Latvijas Zaļās partijas līderis un viens no “Apvienotā saraksta” sarunvedējiem koalīcijas veidošanas procesā Edgars Tavars uz interviju ierodas nedaudz satraucies. Viņš nupat izgājis no Saeimas ēkas un uz ielas saskrējies ar ZZS premjera amata kandidātu Aivaru Lembergu. “Ko man bija darīt?” smejoties jautā Tavars. “Pagriezties un iet uz pretējo pusi? Protams, turpat arī mūs nofotografēja un tagad man sūta šīs bildes, ar kurām pilns internets.”
Tavars arī ir gatavs paskaidrot, kāpēc viņa un Lemberga attiecības pēdējā laikā būtiski pasliktinājušās. “Cietumā viņam pa televizoru laikam tikai tos solovjovus vien rādīja, tāpēc tad, kad viņu izlaida no cietuma, un tas bija tieši tajā dienā, kad sākās karš Ukrainā, viņam galvā bija pilnīga putra - ukraiņi esot “svoloči”, bet ar Putinu vajagot runāt un vienoties. Man šī pozīcija bija pilnīgi nepieņemama. Tā tas konflikts brieda. Vēlāk Lembergs mani nosauca visādos vārdos. Teica, ka es esot sorosists, pārdevies Meroni, apvainoja nodevībā un visā tajā viņa ierastajā repertuārā. Sarunāts no viņa puses ir daudz, tāpēc satikties un runāt ar šo personāžu man nebija ne mazākās vēlēšanās. Skaidrs, ka politiskie pretinieki šo bildi izmantos dažādām konspirācijām, bet... lai jau...”
Šodien (saruna notika pirmdienas vakarā) “Apvienotais saraksts” publicējis valdes paziņojumu, kurā teikts, ka koalīcija veidojama tikai triju politisko spēku sastāvā un nav ko lieki tērēt laiku bezjēdzīgai cita sastāva koalīcijas apspriešanai. Jāķeras pie darba un jāveido valdības deklarācija. Vai tas nozīmē, ka runām par paplašināto četru partiju koalīciju ir pielikts punkts?
No Nacionālās apvienības un “Apvienotā saraksta” puses visnotaļ noteikti tas to nozīmē. Vai vēlēšanu uzvarētājam “Jaunai Vienotībai” tas to nozīmē, to mums rādīs tuvākās dienas. Rīt mums paredzēta tikšanās ar JV pārstāvjiem un turpināsim šīs sarunas. Mēs gaidām diskusiju par krīzes pārvarēšanas risinājumiem, par krīzes menedžmenta ieviešanu pie Ministru kabineta, lai visi lēmumi, kuri nāk no valdības, būtu mazāk birokrātiski, ātrāki, efektīvāki. Tas ir tas, ko mēs gaidām. Diskusijai, vai trīs partijas vai četras, vismaz no AS un, izskatās, arī no NA puses, ir pielikts punkts.
Kas, jūsuprāt, liek JV tik stūrgalvīgi dzīt šo četru partiju koalīcijas ideju?
Man to ir sarežģīti pateikt. Ļoti iespējams, ka... JV jau skaidri un gaiši pasaka, ka viņi vēlas, lai spēku samērs viņiem būtu par labu. Viņi ir iedomājušies, ka triju partiju koalīcija būtu JV par sliktu.
Uz ko viņi tieši spiež, jo objektīvi politisku, ideoloģisku argumentu nav? Divi koalīcijas kodola partneri ir skaidri definējuši savu pozīciju. Jābūt kaut kādiem nopietniem spiediena instrumentiem, lai situāciju lauztu. Jūs taču pats personīgi piedalāties sarunās.
Jā. Es nejūtu tādu agresīvu, enerģisku spiešanu. Mums ir bijis relatīvi neilgs laiks sarunām. Divas nedēļas, divi nelieli sarunu raundi. Es neteiktu, ka būtu kāds strupceļš. Nebūt ne. Divi no trim politiskiem spēkiem, kuri, mūsuprāt un arī pēc Valsts prezidenta domām, var veidot koalīciju, ir skaidri pauduši savu viedokli, JV vēl mēģina atrast kaut kādas saites ar partiju “Progresīvie”, kura savā būtībā pat nav liberāla partija, kāda ir JV. Mūsu ieskatā “Progresīvie” ir izteikti kreisa partija, ko viņi paši arī neslēpj. Ja būtu kāda ārkārtas situācija vai mūsu trim spēkiem kopā tikai 45 balsis, tad varētu taisīt kādu politisko miksli, varavīksnes valdību, kurā salikt kreisos ar nacionālistiem, kristīgie, konservatīvie, liberālie visi vienā rasolā. Mums šādas situācijas nav. Mums ir 54 balsis, un tas ir stabils vairākums.
Sarunas parasti ir abpusējs process. Viens otram kaut ko piedāvā, mēģina pierunāt, ieinteresējot ar kādiem labvēlīgiem nosacījumiem. Ja es gribu vienu, tad piedāvāju pretī ko citu.
Nē, sarunas šobrīd nenotiek tādās kategorijās.
Tad man jājautā, vai šobrīd sarunas notiek konstruktīvi lietišķā gaisotnē vai drīzāk smuku runu stilistikā?
Kaut kas pa vidu. Notiek iepazīšanās, pieklājīgas frāzes, apsveikšana ar rezultātiem. Tas iet uz beigām, un tagad lēnām pārejam konstruktīvajā fāzē.
Precizēsim. Vai turpinās tāda pieklājīgu frāžu fāze - vispirms jāvienojas par darāmajiem darbiem, par amatiem un ietekmes sfērām pēc tam?
Ja šādās kategorijās, tad esam vēl šīs politiskās pieklājības fāzē.
Tātad sarunas vēl ir ļoti agrīnā stadijā?
Jā.
Jūs esat runājuši ne tikai ar JV, bet arī ar NA. Kādas veidojas attiecības šajā plaknē?
Ar NA mēs esam ļoti tuvās pozīcijās. Gan ideoloģiski, gan attiecībā uz to, kam jāveido valdība. Mums tikpat kā nekādu domstarpību nav. Mēs ilgi runājām par Ulda Pīlēna prezentēto krīzes menedžmenta centru, kas būtu tuvāk premjeram. Viņš gan teorētiski, gan ar praktiskiem piemēriem pamatoja, kā un kāpēc šis centrs varētu efektīvi strādāt. Labāk nekā līdz šim.
Krišjānis Kariņš intervijā laikrakstam “Diena” izteicās, ka savā valdībā runās vienīgi ar ievēlētiem deputātiem vai ministriem. Šis izteikums tika interpretēts kā mājiens uz to, ka Pīlēnam nebūs kaut kāda īpaša vieta valdības darbā.
Es šo mājienu uztvēru drusku citādāk. Ka viņš runā par Saeimā neievēlēto, bet pašreizējo ministru Jāni Reiru. Kas attiecas uz Uldi Pīlēnu, tad esmu pārliecināts, ka viņš būtu labākais premjers, kāds šajā laikā iespējams. Bet vēlēšanas ir vēlēšanas, tajās uzvarējusi ir JV, un prezidents ir uzticējis (ne gluži juridiski) valdību veidot Kariņam. Mēs to respektējam.
JV ir pateikusi, ka tos, kuri nav ievēlēti, ministru amatos nevirzīs. Vai arī AS atbalsta šādu pieeju?
Nebūt ne. Jānodala darbs Saeimā no darba izpildvarā. Ir cilvēki, kuri nav gatavi strādāt par deputātu, jo viņi sevi redz tikai izpildvarā. Arī mēs viņus redzam tikai izpildvarā. Darbs likumdošanā un darbs, operatīvi pieņemot lēmumus, ir ļoti atšķirīgs un prasa tikpat atšķirīgas īpašības.
Kuri ir tie jautājumi, kurus AS kā prioritārus gribētu virzīt valdībā?
Pirmais ir šis valdības krīzes menedžments. Lai lēmumus var pieņemt daudz efektīvāk un ātrāk. Tas bija mūsu primārais uzdevums, kāpēc mēs vispār startējām. Ja nebūtu Ukrainas kara, enerģētiskās krīzes un visa, kas ar to sākās, tad mēs, iespējams, nebūtu apvienojušies. Tāpēc krīzes menedžments ir mūsu prioritārais uzstādījums. Otrs - vēlēšanu sistēmas maiņa uz jauktu vēlēšanu sistēmu. Mūsu partneri, ne JV, ne arī NA īpaši neaplaudē par šo mūsu ideju, bet, lai sabiedrībā atgrieztos uzticība politikai, jādara vairākas lietas. Pirmkārt, politiķim jātur dotais vārds, un, otrkārt, vēlētājiem jādod iespēja atsaukt konkrēto deputātu, ja viņš dotos solījumus nepilda. Ja ir jaukta vēlēšanu sistēma, kurā daļu deputātus ievēlē no konkrēta apgabala, tad konkrētos deputātus no konkrētā apgabala var arī atsaukt. Mūsuprāt, tas stiprinātu uzticību politikai.
Jūs un citi AS pārstāvji bieži piesauc šo krīzes menedžmenta centru, bet nav īsti saprotams, kas ar to ir domāts praksē?
Mums ir Pārresoru koordinācijas centrs, Valsts kanceleja un vēl virkne dažādu iestāžu, kurās sēž ierēdņi, bet efektivitātes nekādas. Piemēram, civilajā aizsardzībā šobrīd ir milzīgas problēmas. Tajā skaitā bēgļu jautājums. Ārkārtīgi zemā līmenī ir cilvēku informēšana, apziņošana, apzināšana kritiskās situācijās. Bumbu patvertnes draudu gadījumos. Informācijas nulle. Kur doties, kur patverties? Vai mājās uzkrāt ūdeni? Pirkt joda tabletes?
Tātad tā ir struktūra pie MK, ko vadītu, piemēram, iekšlietu ministrs, kuram būtu jābūt arī premjera biedram. Viņam būtu speciāls birojs, kas sastāv no iekšlietu struktūru darbiniekiem, kas saprot drēbi. Kas jūt, kas notiek uz robežas, kas notiek Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā. Nevis vadības līmenī, kas stāsta pasakas, bet realitātē, no lejas. Ja es gribu uzzināt, kas notiek būvlaukumā, man ne vienmēr to izstāstīs projektu vadītājs. Ja es aizeju pats līdz betonētājam un pajautāju, kāpēc šodien nekas nenotiek, viņš man pateiks, ka jau piekto stundu gaida betonu. Kad sāku šķetināt, kāpēc tas nav atvests, tad var izrādīties, ka vainīgs ir blakus departaments. Respektīvi, jāizņem visa birokrātiskā lēmumu pieņemšanas trepe.
Vai šajā krīzes menedžmenta centrā ir vieta Pīlēnam?
Kā padomdevējam noteikti. Ja viņš nav premjers.
Vai tas nozīmē, ka tiek veidota valdībai paralēla struktūra?
Iedomāsimies Lielbritāniju. Tur ir premjeram padota “kara istaba”, kurā ienāk visa operatīvā informācija. Tūdaļ un nekavējoties, bet tādēļ jau valdību neviens nav aizliedzis. Tas ir tieši tas pats.
Labi, pieņemsim, ka skaidrs, lai gan es ne visu sapratu. Ko par visiem šiem krīzes centriem saka sarunu partneri?
NA domā pozitīvāk, savukārt JV šo mūsu ideju prezentēja Uldis Pīlēns diezgan ilgā laika rāmī. Izstāstīja visu detalizēti. Izveidojās nelielas diskusijas ar Krišjāni Kariņu tieši par izpildījumu, bet mēs nedzirdējām kādu noraidījumu pēc būtības. Idejiskā līmenī. Tieši otrādi, dzirdējām priekšlikumus, kā šo centra darbību padarīt efektīvāku.
Tas būtu no valsts pārvaldes viedokļa, bet kādi ir jūsu uzstādījumi attiecībā uz praktiskajiem darbiem? Kaut vai tās pašas ostu reformas un administratīvi teritoriālās reformas jautājumos?
Ir skaidrs, ka abi šie jautājumi būs jāskata. Ja nepatīk vārds - kļūdu labošana, tad varam teikt - nepilnību novēršana. Mēs neaicinām atjaunot 118 pašvaldības. Tas nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir, lai cilvēkiem pēc reformas dzīve nepaliktu sliktāka. Lai tā paliktu kaut vai tāda pati. Šobrīd mēs redzam, ka daudzviet tā paliek sliktāka. Plānotā novadu apvienošana ar valstspilsētām vispār ir graujoša. Kaut vai Liepāja. Tā ir izteikta ostas pilsēta, kamēr novadā dominē lauksaimniecība. Intereses ir pilnīgi atšķirīgas ar diviem dažādiem pārvaldības modeļiem. Vai ir uzlikts galdā pamatojums, kāpēc apvienošana būtu ekonomiski vai sociāli pareiza? Tāds pamatojums nav redzēts. Nav neviena konkrēta skaitliska rādītāja. VARAM ministri Pūce un Plešs solīja, ka no apvienošanas nepaliks sliktāk. Ņemam kaut vai Ozolnieku novadu. Tur līdz apvienošanai skolniekiem līdz 12. klasei bija brīvpusdienas. Tagad vairs nav. Ir nolaists līdz valsts minimālās programmas līmenim. Pielāgots kā visā Jelgavas novadā. Ja skatāmies sociālos grozus, tad tie visur paliek sliktāki. Labie tiek nolaisti līdz sliktāko līmenim, nevis vājākie uzcelti līdz labāko līmenim. Solīts tika viens, rezultāts pilnīgi pretējs.
Ar ostām tas pats. Es izrunāju sausu muti, būdams opozīcijas deputāts. Teicu: esmu gatavs balsot par, ja vien ir kāds nopietns arguments. Linkaita kungs, jūs sakāt, ka rīdziniekiem dzīve kļūs labāka. Jums nepatīk Ventspilī Lembergs, nu die’s ar to Lembergu. Uzlieciet pārejas periodu. Kad nebūs Ventspilī tas Lembergs, ieviesīsiet citu modeli. Kāpēc cilvēkiem jācieš? Rīdziniekiem jāpiecieš dažādas ar ostu saistītas neērtības, bet iespējas gūt no tās labumus viņiem ir liegtas. Ventspilī situācija ir vēl traģiskāka. Tur osta aizņem 40% teritorijas. Kāpēc ventspilniekiem tā dēļ jācieš? Mūsu ieskatā Liepāja ir izcils ostu pārvaldes modelis. Kādreiz tur tika pārkrautas nulle tonnas. Tagad tur pārkrauj gandrīz tikpat, cik Ventspilī. Tās ir divas lielākās lietas, kas jādara.
Un vēl?
Galvenais ir pārvarēt krīzi. Lai mūsu eksporta un importa bilance nepasliktinātos. Lai mūsu eksportspējīgajiem uzņēmumiem nebūtu jāaizveras ciet. Ja viņi kritīs, tad nebūs naudas ne pedagogiem, ne mediķiem, ne arī citiem.
Vai ir kādas sfēras, sauksim, kā ir, ministrijas, kuras AS gribētu sev?
Tādā kontekstā vēl neesam runājuši. Mums ir potenciālie ministri visām ministrijām, bet līdz šim šādi jautājumi vēl nav izskatīti. Vienīgais, par ko ir runāts, ka premjers varētu būt Kariņš, kaut oficiāli viņš vēl nav nosaukts. Visu laiku mēs dzirdam dažādas spekulācijas par amatiem, taču pagaidām tās ir absolūti tukšas runas. Par sevi vien esmu dzirdējis, ka es būšot VARAM ministrs, tad izlasīju, ka būšot satiksmes ministrs, tad ka aizsardzības ministrs. Lasu tālāk, varbūt teksta beigās jau būšu premjers. Nē, par to vispār vēl nav runāts. Kas attiecas uz AS, tad mūsu kompetence ir spēcīga tautsaimniecības jomās. Neatkarīgi no tā, vai mēs tās vadīsim vai ne, uz tām liksim lielu akcentu.
Ir dzirdētas runas, ka, valdības veidošanas sarunām nonākot strupceļā, JV varētu izvirzīt citu premjeru, piemēram, Edgaru Rinkeviču?
Pilsētā ļaunas mēles tā mēļo, bet man nekādu tādu signālu nav. Nedomāju, ka JV, kam sabiedrība devusi tādu uzticības mandātu, šādi varētu izrīkoties. Ja iestāsies citi apstākļi, tad par to varēs runāt. Pagaidām nav citu apstākļu.
Pirms vēl Pīlēns nebija nodibinājis savu biedrību, laiku pa laikam izskanēja runas par viņa prezidenta ambīcijām. Vai šobrīd darba kārtībā ir jautājums par to, kas varētu būt nākamais Valsts prezidents?
Nē, šāda jautājuma darba kārtībā nav.
Pašreizējais prezidents Egils Levits tiek pretrunīgi vērtēts. Ir, kas viņu atbalsta, ir, kas viņu nevērtē augstu. Kāda būs AS pozīcija šajā jautājumā?
Mēs pirms vēlēšanām solījām, ka virzīsim savu kandidātu.
Vai šis prezidenta jautājums ietekmē koalīcijas veidošanu?
Tiešā veidā tas neietekmē, bet netieši. Nenoliegšu, ka šis jautājums nonāk darba kārtībā. Mūsu atbilde ir tāda pati, kā solījām pirms vēlēšanām. Mēs virzīsim savu prezidenta kandidātu.
Mums ir cits pretrunīgi vērtēts precedents, kad 2011. gadā Valdis Zatlers, saprotot, ka netiks pārvēlēts, rosināja Saeimas atlaišanu. Vai jūs šis precedents nebaida?
Šoreiz gan būtu grūti pateikt, ko tauta gribētu vairāk - atlaist Saeimu vai atlaist prezidentu. Nedomāju, ka kaut kas tāds varētu notikt, jo, ja raugāmies uz šīs Saeimas sastāvu, tad šeit ir pārstāvēti visi politiskie spārni. Ir liberālais spārns - JV, ir izteikti kreisie - “Progresīvie”, ir centriski konservatīvie un nacionāli konservatīvie spēki. Tā ka ir pilns spektrs, un, manuprāt, šis Saeimas sastāvs būs nedaudz spēcīgāks. Nedaudz, bet būs.
Jaunā Saeima sanāk 1. novembrī. Kad varētu gaidīt jauno valdību?
Sākumā šķita, ka valdība varētu būt jau uzreiz pēc dažām dienām, bet tagad es nebūtu tik optimistisks. Ja izdosies izveidot valdību līdz valsts svētkiem, 18. novembrim, tad tas būs liels panākums. Tas būs izcils panākums.
Ar joni tuvojas 2023. gads. Vai ir kādas runas par nākamā gada budžeta veidošanu? Budžeta prioritātēm?
Nē. Šis jautājums ir pilnībā nolikts malā. Pilnīgi nevienas iniciatīvas, pilnīgi neviena ierosinājuma. Pilnīgi nekas nav zināms par budžetu.
