Kā Jelgava gatavojas ziemai, kādus taupības vai “zaļus” pasākumus pilsēta var atļauties enerģētikas krīzes un Krievijas agresijas laikā? Par to jautājumi Jelgavas valstspilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam.
Kā Jelgava gatavojas ziemai? Vai kurināmā pietiks?
Kurināmā piegādes līgumus Jelgavas siltumapgādes uzņēmums “Gren Jelgava” ir noslēdzis, tāpēc droši var apgalvot, ka kurināmā pilsētai pietiks. Jelgavā par energoefektivitāti sākām domāt ne šodien, ne vakar - jau vairāk nekā desmit gadu intensīvi strādājam, lai mūsu ēkas būtu energoefektīvākas un mēs pilsētniekiem varētu nodrošināt konkurētspējīgu siltumenerģijas tarifu. 2013. gadā Jelgavā tika uzbūvēta koģenerācijas stacija, kas jau deviņus gadus nodrošina centralizēto siltumapgādi ap 16 000 mājsaimniecību jeb 420 dzīvojamām ēkām. Šķelda kā galvenais kurināmais ir ļāvis pilsētā izvairīties no dramatiskiem apkures tarifa kāpumiem šobrīd. Jelgavā apmēram 95 procenti no pilsētas centralizētajai siltumapgādei nepieciešamās siltumenerģijas tiek saražota no vietējā, atjaunīgā energoresursa - šķeldas, un tas ir galvenais kurināmais. Tādēļ pašlaik siltumenerģijas tarifs jelgavniekiem ir būtiski zemāks nekā tad, ja siltuma ražošanā tiktu izmantota tikai dabasgāze, kuru šobrīd uzņēmums izmanto vien nelielā apjomā. Salīdzināšanai - septembra tarifs Jelgavā ir 85,82 EUR/MWh, kamēr augstākie tarifi valstī jau pārsniedz 300 eiro, piemēram, Mārupē no septembra tarifs ir 320,14 EUR/MWh.
To, ka jelgavnieki novērtē pilsētā nodrošināto siltumapgādes pakalpojumu, apliecina arī tas, ka šovasar uzņēmums saņēmis rekordaugstu pieprasījumu jaunu pieslēgumu izveidei. Ēku īpašnieki maina apkures nodrošinājumu un dabasgāzes vietā izvēlas vairākas reizes lētāko pilsētas centralizēto siltumapgādes sistēmu.
Protams, līgumu slēgšanas process par kurināmā piegādēm “Gren Jelgava” šosezon nav bijis vienkāršs, jo arī šķeldas tirgū cenas kāpj un piegādātāji vēlas diktēt savus noteikumus. Tieši šajā aspektā redzama mūsu valdības neizlēmība rīkoties krīzes situācijā. Energoresursu - šķeldas, granulu un elektroenerģijas - tirgus šobrīd ir jāregulē, lai patērētāji saņemtu šo pakalpojumu par ekonomiski pamatotām cenām. Apkures sezona jau sākas, bet valdība par to vēl tikai diskutē.
Pašvaldības pēdējos gados jau ir pieradušas nepaļauties uz valsts ātru rīcību krīzes situācijās - tā tas bija Covid-19 pandēmijas sākumposmā, kad pašvaldībām, nesagaidot valdības lēmumus, pašām nācās rīkoties, tāpat šopavasar, kad vajadzēja atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, valsts nespēja ātri pieņemt lēmumus un visu procesa organizēšanu atstāja pašvaldību ziņā. Un tā tas ir arī šobrīd, esot energokrīzē.
Kādus darbus Jelgava plāno energoresursu krīzes laikā, un kad nepieciešama enerģētiska neatkarība no Krievijas?
To, ka Jelgavai ir nepieciešama enerģētiskā neatkarība, atšķirībā no valsts mēs sapratām jau sen. To pierāda mūsu īstenotā politika vairāku gadu garumā. Sākums bija jau minētā koģenerācijas stacijas būvniecība 2013. gadā. Taču mēs pie tā neapstājamies. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šosezon jelgavnieki saņems siltumenerģiju, kas ražota galvenokārt no vietējiem, atjaunīgajiem resursiem, pārsvarā no šķeldas. Nelielā apjomā tiks izmantota arī cita veida biomasa, piemēram, graudu atsijas un cenas ziņā konkurētspējīgāka zemākas kvalitātes šķelda. Tehnoloģiski “Gren” biomasas koģenerācijas stacijā ir iespējams izmantot arī kūdru, tādēļ uzņēmums meklē risinājumu, lai nepieciešamības gadījumā kūdra šajā ziemā būtu pieejama. Dabasgāzi uzņēmums turpinās izmantot siltumapgādes maksimumslodzes nodrošināšanai tikai ziemas aukstākajās dienās. Tāpat turpinās “Gren” uzsāktais projekts pārejai no dabasgāzes uz granulu izmantošanu divās mazas jaudas lokālajās katlumājās. Ir uzsākts darbs, lai apzinātu iespējas enerģētiskās krīzes situācijā katlumājās gāzes vietā izmantot dīzeļdegvielu. Tie visi ir konkrēti risinājumi enerģētiskajai dažādībai un neatkarībai.
Domājot par to, lai jelgavniekiem nākotnē varētu piedāvāt konkurētspējīgu siltumenerģijas cenu un vēl vairāk uzlabotu kurināmā dažādību, pilsētā turpinās siltumenerģijas ražošanas modernizācijas projekts, kas Jelgavas biomasas koģenerācijas stacijā šķeldai paredz pievienot līdz 35 procentiem no pārstrādei nepiemērotiem atkritumiem ražotu kurināmo jeb NAIK. NAIK izmantošana biomasas koģenerācijas stacijā ne tikai samazinās kurināmā izmaksas un atstās pozitīvu ietekmi uz siltumenerģijas cenu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, bet arī sekmēs atkritumu pārstrādi un to lietderīgu izmantošanu, kā arī samazinās atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos. Jo vairāk pārstrādei nederīgo atkritumu varēs lietderīgi izmantot siltuma un elektrības ražošanā, jo izdevīgāk tas būs sabiedrībai un videi kopumā.
Jelgava iet pa “zaļo kursu”, vai arī ir bijis kaut kur jāpiebremzē?
Visi minētie soļi apliecina Jelgavas konsekventi uzņemto “zaļo kursu”. Paralēli siltumenerģijas ražošanai no vietējiem resursiem Jelgava arī citās jomās domā par “zaļo kursu”. Pasažieru pārvadājumus pilsētā nodrošina jau četri elektroautobusi, un tuvākajos gados to skaits pieaugs. Tāpat pilsētā ir uzsākta izpēte, lai izvērtētu tehniskos aspektus un ekonomisko pamatojumu ūdeņraža ieguvei un izmantošanai. Mūsu mērķis ir izstrādāt risinājumus, kas nākotnē Jelgavas pašvaldības uzņēmumu autotransportu ļautu papildināt ar nulles emisiju zaļā ūdeņraža elektriskajiem autobusiem un ūdeņraža elektriskajiem atkritumu izvešanas transportlīdzekļiem.
Jelgavas pašvaldības stratēģija elektroenerģijas patēriņa samazinājumā ir balstīta arī uz esošo nātrija gāzizlādes spuldžu gaismekļu aizvietošanu ar attālināti vadāmiem LED gaismekļiem. Jaunie gaismekļi patērē ievērojami mazāk elektroenerģijas un dod iespēju regulēt kopējo jaudu atkarībā no diennakts laika perioda. Izmantojot šo pieeju, Jelgavas ielu apgaismojuma elektroenerģijas patēriņš ir samazināts no vēsturiski lielākā 2 963 785 kWh (2008. gadā) līdz 2 393 113 kWh (2021. gadā). Un tas - neskatoties uz kopējo gaismas punktu skaita palielinājumu no 5258 (2008. gadā) līdz 7207 (2021. gadā). Tie visi ir soļi zaļākai Jelgavai.
Ir dzirdēts, ka Jelgavā plāno vērienīgu saules paneļu parku. Cik liels tas būs, kur tas atradīsies?
Jā, tas ir vēl viens perspektīvs projekts Jelgavā - izsoles rezultātā bijušā lidlauka teritorijā gandrīz 112 hektāru platībā jau nākamgad tiks būvēts saules enerģijas ražošanas parks. Šis būs viens no lielākajiem šāda veida projektiem Baltijas valstīs. Tā investīcijas pārsniedz 60 miljonus eiro, bet saules enerģijas ražošanas parka jauda būs 88,4 MW, elektroenerģijas ražošanā izmantojot 550 W saules paneļus.
Kādus sociālus pasākumus veiks pašvaldība, lai cilvēkiem šoziem ir silti un viņi ir paēduši?
Pašvaldība apzinās, ka sociālais atbalsts iedzīvotājiem šajā apkures sezonā būs nepieciešams daudz lielāks. Ja pagājušā gada septiņos mēnešos (no 01.01.2021. līdz 31.07.2021.) mājokļa pabalsts jelgavniekiem izmaksāts 229 725,65 eiro apmērā, tad šā gada septiņos mēnešos (no 01.01.2022. līdz 31.07.2022.) - jau 323 351,37 eiro. Pieaugums ir gandrīz 100 000 eiro jeb 28 procenti. Tas noteikti palielināsies, sākoties apkures sezonai, un pašvaldība tam ir gatava. Sociālo atbalstu viennozīmīgi saņems tie pilsētnieki, kuriem tas visvairāk būs nepieciešams.
Kā pašvaldība rūpējas par uzņēmējdarbības vidi? Vai pilsētā strādā kādi inovatīvi uzņēmumi?
Atbalsts uzņēmējdarbībai nemainīgi ir Jelgavas prioritāte. Pēdējo gadu laikā pašvaldība ir ieguldījusi vairākus miljonus eiro tehniskās infrastruktūras sakārtošanā uzņēmējdarbības attīstībai pilsētas degradētajās teritorijās. Izbūvētas ielas, pievedceļi, apgaismojums un cita nepieciešamā infrastruktūra vairākās uzņēmējdarbības zonās, kas šajās vietās ļauj attīstīt jaunas ražotnes un paplašināt esošās, radīt jaunas darba vietas. Pēc “Lursoft” datiem, 2021. gadā Jelgavā darbojās 4267 ekonomiski aktīvi uzņēmumi (2020. gadā - 4162), komercsabiedrību un individuālo komersantu skaits uz 1000 iedzīvotāju Jelgavā ar katru gadu palielinās. Un viņu vidū ir arī virkne inovatīvu uzņēmumu. Ne velti pašvaldība jau trešo gadu rīko konkursu, kas pirmām kārtām tieši inovatīvu produktu ražojošiem uzņēmumiem ļauj saņemt neatmaksājamu pašvaldības finansējumu līdz 10 000 eiro savu inovatīvo produktu vai pakalpojumu attīstībai.
Šajā energokrīzes situācijā uzņēmumi noteikti novērtē arī iespēju samazināt savus izdevumus siltumenerģijas nodrošināšanai, veidojot pieslēgumu pilsētas centralizētajai siltumapgādei, kas, kā jau minēts, ir vismaz pāris reižu lētāk nekā izmantot dabasgāzi.
