Par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu un krievu valodas lomu šajā medijā, par tiesāšanos pret “Tvnet”, informatīvo telpu un cīņu pret Kremļa propagandu “Neatkarīgās” intervija ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Ivaru Āboliņu.
Vai Latvijas sabiedriskajiem medijiem vajag apvienoties - vai televīzijai jāsaplūst ar radio?
Bez šaubām, sabiedriskie mediji ir jāapvieno. Par to vairs nevajadzētu būt diskusijām. Lielākajā daļā Eiropas sabiedriskais medijs ir vienots medijs.
Ko no tā iegūsim - vienotu grāmatvedību, vienotu vadību, mazāk izdevumu?
Tās nav tikai izmaksas, un tas nav pats galvenais. Mēs redzam, ka attīstās tehnoloģijas, medijos ienāk mākslīgais intelekts. Tas to mediju pasauli, ko redzam pašlaik, radikāli izmainīs. Amerikā roboti jau lasa radio ziņas. Mums Latvijā ir vajadzīgs viens sabiedriskais medijs, kurš šos jaunumus spēs akumulēt vienā veselā un veiksmīgi attīstīties. Sadalīt resursus un visus spēkus uz diviem nav racionāli.
Sabiedriskais medijs krievu valodā. Vai vajag to?
Domāju, ka nē, sabiedriskajam medijam būtu jābūt latviešu valodā. NEPLP vienmēr ir teikusi, ka mēs sekojam likumam, un, ja likums tiek pieņemts, tad mums tas ir jāpilda. Šobrīd likumdevējs ir pieņēmis Nacionālās drošības koncepciju, kurā viss ir pateikts.
Taču jautājumam par medijiem krievu valodā, manuprāt, ir citi galvenie akcenti. Kas ir auditorija un cik tā ir liela? Kas tas ir par saturu, ko mēs redzam krievu valodā? Es minēšu tikai dažus piemērus.
Ir 25. marts, kas latviešiem ir komunistiskā terora upuru piemiņas diena. 1949. gada martā uz Sibīriju tika izsūtīti vismaz 44 tūkstoši cilvēku, no kuriem 11 tūkstoši bija bērni.
Kas šajā dienā parādās lielākajos portālos krievu valodā? No rīta viss ir normāli - ir raksti redzamās vietās gan “Delfi” krievu variantā, gan sabiedriskā medija krievu versijā. Taču ap pusdienlaiku “LSM.rus” kā pirmā, galvenā ziņa parādās materiāls, ka Leļļu teātris pārtrauc “runāt krieviski”. Tas Latvijas traģiskākajā dienā ir galvenais raksts! Par to, kādas Latvijas krieviem tiek sagādātas ciešanas, jo leļļu teātrī vairs nebūs izrādes par Čeburašku. Izrādās, ka šajā dienā latvieši nemaz nav galvenie upuri.
Vēl gadījums, kur “LSM” krievu versijas autors Aleksejs Dunda, noslēdzot sarunu ar viesi, pasaka - jums kā Krievijas pilsonim varbūt ir vērts palūgties par Krieviju... Vēl materiāls, kurā vēstīts, ka kāda krievu Ņujorkas zvaigzne uzstājas Rīgā. Kas ir šī krievu Ņujorkas zvaigzne? Kas vispār ir krievu Ņujorka? Kāpēc Latvijas pilsoņiem būtu jālasa kaut kas par kaut kādu “krievu Ņujorku”? Kad skatāmies šo saturu, rodas iespaids, ka Latvija nav viena, ka šeit ir kādas divas dažādas Latvijas un divas atšķirīgas informācijas plūsmas. Iznāk, ka mums ir divas dažādas Latvijas - tā, par kuru lasa Latvijas krievi, nav tā pati, kuru pazīstam un redzam mēs ar jums.
Latvijas krievi nav cilvēki ar īpašām vajadzībām! Ir jāpārstāj viņus dehumanizēt! Nevajag apgalvot, ka viņi nespēj uztvert to pašu informāciju, ko visi citi, ka viņiem ir jārada kaut kāda alternatīva informācija!
Tajā pašā “LSM.rus” varam noskatīties raidījumu, kurā ir gara saruna par Krievijas impērisma vēsturi. Bet latviešu “LSM” šāda materiāla nav - otrā Latvijā runā par pavisam citām tēmām!
Kādēļ tik uzskatīts, ka Latvijas krievi ir pelnījuši pavisam citu informāciju, kādas nav latviešiem?
Ja mēs ejam uz vienotu skolu sistēmu, tad jāveido arī vienota informatīvā telpa! Nevar būt tā, ka pastāv divas dažādas Latvijas. Te nav runa par to, ka nevarētu būt mediji, kas vēsta arī krieviski, bet par to, ka nevajag būvēt citu, alternatīvu realitāti! Mēs visi kopā tādā Latvijā nedzīvojam, kāda nereti tiek būvēta tajā paralēlajā pasaulē, kuru atspoguļo dažs krievu valodā vēstošs medijs.
Varbūt tie kadri nav labie? Vai šiem krievu valodā raidošajiem medijiem ir liela auditorija?
NEPLP nerunā par kadru kvalitāti.
Tomēr jāatzīmē katastrofālā situācija ar Igaunijas sabiedrisko mediju krievu valodā. Ir “ETV +”, kas ir izveidots un nereti Latvijā ir ticis minēts kā pozitīvais piemērs.
Bet es gribu parunāt par realitāti un par faktiem. Pašlaik tam auditorija ir 2,1%, pirms gada bija 2,7%. Tātad reitings gada laikā, kara laikā ir gājis diezgan jūtami uz leju. Bet pašos pirmsākumos tas bija zem 1%. Auditorija sāka augt tad, kad šis kanāls sāka rādīt Krievijas filmas. Un rāda joprojām. Šodien, piemēram, ir redzama filma “Sļed”. Rīt būs filma “Ģelo”. 2021. gada filma, jauns, Krievijā ražots izlaidums! Vai mēs Latvijā uzskatām, ka šeit būtu nepieciešams vēl viens televīzijas kanāls ar ļoti mazu auditoriju, kas rāda Krievijas filmas? Es domāju, ka nē - nav nepieciešams.
Kāpēc mēs uzskatām, ka Latvijas krievi ir pelnījuši skatīties tikai Krievijas filmas un klausīties tikai Krievijas mūziku? Viņi ir tādi paši Latvijas pilsoņi vai Latvijas iedzīvotāji kā visi pārējie, kuri var patērēt visdažādāko saturu. Nevis tikai tādu, kas runā par visu krievisko.
Cilvēki skatās dažādu saturu. Manuprāt, naivs ir arguments, ka, ja nebūs sabiedriskajā medijā krievu valodas satura, tad visi pāries uz Krievijas propagandu. Tā nav, ka būtu tikai balts un melns - tikai informācija krievu valodā sabiedriskajā medijā vai Krievijas propaganda. Cilvēks ir dažāds - viņš skatās visu ko, viņš klejo - skatās gan Latvijas informāciju, gan Rietumu kanālus, gan Kremļa propagandu. Ir naivi domāt, ka cilvēks, kas šodien klausījās Radio 4, rīt sāks uzreiz klausīties Maskavas radio. Tā tas vienkārši nav.
Esmu daudz runājis par to, ka Latvijas televīzijas segmentā ir nospiedošs krievu valodas pārsvars. Pirms gada bija 252 programmas, kas bija pieejamas. No tām 127 bija krieviski, bet 42 latviski. Tātad graujoši vairāk krieviski.
Saeima pērn pieņēma likuma grozījumus, kas noteica, ka, ja kanāls tiek tulkots krieviski, tad tas jātulko arī latviski - jānodrošina skaņas celiņš, lai mainītu šo proporciju.
Bija iebildumi, ka tas nebūs iespējams un daudzas programmas aizies no Latvijas.
Taču ko redzam realitātē?
Pašlaik Latvijā ir 262 televīzijas programmas, 131 ir pieejama krieviski (par 4 vairāk kā pērn). Un 64 ir pieejamas latviski. Tas ir milzīgs lēciens - no 42 uz 64! Un piedāvājums ir kļuvis daudz latviskāks, lai gan pagājušajā gadā tika zīmētas apokaliptiskas ainas, ka viss sabruks.
Cilvēki ir dažādi, un esmu pārliecināts, ka mums jādzīvo vienotā informācijas plūsmā neatkarīgi no tā, kādā valodā mēs katrs runājam. Un Latvijas informatīvajai telpai ir jākļūst latviskākai.
Ir jauki un interesanti, ka tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas, taču ļoti kaitina, ka kanālā “History” un vēl dažos filmu kanālos robots lasa titrus un konsekventi vienmēr pagalam šķībi runā skaitļa vārdus - nevis “1939. gada 1. septembrī”, bet “tūkstotis deviņi simti trīsdesmit deviņi, viens septembris” vai kaut kā tā. Vai tiešām šīs firmas, kas apgādā televīziju ar saturu, ir tik nabadzīgas, ka nevar atļauties pielabot šos tekstus vai algot dzīvu aktieri, kurš nolasa titrus korekti? Tā taču arī ir latviešu valodas kropļošana! Kāpēc tas mēnešiem ilgi turpinās?
NEPLP zina šo problēmu, un esam runājuši ar šiem satura piedāvātājiem. Ir jāsaprot, ka šis mākslīgais intelekts trenējas, attīstās un ar laiku valodas kvalitāte uzlabosies. Ja tas nenotiks, tad NEPLP iejauksies šajā procesā un pieprasīs, lai tiek novērsta tik šķība robotu valoda.
Angļu valodā šīs tehnoloģijas jau ir sasniegušas ļoti augstu līmeni un nevar vairs atšķirt, vai runā cilvēks vai robots. NEPLP arī plāno iedibināt Valodas balvu, padomes locekle Ilva Milzarāja tur ir ieguldījusi milzīgu darbu, un drīzumā plānojam aicināt visus interesentus pievienoties mūsu veidotam memorandam par šo tēmu.
NEPLP pagājušajā mēnesī uzvarēja lietu pret “Tvnet”. Vai varat, lūdzu, izstāstīt lietas būtību, par ko bija strīds un ko tiesa nolēma?
Pirmās instances tiesa pilnībā noraidīja SIA “Tvnet Grupa” prasību, un NEPLP arī nevienā brīdī nešaubījās, ka tā notiks. Sods bija piemērots par rupjiem likuma, kas nosaka, ka informācija jāsniedz ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti, pārkāpumiem. Tā, piemēram, raidījuma vadītājs, žurnālists Vadims Radionovs tiešajā ēterā kā notikušu faktu apgalvoja, ka Saeimas pieņemtais likums paredz vardarbīgu un tātad nelikumīgu cilvēku izsviešanu ārpus valsts robežas. Ir acīmredzams, ka Saeimas pieņemtais likums neparedzēja un neparedz šādu darbību veikšanu. Un šī Radionova paustā informācija nekādā veidā nevar būt precīza. Tas gan ir tikai viens piemērs, un es nepārstāstīšu visu lietu un spriedumu.
Turklāt realitātē SIA “Tvnet Grupa” ir daļēji atzinusi savu vainu, lai gan publiski ir to noliegusi un arī tiesā galveno uzsvaru lika uz mēģinājumiem pierādīt, ka NEPLP ir veikusi kādus procesuālus pārkāpumus un tieši tādēļ lēmums būtu atceļams.
NEPLP nekad nav sodījusi SIA “Tvnet Grupa” par vārda “deportācija” lietošanu vai par politiķa Alekseja Rosļikova izteikumiem. Patiesībā mani nedaudz šokēja, cik viegli Latvijā ir izplatīt dezinformāciju - atlika dezinformatoriem palaist šo viltus ziņu, ka sods ir par vārda “deportācija” nepareizu lietošanu, un tā aplidoja visu Latviju un jau sāka dzīvot pati savu dzīvi. Mēs redzam, cik daudzi noticēja šiem dezinformatoriem un uzķērās uz viņu rūpīgi un ļoti ticami uzkonstruētās dezinformācijas. Pēc būtības to varētu pētīt kā klasisku dezinformācijas operāciju, kad beigās jau nav svarīgi, kā bija patiesībā - viltus ziņas sāk pastāvēt kā paralēla realitāte.
Ko NEPLP dara pret nelegāla satura un zagtu materiālu izplatību?
Pašlaik viena no lielākajām Latvijas informatīvās telpas problēmām ir pirātisms. Tas ir tad, kad kādi komersanti - blēži nozog legālu programmu, arī mūsu pašu TV3 vai TV24, un piedāvā to kā savu. Mēs nesen konstatējām gadījumu, kad pat Latvijas Televīzijas programmas tika “piratizētas”. Joprojām pastāv iespēja lietot satelīta šķīvi un “kastīti”, lai skatītos gan zagtas programmas, gan nelegālu saturu. Un šī problēma nesamazinās, lai gan pēdējos gados ir ieguldīts nopietns darbs, lai apkarotu pirātismu.
NEPLP burtiski katru nedēļu ar to saskaras un bloķē pirātiskās lapas. Policijai ir dotas daudz lielākas pilnvaras, ir kriminalizēta “kastīšu” uzstādīšana, arī policija iegulda lielus resursus, lai pret pirātismu cīnītos. Tai vajadzētu būt valstiskai prioritātei informatīvajā telpā - tas, kurš nozog saturu, atņem naudu Latvijas medijiem. Tāpēc televīzija un radio nespēj samaksāt algas saviem darbiniekiem, un tā tā ķēdīte aiziet tālāk. Pašlaik Kultūras ministrija ir izstrādājusi virkni jaunu normatīvo aktu, kuri, es ceru, tiks pieņemti Saeimā. Ar tiem tiks būtiski paplašinātas NEPLP pilnvaras un mums būs ļauts pret pirātismu vērsties vēl nopietnāk - gan pret tiem, kas izplata zagtas televīzijas programmas, gan pret tiem, kas zog un izplata filmas, mūziku, audio grāmatas, videospēles.
Es par to runāju jau daudzus gadus. Nupat tikos ar jauno kultūras ministri Agnesi Loginu, kura apliecināja, ka redz intelektuālā īpašuma zagšanu kā nopietnu problēmu.
Vai kaut kādā veidā tiks ar nodokļiem vai nodevām apliktas legālās straumēšanas platformas?
Pašlaik Kultūras ministrijā ir izveidota darba grupa, kurā darbojas ministrija, NEPLP, Nacionālais kino centrs un nozares pārstāvji un kas strādā pie modeļa, kā varētu aplikt ar nodevu lielos straumētājus - tādus kā “Netflix”, “Disney” un citus. Tas jau ir izdarīts 14 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ceru, ka mēs būsim piecpadsmitā valsts. Darbs pie likuma grozījumu izstrādes jau ir finiša taisnē. Lielajiem straumētājiem būs jāpadalās ar daļu no savas peļņas, un šī nauda tiks novirzīta Latvijas kino attīstībai. Tas būs liels ieguvums.
Tātad šie straumētāji ir jau sasnieguši tādu izplatību Latvijā, ka no viņiem ir ko paņemt?
Jā, un summas nav mazas.
Krievu televīzijas kanāls “Doždj” tagad ir pārcēlies uz Nīderlandi. Tā ir televīzija, kas ir pret Putinu un Kremli, taču nonāca konfliktā ar Latvijas NEPLP. Kas notika? Kāpēc “Doždj” tika padzīts no Latvijas?
Tagad jau ir pagājis teju gads kopš NEPLP lēmuma slēgt šo kanālu, un varam paraudzīties uz to bez liekām emocijām, bez histērijas, kas pagājušajā gadā pavadīja šo gadījumu. Pirmkārt, saņemot apraides atļauju, viņi apsolīja, ka nodrošinās skaņu celiņu latviešu valodā, taču solījumu nepildīja. Un meloja, ka vienošanās par to bijusi, sākot ar 2024. vai 2025. gadu. NEPLP tiesā pierādīja, ka vienošanās bija par to, ka skaņu celiņš tiks izveidots tūlīt. Otrkārt, “Tv Rain” savos sižetos sauca Krievijas armiju par “mūsu armiju”. Treškārt, viņi attēloja Ukrainas karti kā tādu, kur Krima ir Krievijas sastāvdaļa. Ceturtkārt, vienā no sižetiem žurnālists stāstīja, ka televīzijas kanāls vāc ziedojumus Krievijas armijas atbalstam, ka ir izveidota e-pasta adrese, kurp var atbalstu sūtīt. Tas viss sasniedza kritisko masu, un NEPLP vairs nebija citas iespējas kā pieņemt šādu lēmumu.
Interesanti arī ir tas, kas notika pēc tam. “TV Rain” pārstāvji turpināja konsekventi melot par visiem apstākļiem, un melu apjoms auga no dienas uz dienu.
Ne katrs, kas ir pret Putinu un kritizē Putinu, ievēro Latvijas likumus un ciena Latvijas likumus. Redzam, ka ir arī tādi cilvēki, kas ir pret Putinu un ne tikai neievēro Latvijas likumus, bet, iespējams, tos pat nicina.
Bet nu rezultāts ir tāds, ka “Doždj” kanāla vairs nav, bet vietā ir maz kanālu krievu valodā, kuros būtu vēršanās pret Kremli. Ir Ukrainas kanāls “Freedom”, ir “Current Time”. Kas vēl?
Tā nav taisnība, ka kanālu ir maz! Latvijā ir pieejami 263 televīzijas kanāli, 131 programma ir krieviski.
Bet tādu kanālu, kur būtu ziņas, analītiski raidījumi un “antiputinisms”?
Jautājumā par valodu redzam, ka nav pamata runāt, ka krieviski būtu maz televīzijas kanālu. To ir ļoti daudz.
Un ir “Current Time”, kas ir uzticams un kvalitatīvs informācijas avots.
Ir “tvnet.lv” krievu valodā, ir vairāki portāli, piemēram, “Delfi” krievu versijā, jūsu portāls. Latvijā ir daudz satura krievu valodā, un tas ir ļoti dažāds. Tas ir mīts, ka Latvijā trūktu satura krievu valodā.
Bet tad, beigu galā, vai vajag aizvērt sabiedrisko mediju krievu valodā?
Es uzskatu, ka Nacionālā drošības koncepcija ir dokuments, kas valsts pārvaldei ir saistošs. Ja tāds ir pieņemts, tad attiecīgi jārīkojas. Un es atbalstu šajā koncepcijā ietvertos principus.
Būtiski, ka Sabiedrisko mediju pārvaldības likumā krievu valoda nemaz nav minēta. Vispār nevienu reizi. Ir runa par mazākumtautību valodām un par svešvalodām. Bet krievu valoda, pirms diviem ar pusi gadiem pieņemot likumu, nekādā veidā nav prioritizēta vai izcelta, tāpēc ir savdabīgi, ka diskusijas notiek par saturu krievu valodā, lai gan par tādu saturu krievu valodā likumā nav ne vārda.
Es uzskatu, ka var būt sabiedriskā medija programmas dažādās mazākumtautību valodās, bet turpināt uzturēt tādu kanālu, kurā 90% vai vairāk ir krieviski, nav pareizi. Un tas arī neatbilst ne likuma garam, ne burtam.
Latvijā dzīvo arī daudz ārzemju studentu no Indijas, Pakistānas, Francijas, Vācijas, Kazahstānas un citām valstīm. Vai nevajadzētu arī kādu informāciju angliski par Latviju, lai viņi zina, kur atrodas un kas ir šī valsts?
Likumā ir ierakstīts, ka sabiedriskais medijs var veidot saturu gan mazākumtautību valodās, gan arī svešvalodās. Tātad to var darīt. Tā ir Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)
izvēle, kā to darīt. Likums jau arī pašlaik paredz, ka var veidot saturu angļu valodā, un “LSM” jau arī ir versija angļu valodā.
SEPLP mājaslapā publiski pieejamos dokumentos mēs redzam, ka “LSM.rus” budžets ir 1,3 miljoni eiro, kas ir lielāks nekā “LSM” latviešu valodā budžets. Tātad līdzekļi krievu valodas medijiem ir atvēlēti un tie pašlaik ir ļoti lieli.
Dažādās interneta vietnēs - “Facebook”, “X” un citās - Latvijas patrioti, Ukrainas aizstāvji, Kremļa kritiķi tiek bloķēti un kādu laiku spiesti pasēdēt “digitālajā cietumā”. Turklāt bieži vien bez vainas, jo nav pauduši nekādas naida runas. Ko NEPLP var darīt viņu aizstāvībai, un ko NEPLP dara, lai Latvijas informatīvajā telpā neielaistu Krievijas propagandu?
NEPLP nevar ietekmēt globālo vietņu politiku. NEPLP sadarbība ar “Facebook” pagaidām nav izveidojusies pietiekami laba, bet ar “Youtube” tā ir gana veiksmīga. Pēc mūsu lūguma nereti tiek bloķēti derdzīgi Krievijas propagandas materiāli.
Kad sākās karš Ukrainā, jūs paudāt, ka ir bloķēti vairāki desmiti Krievijas propagandas resursu. Vai šis darbs turpinās?
Darbs turpinās. Tagad vairs nav tā, ka uzreiz būtu aizverami daudzi desmiti, skaits ir mazāks, bet ikdienā ar to nodarbojamies.
Bet Kremļa propaganda ir viltīga un prot apiet blokus, izveidojot aizvien jaunas lapas, reģistrējot tās nevis Krievijā, bet Eiropā - pūķim nocērt deviņas galvas, bet vēl deviņdesmit izaug vietā...
Jā. Bet, ja necirtīs tās pūķa galvas, tad to būs vēl vairāk. Ir jācīnās. Ir virzieni, kuros mums izdodas visas galvas nocirst, un ir virzieni, kur tās turpina augt.
Tas ir mīts, ka visi tagad šos aizliegumus apiet. Pasaules pieredze liecina, ka šis skaitlis ir aptuveni 20%. Tas ir viltus arguments, ka visi aizliegumus apies un pieplaks pie Kremļa propagandas. Un turklāt, pat ja apies 50%, tad 50% vienalga to neskatīsies, un tas ir daudz.
Ir cilvēki, kas brauc dzērumā, bet tas nenozīmē, ka nevajag cīnīties pret braukšanu dzērumā. Ir cilvēki, kas sev iešļircina heroīnu, bet tas nenozīmē, ka nevajag cīnīties pret narkotikām. Jā, būs cilvēki, kas pamanīsies apiet blokus, bet tas nenozīmē, ka Krievijas propagandu nevajag ierobežot. Kopumā tas ir efektīvi.
Kur cilvēkam sūdzēties, ja viņš interneta vietnēs sastopas ar uzbāzīgu Kremļa propagandu?
Ja tas ir video saturs, tad var rakstīt NEPLP. Ja tā būs mūsu kompetence, tad vērsīsimies pie attiecīgas vietnes ar lūgumu šo saturu bloķēt. Ja tur ir izteikti kādi draudi personām vai sabiedriskajai kārtībai, var vērsties Valsts policijā. Var vērsties arī tieši pie “Facebook”, “Youtube”, “X” vai citas vietnes. Es aicinu cilvēkus aktīvi ziņot par šādiem gadījumiem, mēs ikdienā saņemam daudz vēstuļu un sūdzību, un tās ļoti palīdz ikdienas darbā, jo cilvēki pamana to, ko mēs varbūt kādreiz neesam pamanījuši.
