"Zemnieku saeimas" pārstāvis: Vēršanās pret Gerhardu nav organizācijas viedoklis

Kaspars Ādams: “Šāda situācija neatbilst tās organizācijas ideālam, kādu mēs to pasniedzam. Ja mēs to pasniedzam kā vadošo zemkopju organizāciju, tad tās iekšienē jābūt demokrātijai, un tikai diskusijā var dzimt kādi stratēģiski viedokļi un lēmumi.” © Privāts arhīvs

Kaspars Ādams ir bioloģiskais lauksaimnieks, viens no organizācijas “Zemnieku saeima” (ZS) valdes locekļiem. Par to, vai tiešām visi zemkopji karsti vēlas gāzt zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, “Neatkarīgās” intervija ar Kasparu Ādamu.

Lauksaimniecības nozares organizācija Latvijā “Zemnieku saeima” topošās valdības iespējamos koalīcijas partnerus atklātā vēstulē aicina nepieļaut viņa atkārtotu virzīšanu šajā amatā. Vēstule nosūtīta arī Valsts prezidentam Egilam Levitam. Vai visiem Zemnieku saeimā (ZS) ir nostāja, ka Gerhardu vajag gāzt?

Esmu šīs organizācijas valdē jau piecus gadus, un savulaik mana ideja un arī citiem šajā organizācijā tāda bija, ka Zemnieku saeima pārstāvēs visus zemniekus. Un ka katra rīcība, katrs lēmums būs balstīts uz izsvērta, kopīga organizācijas valdes viedokļa. Taču atkal, jau kuru reizi pārliecinos, ka tas tā nenotiek - paziņojumi tiek pausti strauji, bez iepriekšējām diskusijām. Šis arī ir tāds gadījums - bez valdes sasaukšanas, bez runāšanās.

Mums organizācijā ir dažādi biedri - dažādas zemnieku biedrības, kuras arī būtu uzklausāmas šādos gadījumos un šādos jautājumos, kad jānoskaidro, kuru un kādu zemkopības ministru zemnieki paši vēlas. Taču jautājumā par Gerhardu ir noticis straujš pasākumu kopums, kas rezultējās tā, kā rezultējās.

Kas Gerharda nost dabūšanu “kurina” - iniciē?

Es negribu lietot vārdu “kurina”. Es vēlos vērst uzmanību uz to, ka Zemnieku saeimā, ieskaitot priekšsēdētāju, ir deviņi valdes locekļi. Un šādas stratēģiskas, publiskas idejas vajadzētu saskaņot valdes locekļu starpā. Taču tagad sanāk tā, ka ir divi vai trīs vadošie cilvēki, kuri visu izlemj. Šie cilvēki ir labi cilvēki, un nav runa par personām, taču ir runa par organizāciju un tās vadīšanu. Šāda situācija neatbilst tās organizācijas ideālam, kādu mēs to pasniedzam. Ja mēs to pasniedzam kā vadošo zemkopju organizāciju, tad tās iekšienē jābūt demokrātijai, un tikai diskusijā var dzimt kādi stratēģiski viedokļi un lēmumi. Šis nav pirmais gadījums, kad notiek kādi strauji, pēkšņi lēmumi un ap tiem kāda ažiotāža tiek taisīta.

Nacionālās apvienības Valmieras nodaļas vadītājs, zemnieku saimniecības “Jaunbeņķi” īpašnieks un lauksaimnieku organizācijās labi pazīstamais Jānis Grasbergs esot runājis ar Zemnieku saeimas vadītāju Jāni Lazdiņu, lai viņa organizācija saceļ jezgu par Gerharda piemērotību amatam, lai pats tiktu izvirzīts šim amatam no NA puses. Vai taisnība?

Nezinu. Grasbergs nav ZS valdē. Tad šādas norises notiek kādās citās zemkopju aprindās. Es par Grasbergu šādā kontekstā neesmu dzirdējis. Bet galvenais nav tas, vai Grasbergs kaut ko ir vai nav sarunājis vai vēlas - galvenais ir tas, ka ZS paziņojumi bieži nāk bez saskaņošanas ar ZS valdi.

Savulaik bija 13. Saeimas opozīcijas kritika pret Gerhardu, jo bija bažas, vai Zemkopības ministrija “tver laukumu” briestošās pārtikas krīzes priekšā. Pēc tam opozīcija nomierinājās un laikam tika atrasta kāda savstarpēja izpratne. Taču kādi ir iemesli vai iegansti ZS īgnumam pret ministru tagad?

Es pieļauju, ka lauksaimniecībā, tāpat kā daudzās citās nozarēs, pietrūkst ilgtermiņa mērķa - “uz kurieni mēs ejam”? Bet tā ir bijis gadu gadiem. Mēs tā kā peldam pa pļavu, līdz ar to būtu vēlama diskusija, uz ko mēs ejam, kur katra zemkopības nozare nospraustu kādus sasniedzamos rādītājus.

Vai jūs uzskatāt, ka Gerhards slikti darbojas un jāņem nost?

Nē, tā es neuzskatu. Jāsaprot, ka nav vienprātības arī starp zemkopju organizācijām pašām. Bioloģiskie grib, lai viss ir bioloģiski, konvencionālie saka, ka visi nomirs badā, ja nevarēs lietot pietiekami mēslojuma, augļkopjiem ir vēl kādas intereses. Ja jau nav starp zemkopības nozarē strādājošajiem vienprātības, tad Zemkopības ministrijai ir grūti izdomāt, kurā virzienā iet.

Intervijas

Pirmās vijoles partijas skolas orķestrī mēdz novest līdz pankroka dziesmām par skolas mokām. Savukārt pareizie vārdi var iedvesmot iekāpt radio draudzīgā formātā un īstenot lērumu vēl trakāku ideju. Grupa “Sub Scriptum” aktīvi uzsāk vasaras koncertu sezonu un TV raidījumā “NRA.lv sarunas” izstāsta savu ceļu uz panākumiem, kā atskaites punktu ņemot tikko izdoto mini albumu, kas pirmo reizi Latvijā ierakstīts tirdzniecības centrā.

Svarīgākais