Komentāri: Islandes universitātes profesors: mūs gaida jauni izaicinājumi – Krievijas tēma nekur nepazudīs

Krievijas tēma pazudīs līdz ar fašistiskās Krievijas sabrukumu.

kacapijas vara dzīvo ar pārliecību, ka ik pa laikam ir vajadzīgs karš, lai noturētu kontroli, jo tas novērš uzmanību no iekšējām problēmām, jo tas saliedē kacapus, jo tad var pielietot totalitārākas metodes, jo tad var priecāties par uzvaru, jo tas kacapiem ir palicis vienīgais uz kā turas nācijas identitāte, patritisms, tas ir vienīgais ar ko lepoties. Ukrainas gadījums. Principā ir lielās valstis, kas uzskata ka drīkst darīd pilnīgi visu, un ir mazās valstis, kuru liktenis ir atkarīgs no lielo valstu iegribām. Ukraiņiem apnika būt par Baltkrieviju numur 2, tāpēc viņi vēlējās doties Eiropas virzienā. Kacapiem tas nepatika, tad nu iebīdīja marionetu valdību (pie mums ar visu laiku cenšas iestumt marionetes vadošajos amatos, un nopirkt tos, kas tikuši vadošajos amatos). Ukraiņi ar to nebij mierā, un sākās Maidans. Kacapija saprata, ka viss, zaudē Ukrainu, tad nu ķērās pie okupācijas mēģinājumiem okupējot Krimu, un iebrūkot AustrumUkrainā, un tas bija oficiāls kacapijas iebrukums, tikai "nas tam ņetu" režīmā. Pirms pilna mēroga iebrukuma, lielo valstu vadītāji apspriedās. Kaputins militāristiem vaicāja, vai ir spējīgi okupēt Ukrainu trīs dienās, uz ko šie atbildēja apstiprinoši, jo gribēja izpatikt, un arī pašiem bik rozā brilles bija. ASV, Vācijas, Francijas un citu valstu vadītāji uz to atbildēja, nu labi, bet tikai lai viss notiek ātri, klusi, un ar maz upuriem. Tāpēc arī vilcinās ar militāro palīdzību Ukrainai. Ukraiņi pārsteidza ar mobilizēšanos un pretestību. Un tagad ir izveidojusies situācija, kad Ukraina nedrīkst zaudēt, un kacapija nedrīkst zaudēt, tad nu staipa gumiju, un rausta plecus.

Varbūt tas ir ikdienišķi, bet manuprāt galīgi garam uzdot jautājumus par nākotni, un visvairāk kara laikā! Pat miera laikā nākotnes zīlējumi ir diezgan absurdi! Es uzskatu, ka var izteikt savu vērtējumu par notikušo un PUNKTS!!!