"X faktora" dziedātāja Diona atrāda veikumu hokeja līksmību un prezidenta vēlēšanu kņadā

© Ģirts Ozoliņš/F64

Hokejā izcīnītās bronzas un Valsts prezidenta ievēlēšanas kaislību brīdī jaunā dziedātāja Diona Liepiņa jeb vienkārši Diona publiku iepazīstināja ar savu debijas minialbumu “Marionete”.

Kad palikt ceturtajai ir labāk nekā uzvarēt

Par Dionu runājot, droši vien vēl gadiem tiks pieminēts tas, ka plašāka auditorija viņu iepazina šova “X faktors” ceturtajā sezonā, kur uzvarētāja būtībā tika noskaidrota jau pirms fināla: bija skaidrs, ka abām stilistiski un vizuāli līdzīgajām dziedātājām Grētai Grantiņai un Dionai Liepiņai vietas finālā nebūs, tur varēs būt tikai viena. Tā izrādījās Grēta, kura arī uzvarēja, savukārt Diona palika ceturtā. “Šovā gūtā pieredze ļoti noder,” atzīst Diona. ““X faktorā” es varēju izmēģināt dažādus tēlus, apskatīties, kā tas darbojas, jo arī šobrīd ikdienā ir “freestyle” jeb brīvā stila Diona, bet uz skatuves ir “classic style” Diona. Šis šovs bija viens no manas dzīves lielākajiem un labākajiem piedzīvojumiem, taču, kad “X faktors” noslēdzās, es sapratu, ka tagad viss tikai sākas.”

Tiesa, šādas vai līdzīgas atziņas - “tagad viss tikai sākas”, “jūs par mani vēl dzirdēsiet”, “es nepadošos” utt., u.t.jpr. - dzirdētas gandrīz no visiem jaunajiem censoņiem, kuri izgājuši cauri dažādu “talantu fabriku” un “X faktoru” dzirnām, bet realitātē tikai retajam izdevies to tiešām pierādīt. Taču Diona pēc šova nudien ieslēgusi sevi vēl jaudīgākā pārnesumā un nav noņēmusi kāju no gāzes pedāļa, līdz ar to varbūt labi vien ir, ka viņa “X faktorā” palika ceturtā (lai gan pēc rezultātu paziņošanas meitene mirka asarās), jo tas viņai acīmredzami atraisījis rokas tālākajai darbībai - nekādu līgumu un saistību. Ja kādam par to rodas šaubas, tad var pavērot, kur šobrīd ir “X faktora” uzvarētāja Grēta, kur - otrās vietas ieguvējs Viktors Buntovskis, kur - Eduards Rediko (tādu vēl kāds atceras?), bet kur - Diona… “Esmu ļoti daudz izdarījusi saviem spēkiem, un par to ir krietni lielāks prieks nekā tad, ja man viss būtu pasniegts uz paplātes,” to diplomātiski piesardzīgi komentē Diona.

Ar savu mūziku, saviem vārdiem un… savām finansēm

Albumā iekļautas klausītājiem jau pazīstamās dziesmas “Sīknauda”, “Pulksten 12”, “Nesaki nē” (arī tās versija lietuviešu valodā “Nesakyk ne”, kas iedziedāta kopā ar šovā “Lietuvos balsas” iepazīto lietuviešu talantu Edu), kā arī trīs jauni singli. Jāuzsver, ka visām dziesmām gan vārdu, gan mūzikas autore ir pati Diona, arī albumu viņa izdevusi saviem spēkiem, taču viņai tikai augustā būs sasniegts vecums, no kura veikalos var oficiāli iegādāties alkoholiskos dzērienus - ko tad šī meitene mums rādīs vēlāk?!

“Šis ir ļoti liels solis manā mūzikas karjerā, par ko esmu ļoti sajūsmināta. Esmu ļoti gandarīta par paveikto un lepna, ka, neraugoties uz to, ka esmu vēl samērā jauna un darbu pie albuma sāku pēc vidusskolas absolvēšanas, esmu spējusi arī izdot albumu pati par saviem līdzekļiem - brīdī, kad šķita, ka finanses ir nepielūdzamas un daudz kas man nebūs iespējams, viss tomēr sāka notikt un izdoties. Tas lika man arī vairāk padomāt par to, ka arī šajā situācijā, plānojot, ko un kā darīt, lai piepildītu savu sapni par debijas albumu, biju kļuvusi par sava veida marioneti, bet, tiklīdz no šīm lelles saitēm atbrīvojos, es sapratu, ka viss ir iespējams,” paveikto komentē un arī albuma nosaukuma izvēli ieskicē Diona.

Trāpīts precīzi latviskas popmūzikas nišā

Dionas pāri malām plūstošā enerģija un stingrā apņēmība nevar nepatikt, un šīs viņas īpašības labi jūtamas arī mūzikā - tas ir caurcaurēm latviski rietumniecisks “dance pop”, tik precīzs savā nišā, cik vien tas precīzs var būt. Atsevišķus singlus klausoties, Dionas muzikālais piedāvājums iepriekš likās mazliet bērnišķīgs, taču vienotā programmā (vēlams, dzirdot “dzīvajā”) tas viss skan pat ļoti labi. It kā iepriekš jau atklausītā “Sīknauda” kopējās minialbuma noskaņās iekrāsojas pavisam citās šķautnēs, tikai grūti ar sevi vienoties, vai šis gabals kronējams kā Nr. 1, jo tikpat labi uz to var pretendēt arī Rietumu standartiem atbilstošā “Marionete”. Jāatzīmē arī melodiski lipīgais “jauniešu pops” dziesmā “Pulksten 12” un, protams, arī radiostacijām draudzīgais “Nesaki nē”, savukārt no iepriekš nedzirdētajām dziesmām atzīmējama minialbumu ievadošā “Akmeņi”.

Arī ar tekstiem ir puslīdz OK. “Agrāk biju mazliet naiva / Uzrunāja tava aura / Bet izrādījās tukša tava loma / Un tava piere pārāk šaura” (no dziesmas “Sīknauda”) - nav sliktākais variants, kā jaunai meitenei vēstīt par savām sirds likstām! “Viss, ko es varu, ir gaidīt, kas notiks / Sadzirdēt putnus un ielikt tos notīs” (“Nesaki nē”) - par putnu ielikšanu notīs varētu uzslavas saņemt pat no atzītiem dzejdariem.

Savējā gan Limbažos, gan Rēzeknē

Dionu par savējo uzskata gan Limbažos, gan Rēzeknē, kas, protams, tikai vairo viņas fanu pulku. “Pirmos desmit savas dzīves gadus aizvadīju Limbažos,” skaidrību savā “ģeogrāfiskajā jautājumā” ievieš dziedātāja. “Jau bērnudārzā ejot, mani divu vai trīs gadu vecumā sāka sūtīt uz konkursiem “Cālis” - pedagogi manī kaut ko pamanīja un sāka virzīt uz priekšu mūzikas jomā, pateica par to arī mammai, un mamma mani sāka vest uz mūzikas nodarbībām un koncertiem. Vēl ejot bērnudārza pēdējā grupiņā, jau sāku iet mūzikas skolas sagatavošanas klasē.” No šī posma ar īpaši labu vārdu Diona atceras pedagoģi Daci Robuli, kura ir izdevusi arī vairākas bērnu dziesmu grāmatas.

“Pēc tam mamma ieprecējās Latgalē, un no desmit gadu vecuma es sāku dzīvot Kārsavas novadā. Mācījos mazā lauku skoliņā, taču turpināju iet mūzikas skolā, arī mākslas skolā,” atminas Diona. “Mācoties pamatskolā jau kādā septītajā klasē zināju, ka tālāk došos mācīties uz mūzikas vidusskolu - bija doma par Rīgu vai Rēzekni. Sakrita tā, ka mana pirmā vokālā pedagoģe Ingrīda Balode, pie kuras sāku skoloties jau tad, kad man bija 15 gadi, bija akadēmiskās mūzikas pedagoģe [Jāņa Ivanova Rēzeknes] mūzikas vidusskolā. Līdz ar to izvēli izdarīt bija viegli. Sākotnēji iestājos akadēmiskā vokāla nodaļā, vēlāk pārgāju uz džeza vokāla nodaļu. Skolu absolvēju un no pagājušā gada augusta beigām dzīvoju Rīgā - šobrīd gan nekur nemācos, jo jau pagājušajā vasarā zināju, ka būs Lietuvas šovs (Diona ar labiem panākumiem piedalījās “Lietuvos balsas” jeb “The Voice Of Lithuania” - aut.), rakstīšu albumu un būs daudz darba studijā, tāpat arī sadarbības projektos kā influencerei, būs koncerti, līdz ar to skolai praktiski neatliks laika,” skaidro Diona un ar sev raksturīgo mērķtiecību ieskicē turpmāko ceļu arī izglītības lauciņā: izrādās, viņa jau no devītās klases prāto par iestāšanos Latvijas Kultūras akadēmijā aktieru specialitātē, taču apsver, vai pievērsties tam tik profesionāli, varbūt labāk apgūt šo lauciņu tikai privātnodarbībās. Savukārt “pa popmūzikas līniju man Latvijā īsti nav kur mācīties, līdz ar to atliek tikai studijas ārzemēs - jā, šāda doma ir, taču pagaidām nekā konkrēta”.

Sociālo tīklu lauvene (lauva arī pēc horoskopa)

Jaunākās paaudzes mūziķiem (un ne tikai viņiem) raksturīgas arī plašas aktivitātes sociālajos tīklos, un Diona arī šajā jomā ir redzama pirmajās rindās. Brīžiem viņas tajos šķiet pat par daudz, brīžiem viņas aktivitātes raisa līdzcietīgu smaidu (kā, piemēram, tad, kad ar lielu pompu tika pieteikti milzu jaunumi, kas patiesībā izrādījās skatuviskā vārda maiņa no Dionas Liepiņas uz vienkārši Dionu, turklāt visu ar lielajiem burtiem, ko tāpat neviens medijs pat negrasās ievērot), taču - tādi laiki un, pārfrāzējot senseno teicienu, ja neesi sociālajos tīklos, tad tevis nav vispār!

“Kad es ievietoju sociālajos tīklos kādu saturu, tas nav tikai tāpēc, ka - o, jāieliek, cilvēki taču gaida, liks “laikus”, komentēs utt.! Es vienkārši ar šiem ierakstiem parādu, kur es esmu, ko daru u.tml. Man ir materiāls, ko publicēt, jo lielākoties cenšos visus spilgtos notikumus iemūžināt, bet šādu notikumu netrūkst. Nenoliegšu, ka man patīk uzmanība, taču, no otras puses - tas ļoti noder profesionālajai jomai, jo cilvēki var sekot manai darbībai,” skaidro Diona. Šīs aktivitātes esot sākušās jau septiņu gadu vecumā, kad veidotas dažādas bilžu galerijas tolaik ultrapopulārajos “draugos”, vēlāk, no 14 gadu vecuma, uzsvars likts uz “story” veidošanu sociālajā tīklā “Instagram”. “Visaktīvākā esmu “Instagram”, protams, arī “TikTok”, taču tur vairāk periodiski, jo kvalitatīva satura izveide šajā tīklā prasa diezgan daudz laika - safilmēt, samontēt utt. Vēl “Facebook”, “YouTube”, bet tas arī viss,” savus sociālo tīklu lietošanas paradumus komentē Diona. Starp citu, šobrīd viņai darbošanās sociālajos tīklos ir arī oficiāls darbs - dziedātāja pārvalda bāru tīkla “Ezītis miglā” sociālos tīklus.

Maz guļ un daudz strādā

Karjeras attīstības tālākie soļi Dionai jau ir skaidri, turklāt tie jau sniedzas laikā, kad būs izdots… otrais albums. “Šobrīd primārais mērķis ir virzīt tālāk šo albumu - ir dažādas idejas, kā to vēl labāk pasniegt publikai un vēl vairāk to personalizēt, parādīt, ka tas ir mans rokraksts un dvēseles darbs. Taču jau ir arī domas par nākamo albumu un tā tematiku, pat tā nosaukumu, un jau domāju par koncerttūri, kas notiks tad, kad iznāks otrais albums. Protams, plānos ir arī šovi - kad vien būs šādas iespējas, piedalīšos arī tajos,” apņēmīga ir Diona. Par koncertiem runājot, 29. jūlijā viņa kopā ar “Zvaigznāja kubu” būs Rēzeknē, tāpat noteikti uzstāšoties savas otrās (vai pirmās) dzimtenes Limbažu 800 gadu jubilejas svinībās, bet vasaras nogalē kāps uz skatuves “Ezīšfestā”.

No kurienes dziedātājai rodas tāda enerģija - šķiet, viņai diennaktī ir vairāk nekā 24 stundas?! “Enerģija man rodas no tā, ka es daru to, ko es mīlu. Turklāt man apkārt ir superīgi cilvēki, kas mani atbalsta, arī fani no manis visu laiku gaida kaut ko jaunu, un tas man neļauj ne uz mirkli atslābt,” skaidro Diona. “Savukārt par paspēšanu - tas saucas laika menedžments. Es maz guļu - tas arī jāatzīst. Taču tad ir periodi, kad es to visu vienkārši “atguļu” - pāris dienas paguļu nevis savas standarta piecas stundas, bet desmit vai pat divpadsmit. Ar kādām trīs dienām pietiek!” smejas dziedātāja. Tā ka - ja kādu laiku nevarat Dionu sazvanīt, tad nebrīnieties un neuztraucieties, varbūt viņa vienkārši devusies “radošajā guļā”!

Intervijas

Dzelzceļa muzejā glabājas kartes un dažāda veida tehnika, kura pieejama jebkuram interesentam. Vai iebrucējiem būtu interese, par tehniskajiem rasējumiem un plāniem, "Neatkarīgā" skaidro sarunā ar Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma glabātājām Inesi Rezgoriņu, Anci Pudāni un zinātniski pētnieciskā darba vadītāju Tomu Altbergu.