Kā valsts finanšu institūcija “Altum” piesaista Latvijai naudu par spīti pieņēmumiem, ka tie varētu būt riskanti ieguldījumi? Kam šī nauda tiek tālāk aizdota, bet dažos Latvijas un Eiropas Savienības noteiktos gadījumos iedota – par šim un citām tēmām saruna ar “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu.
Kā “Altum” savieno savu klientu atbalstīšanu ar 18,2 miljonu eiro nopelnīšanu pagājušajā gadā?
Ar peļņas rādītājiem lepojamies, bet vēl vairāk lepojamies ar to, ka gandrīz deviņu gadu laikā “Altum” ir savu kredītportfeli trīskāršojis no aptuveni 370 miljoniem līdz 1,3 miljardiem eiro. Peļņa tajā paša laikā augusi no 2-4 miljoniem eiro gadā, kas arī bija labi, līdz 18,2 miljoniem pagājušajā gadā. Trešais rādītājs ir problemātiskie kredīti, kuru daļa procentos ir starp 7 un 9. Tas ir ļoti agresīvi - pa kārtu vairāk nekā banku nozares vidējais rādītājs, taču riskam ir izveidots segums un risks ir tik adekvāts, ka kredītreitingu aģentūra “Moody’s” mums jau septīto gadu pēc kārtas piešķir Baa1 reitingu, kas ir augstākais iespējamais, uzreiz aiz valsts reitinga. Māksla ir sabalansēt visas trīs komponentes: pumpējam tautsaimniecībā finanses, nopelnām un turam kvalitatīvu kredītportfeli.
No kurienes “Altum” ņem naudu, ja noguldījumus nepiesaista un norēķinu kontu atlikumus neapsaimnieko?
Resursu avotu ir daudz, bet divi galvenie ir Eiropas Savienības fondi un obligāciju emisijas. Arī tagadējā ES plānošanas periodā līdz 2027. gadam mums ir uzticēts apsaimniekot uzņēmējdarbības veicināšanas, māju siltināšanas, riska kapitāla un vēl citas programmas. Pie publiskā finansējuma pieminamas arī valsts atbalsta programmas, tādas kā mājokļu garantijas ģimenēm ar bērniem. Taču vairāk lepojamies ar to, ka spējam piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū tāpat kā privāts uzņēmums. Kamēr valdība aicina citus valsts uzņēmumus doties uz biržu, mēs esam jau piecas reizes emitējuši obligācijas. Pēdējai emisijai efektīva likme bija aptuveni 0,5%. Tas izsaka investoru ticību “Altum” kredītreitingam. Pietiekami lielas naudas porcijas mēs esam arī aizņēmušies - aizņēmušies, nevis saņēmuši, - no finanšu institūcijām. Piemēram, Covid-19 laikā bija valsts atbalsta programma, kuras izpildei valsts iemaksāja 50 miljonus, bet no Eiropas Investīciju bankas mēs aizņēmāmies vēl 80 miljonus eiro. Tā banka ir liela, bet 80 miljoni arī tai ir nopietna summa.
Tas ir atskats uz laiku, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) kaisīja “helikoptera naudu”, ko valstis un finanšu institūcijas sadalīja un novirzīja gala saņēmējiem. Bet kāda ir jūsu un jūsu klientu pieeja naudai tagad, kad papildu eiro emisija apturēta un procentu likmes paceltas?
Reaģējām uz kredītlikmju celšanu kā uz tirgus nepilnību. Pagājušā gada pavasarī mēs noteicām nulles procentu likmi kredītu garantijām investīcijām ilgtspējīgos projektos. Visu pārējo projektu garantijām devām 50% atlaidi. Uz rudens pusi jutām, ka vajadzīgi vēl papildu stimuli tautsaimniecībai. Tāpēc nolaidām par 50% likmi jaunajiem trīs līdz piecu miljonu eiro aizdevumiem visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem: piemēram, aizdevuma likme būtu 6,5%, bet klientam jāmaksā 3,25%.
Tātad “Altum” izmantoja to, ka nav banka, un stimulēja tautsaimniecību pretēji ECB politikai samazināt kreditēšanu ar mērķi samazināt arī inflāciju.
Nē, precīzāk būtu sacīt, ka “Altum” neizmantoja iespēju audzēt peļņu uz ārēju faktoru ietekmes rēķina. Protams, mūsu peļņa pieauga, bet ne tādā apmērā, kādu tā varēja sasniegt.
Ja “Swedbank” ar saviem 9,3 miljardu eiro aktīviem ir pieteikusi par 2023. gada peļņu 274 miljonus eiro, tad jums no 1,3 miljardiem aktīvu pienāktos 38, nevis 18 miljoni peļņas.
“Altum” ir ļoti būtiska loma brīdī, kad kredīti pārāk dārgi vai vispār nav pieejami. Kredītu nepieejamība jo īpaši attiecās uz lauksaimniekiem. Tāpēc mēs radījām apgrozāmo līdzekļu programmu ar fiksētu likmi, un tajā rekordīsā laikā lauksaimnieki pieteicās uz 45 miljoniem eiro un 33 miljonus saņēma. Mūsu aizdevums bija par 3,5% likmi apstākļos, kad komercbankas varbūt aizdotu par 11%. Mūsu darbs ir ieraudzīt tirgus nepilnību un to novērst, bet tad, kad arī bankas gatavas attiecīgo tautsaimniecības segmentu kreditēt, mums jāmeklē cits virziens naudai.
Un uz kurieni “Altum” nauda ies šogad?
Uz reģioniem. Nupat runājām par uzņēmumu kreditēšanu, bet tas pats jāsaka par hipotekāro kreditēšanu. “Altum” pats hipotekāros aizdevumus neizsniedz, bet garantē banku aizdevumus. No visiem hipotekārajiem kredītiem 50% līdz 55% tiek izsniegti ar “Altum” garantiju. Ja šī garantija tiek izsniegta ķīlai laukos, banku nauda aiziet uz laukiem. Šajā programmā mēs uz pusi samazinājām maksu par mājokļu garantijām jaunajiem speciālistiem. Šai programmai valsts nebija iedevusi nevienu centu, bet mēs aizņēmāmies naudu un izsniedzam garantijas jaunajiem speciālistiem ar 4,82% komerclikmi. Tomēr, redzot to, kas notiek neatkarīgi no mums, un novērtējot kredītportfeļa kvalitāti, samazinājām šo likmi uz pusi. Tagad esam jau izsūtījuši klientiem būtiski mazākus rēķinus. Attiecībā uz tuvākajiem mēnešiem esam iesnieguši Ekonomikas ministrijai mājokļu kredītu valsts garantētās daļas palielināšanu ārpus Rīgas un Pierīgas atkarībā no bērnu skaita: par vienu bērnu 30%, par diviem 40% un par trīs un vairāk bērniem 50%. Tas ir būtisks stimuls bankām kreditēt reģionos vairāk.
Komercbankas spētu pierādīt, ka 11% likme lauksaimniecībai nav grābta no zila gaisa, bet izskaitļota no tik cienījamiem dokumentiem kā mācību grāmatas vai ECB un Latvijas Bankas regulas. Vai visas šīs gudrības būtu jāgroza, ja “Altum” praktiski pierādīs, ka nekāda lielā riska Latvijas laukos nemaz nebija?
Nevērtēšu bankas, ar kurām “Altum” ir laba sadarbība vairāku finanšu instrumentu īstenošanā. Ļoti cienu banku kolēģus un viņu darbā neiejaucos, tāpat kā nezinu, kādas ir viņu akcionāru prasības un citi darba nosacījumi.
Vai rūpes par ilgtspēju ir savienojamas ar rūpēm lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, kuri nupat bija sarīkojuši pie valdības ēkas akciju pret likumprojektiem, kas vides aizsardzības dēļ upurē saimniecisko darbību?
”Altum” ir aktīvs ilgtspējas programmās nevis tāpēc, ka šobrīd par to moderni runāt, bet tāpēc, ka mēs tām ticam. 2017. gadā ilgtspējai lielākoties tika veltītas tikai runas, nevis nauda, bet mēs emitējām obligācijas īpaši “zaļo” projektu kreditēšanai. Kad Latvijā bija tikai 700 elektromobiļu, “Altum” ar šo zaļo obligāciju emisijā piesaistīto naudu vienā darījumā vien finansēja vēl 100 automobiļu iegādi, kas palielināja elektroauto kopskaitu uz to brīdi par 13%. Jēkabpilī finansējām apgaismojuma nomaiņu uz videi draudzīgākām LED spuldzēm. Piedalījāmies lielā saules parka finansēšanā Brenguļos un arī mazākos projektos, piemēram, Amatciemā. Šie ir tikai daži piemēri tam, ko esam finansējuši ar zaļo obligāciju emisijā piesaistīto naudu.
Izklausās jauki vismaz tik ilgi, kamēr nesākam uzdot jautājumus, no kurienes nāk elektromobiļus darbinošā strāva un kur paliks elektromobiļu nolietotie akumulatori.
Atbildes uz šiem jautājumiem būs. Ir, protams, segmenti, ar kuriem jābūt uzmanīgiem. Reāli piemēri - Latvijas uzņēmumam, kurš gribēja Vācijā sadarboties ar elektroierīču ražotāju “Schneider”, pirms sākt sadarbību, tika jautāts par viņu CO2 izmešu apjomu un to, ko konkrēti viņi dara, lai šo apjomu samazinātu. Savukārt lielam uzņēmumam, kurš gribēja kļūt par piegādātāju “Ikea”, tika ieteikts vispirms precīzāk veikt virsmormas darba stundu uzskaiti. Ar to gribu teikt, ka uz trīs burtu salikumu ESG [Environmental, social, and corporate governance - vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība] var raudzīties kā uz pretinieku, kas jāuzveic vai jāapmāna, bet var arī raudzīties kā uz palīgu ieiet jaunos tirgos, kad tie atbrīvosies no uzņēmumiem, kas neievēro ESG prasības. Mums tās kļūs tikpat obligātas, cik obligātas jau ir kļuvušas citu trīs burtu AML [Anti-money laundering - noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas novēršana] prasības. Ne visiem vajag “degt” par šiem jautājumiem, bet redzot pasaules karti ar valstīm, kurās šīs prasības jāievēro, ir racionāli ievērot šīs prasības jau tepat Latvijā, lai tiktu to valstu tirgos.
Citiem vārdiem sakot, par “Altum” aizdevuma papildvērtību kļūst pārliecība, ka aizņēmējs atbilst Latvijai būtiskāko tirgu jeb valstu prasībām.
Jā, var izmantot mūsu konsultācijas, un tas nav tikai padoms. Mums ir arī ES fondu nauda, kas pieejama ar papildu nosacījumu, ka 30% ieguldījumu energoefektivitātē un līdzīgos virzienus nemaz nebūs jāatdod, tie faktiski tiks uzdāvināti.
Vai jums nav bažu, ka ES apmaksāto ESG vingrinājumu izpilde samazina ES konkurētspēju pasaules mērogā?
Ja mēs būtu pozīcijā, kur tiek veidoti ES uzstādījumi, tad tā būtu cita saruna. Bet mums ES uzstādījumi ir jāpieņem tāpat kā tas, ka nedēļa sākas ar pirmdienu neatkarīgi no tā, ka kādam tas nepatīk. Ne “Altum” var izlemt, kas ir labs un kas slikts. Taču mēs esam savus produktus dizainējuši tā, ka tie sniedz uzņēmējiem atbildes uz to, kas nepieciešams uzstādījumu izpildei.
Pirms gadiem divdesmit neviens nebija spiests naktī ieņemt rindu pie Ekonomikas ministrijas durvīm, lai pagūtu pieteikties uz OIK [obligātās iepirkuma komponentes] naudas dalīšanu. Cilvēki sazīmēja sev miljardu eiro gadā, bet valsts galu galā pateica, ka tas ir stulbi un tas ir jāaizmirst.
Šādas diskusijas var saprast, bet spēles noteikumi ir skaidri iezīmēti. Tagad, 2024. gada martā man prātā nāk 2018. gada marts ar AML prasību ieviešanu bez kādām vai par spīti jebkādām diskusijām.
Labi, pakāpjamies zemāk un palūkojamies uz Latvijas konkurētspēju tajā pasaules daļā, kur dabas likumu spēks ir ECB lēmumam nedrukāt vairāk eiro un Eiropas Komisijas uzdevumam pārdalīt esošo naudu par labu tiem, kuri piesakās samazināt CO2 emisiju.
Kredītprocentu likmes jaunajiem darījumiem mēs jau esam samazinājuši un jau iepriekš noslēgto darījumu pārcenošana ir saskaņošanas procesā ar auditoriem un valsts institūcijām. Tādējādi “Altum” palīdz ne vien saviem klientiem, bet arī sev, jo zemākus kredītprocentus maksājošs uzņēmums kreditoram ir izdevīgāks par izputējušu uzņēmumu. Tā ir māksla saprast, ka vienā brīdī uzsvars jāliek uz peļņas rādītājiem, bet citā brīdī jādalās ar darījumu partneriem.
Vai jūsu klienti problēmas tagad kļūst par jūsu problēmām brīdī, kad inflācija sāk pāriet deflācijā un jūsu klienti nevar pārlikt savas problēmas uz patērētājiem ar cenu celšanu?
Mūsu kredītportfelim ir laba kvalitāte par spīti tiešo aizdevumu apjoma dubultošanai pēdējos gados. Mūsu aizdotie 400 miljoni eiro nav daudz no kopējiem aizdevumiem valstī [15,6 miljardi eiro pagājušā gada 3. ceturksnī], bet svarīgs ir mūsu kredītportfeļa pieauguma temps un attiecība pret citu aizdevēju kredītportfeļiem, kuri mēdz samazināties. Bankas prasa kredītu nodrošinājumu ar nekustamā īpašuma ķīlām, bet “Altum” kreditē biznesa plānus. Aizdevumus līdz 25 tūkstošiem eiro izsniedzam bez nodrošinājuma un tālāk līdz 100 tūkstošiem - ar mazu nodrošinājumu. Uzņēmēji taču nav vainīgi, ka strādā laukos, kur nekustamo īpašumu tirgus vērtība ir zema.
Kā nekustamo īpašumu un vispār aktīvu cenu Latvijā ietekmē valsts robeža ar agresorvalsti Krieviju un piedevām ar Baltkrieviju? Vai skaitāmies piefrontes valsts, jeb tomēr nē? Cik stipra finansistu aprindās ir ticība ES un NATO robežu neaizskaramībai?
Par investīciju piesaisti Centrālajai un Austrumeiropai atbildīgie finanšu institūciju darbinieki atzīst, ka saskaras ar tādiem attīstītāku valstu priekšstatiem, kas nav mūsu reģionam labvēlīgi ne tikai Krievijas sāktā kara dēļ. Viņiem ir argumenti, kāpēc investīcijas šeit ir pievilcīgas, taču tiek izteikti arī pretargumenti. Viņu skatījumā tie ir galvenokārt aizspriedumi. Tie mērķēti nevis tieši uz Latviju vai Baltiju, bet uz visu Austrumeiropu. Žēl, ka tā tas ir. Diemžēl Krievijas sāktais karš tos pastiprina. Bet tas nenozīmē, ka jau ieguldītais kapitāls tiek rauts no Latvijas ārā. Mūsu drošībai sniegtie solījumi ir jāuztver nopietni. Latvija ir starp valstīm, kas atvēlējusi aizsardzībai vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta. Ne visas NATO dalībvalstis to paveikušas, lai gan tas aizsardzībai ir absolūti vajadzīgs. Redzot to, cik intensīvi valsts pie šiem jautājumiem strādā, man rodas pārliecība, ka vide ir droša un augoša.
