Konflikts starp Liepājas universitātes (LiepU) Andra Grafa vadīto padomi un senātu LiepU neļauj tikt pie jauna rektora. Vienlaikus konflikts traucē pieņemt pareizos lēmumus saistībā ar vēlmēm LiepU iekļaut kādas lielākas augstskolas “ekosistēmā” – sīkāk par to intervijā “Neatkarīgajai” stāsta LiepU Satversmes sapulces priekšsēdētājs Uldis Zupa.
Uz rektora amatu pretendēja augstākās izglītības sistēmā strādājošās Indra Dedze un Ineta Kristovska, taču neviena nesaņēma nepieciešamo balsu skaitu. Kas notiks tālāk?
Vasarā bija izsludināts konkurss uz pieteikšanos rektora amatam. Šīs pretendentes izgāja caur “sietu” - bija darba grupa, kas vērtēja dokumentālo atbilstību prasībām, bija pārrunas, un pēc tam tika virzītas šīs divas kandidātes. Liepājas universitātes darbiniekiem bija iespēja tikties ar viņām, uzdot jautājumus un izvērtēt viņu atbilstību amatam. Pirms balsojuma LiepU Satversmes sapulcē viņas prezentēja katra savu skatījumu par to, kā viņas redz, kā varētu notikt augstskolas attīstība. Pēc tam 7. novembrī bija Satversmes sapulces sēde, kurā notika balsošana. Likums nosaka to, ka pretendentam jāiegūst vairākums balsu no visiem Satversmes sapulces dalībniekiem. Taču ne viena, ne otra pretendente neieguva vairāk par pusi balsu. Un attiecīgi ne viena, ne otra netika ievēlēta. Rezultātā LiepU padome organizēs jaunu konkursu - sešu mēnešu laikā tas jāizdara. Tad atkal tiks vērtēti rektora amata kandidāti un Satversmes sapulce balsos.
Kāds ir jūsu viedoklis - kāpēc nederēja šīs kandidātes?
Katrai no viņām bija savas labās un ne tik labās puses. Satversmes sapulces balsojums nebija tāds, ka vienai vai otrai būtu liels pārsvars. Katrs balsotājs pieņēma savu lēmumu patstāvīgi. Balsošana bija anonīma. Liela daļa biļetenu bija atzīstami par nederīgiem, jo balsotāji bija izsvītrojuši abas kandidātes. Līdz ar to būs jāveic jauna rektora amata kandidātu atlases procedūra.
“Neatkarīgai” ir zināms, ka starp padomi un augstskolas vadību ir bijušas visādas vēstules. Ko nozīmē padomes izteiktās aizdomas, ka balsojuma laikā, iespējams, notiks kāds viltojums?
Man grūti komentēt, kāpēc padome tā domā. Es arī saņēmu vēstuli, ka ir aizdomas par iespējamu rezultātu viltošanu. Man personīgi tas bija pārsteigums. Es LiepU Satversmes sapulces vadītāja amatā stājos nedēļu pirms rektora vēlēšanām, un tas bija viens no maniem galvenajiem uzdevumiem - nodrošināt godīgu vēlēšanu norisi. Tieši mans uzdevums! Un es darīju visu, lai šo uzdevumu izpildītu.
Varbūt tas bija mēģinājums diskreditēt balsojumu jau pirms balsojuma un nekādi pierādījumi aizdomām tādos gadījumos nav vajadzīgi?
Vai padomei ir bijuši kādi signāli vai nav bijuši, man nav nekādu iespēju to uzzināt. Liekot roku uz sirds, varu pateikt, ka mums Satversmes sapulcē nevienā brīdī pat doma nav bijusi kaut ko viltot.
Gan jau redzējāt, kas notika ar Latvijas Universitātes rektoru un viņa ievēlēšanu. Bija skandāls uz skandāla - toreizējā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska lika lietā visus iespējamos paņēmienus, lai dabūtu nost ievēlēto rektoru. Neizdevās. Vai jums nav bažu, ka arī pret LiepU var notikt līdzīgs spiediens, ja padomei neizdosies panākt, lai par rektoru tiek ievēlēts “pareizais” cilvēks?
Jā, to redzēja visa nozare. Tāpēc veicām priekšdarbus, konsultējāmies ar juristiem, lai neiznāk kādi pārsūdzības riski. Būtu jāsaprot, ka es kā Satversmes sapulces priekšsēdētājs neesmu atbildīgs par to, vai tiek ievēlēts tas vai cits rektors, bet es organizēju vēlēšanu procesu. Vēlēšanām mēs iekārtojām balsošanas kabīnes. Padome bija klāt, visu vēroja un varēja pārbaudīt.
Spriežot pēc tā, kas notiek, starp LiepU darbiniekiem, pasniedzējiem un LiepU padomi, kuras priekšgalā ir Andris Grafs, ir pretrunas. Cik dziļas tās ir?
Te nevar viennozīmīgi pateikt “melns” vai “balts” - ir vairāki aspekti. Augstskolu padomes ir jauns veidojums, kāda līdz šim nevienas Latvijas augstskolas vēsturē nav bijis. Mēs esam centušies saprast, kādas ir atbildības jomas padomei, kādas - augstskolas vadībai. Vēl ir jautājumi par augstskolas lomu kopumā, par pieredzi. Skaidrs, ka uz universitāti nevar skatīties kā uz privātu organizāciju, bet ir dažādi skatījumi, kā tai būtu jāfunkcionē. Padome nāk ar uzstādījumiem, ka augstskolai jāveic tādas un tādas reformas. Kā pie jebkurām reformām cilvēki nav priecīgi, ka kaut kas jādara.
Vai “padomju vara”, kas augstskolām tika uzspiesta no augšas, nav pārāk politizēta? Vai padomes nav partiju “naudas pumpīši”, lai tām tuvi cilvēki varētu saņemt algu kā padomju locekļi?
Tas, ka padome varētu būt politizēta, nav pareizi jau pašā saknē. Cita lieta, ka padomēs ir cilvēki no dažādām partijām. Pats par sevi tas nav nekas slikts, ja cilvēki ir politiski aktīvi. Slikti būs, ja politiķi ar padomes palīdzību mēģinās realizēt kādas savas savtīgas intereses vai savas atsevišķas partijas intereses, nedomājot par kopīgo visas valsts izglītības politiku.
LiepU padomei, senātam un Satversmes sapulcei katram ir atšķirīgs viedoklis par augstskolas nākotni - pievienoties LU vai RTU. Gala lēmumu šajā jautājumā pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ieteikuma pieņems Ministru kabinets. Kuru variantu atbalstāt jūs? Vai LiepU pievienošanas rezultātā saglabās savu seju, vai arī tā būs pievienošana, padarot LiepU par Rīgas augstskolas filiāli?
Spiedienu esam izjutuši jau labu laiku, un tas ir saistīts ar Atveseļošanas fonda apguvi. Mums ir norādīts, ka jāiekļaujas kādas lielākas universitātes ekosistēmā.
Veidot LiepU par kādas citas augstskolas filiāli būtu absolūti nepareizi, un neviens no tā nebūtu ieguvējs. Lielākais zaudētājs būs reģions.
Rīgas Stradiņa universitāte atteicās uzņemties vadošo lomu. Palika vai nu LU, vai RTU, kuras tad šo lomu uzņemtos, bet pārējās universitātes tad pieslēgtos klāt atkarībā no vajadzības.
Mums bija plašas diskusijas Liepājā. Tikāmies gan ar LU, gan ar RTU pārstāvjiem. LiepU senāts pieņēma lēmumu, ka LU kā vadošais partneris sadarbībā būtu labākais risinājums. Ir vairāki argumenti, kāpēc, kas saistīti gan ar iepriekšējo sadarbību, gan abu augstskolu līdzīgajiem profiliem. Arī LiepU Satversmes sapulce nobalsoja, ka LU ir pieņemamākais variants.
Bet LiepU padomes priekšsēdētājs Andris Grafs paziņoja, ka šādi senāta lēmumi padomei nav saistoši...
Jā, jo padome esot lēmusi un izlēmusi, ka sadarbība ar RTU būšot izdevīgāka.
Vēl arī Liepājas pašvaldība bija ko lēmusi, ka LiepU jāsadarbojas ar RTU.
Es kā privātpersona vērsos pie Liepājas domes, jo iepriekš nebiju dzirdējis, ka pašvaldība var ko lemt par šādām lietām. Saņēmu no pašvaldības atbildi, ka Liepājas dome ir gatava atbalstīt dažādus LiepU stratēģiskās attīstības virzienus un ka lemt par to, kurai augstskolai pievienoties, tomēr nav Liepājas domes lēmumu objekts.
