārāk tālu palaists, pārāk tālu ir aizgājis. Noteikti iznīcinātāji būs. Tagad ir arī citas valstis, kas iesaistīsies. Sākumā bija tikai Dānija un Nīderlande, tagad arī Beļģija un vēl citi izsaka vēlmi nodot savus iznīcinātājus Ukrainai. Tāpēc šeit drīzāk būs jautājums, cik daudz pilotu Ukrainai ir, lai viņus varētu iesēdināt šajās lidmašīnās. Ja mēs paskatāmies to informāciju, kas ir parādījusies par iespējamiem amerikāņu dāvinājumiem, tajā skaitā raķešu un visu pārējo ekipējumu, tur patiesībā ir divas ļoti interesantas rindiņas - viens ir lidlauku aprīkojums, un otrs - bumbas. Krieviem ir FAB bumbas, arī amerikāņiem ir tādas sistēmas. Tādas bumbas ir ieliktas sarakstā. Šādu bumbu tur nebūtu, ja tas būtu domāts atlikušajām MIG vai SU lidmašīnām, kas ir Ukrainas armijai. Tās noteikti ir domātas F-16 iznīcinātājiem!
Mēs gribam, lai Ukraina saglabā teritorijas, kas viņiem bija pēc 1991. gada - Krima, Donbass, Zaporižja, Hersona. Vai jūs redzat, ka tas var notikt bez NATO valstu tiešas militāras iesaistes? Francūži aktīvi strādā publiskajā telpā.
Es negribētu spekulēt par šo jautājumu, bet ir skaidrs, ka Ukraina viena pati to izdarīt nevarēs. Ukrainai būs vajadzīgs atbalsts, kāds atbalsts un kādā veidā - pagaidām nezīlēsim.
Vai ir iespēja, ka NATO varētu iesaistīties šajā karā?
NATO visdrīzāk nē, bet vienmēr pastāv opcija “coalition of will” (labprātīga koalīcija - autors) - valstis, kas vienādi domā un vienādi grib rīkoties. Tāds variants vienmēr pastāv. Iespējams, ka kaut ko tādu mēs pieredzēsim.
