Gordejs Belovs ir Filipa Orļika vārdā nosauktās Starptautiskās klasiskās universitātes pasniedzējs, Ekonomikas katedras docents, Nikolajevas apgabala teritoriālās kopienas (pašvaldības) deputāts, labdarības fonda “Mf. 7:7” dibinātājs. Savulaik viņš bieži piedalījās Krievijas televīzijas diskusijās. Tie laiki ir pagājuši – tagad tur diskusiju vairs nav, bet ir tikai propaganda. Pašlaik viņš atrodas Nikolajevā un dienē teritoriālās aizsardzības vienības rindās. Par to, kas pašlaik norisinās kara plosītajā Ukrainā, “Neatkarīgās” intervija ar Gordeju Belovu.
Krievija iebruka Ukrainā. Kāpēc?
24. februārī kroplīgi asiņainā veidā sākās Vladimira Putina neoficiālā priekšvēlēšanu kampaņa. Vēlēšanas Krievijā būs 2024. gada martā. Nedomāju, ka Putins ir paranoiķis, nedomāju, ka šizofrēniķis. Viņš ir auksts aprēķinātājs, slepkava, kuram Ukrainas tauta, tāpat kā jebkura cita tauta, ieskaitot Krievijas tautu, neko nenozīmē. Tas ir tikai instruments, lai sasniegtu mērķi. Mērķis ir palikt pie varas.
Karam viņš gatavojās jau sen. Jo tāda akrobātiska māņu kustība kā nomainīt uz kādu brīdi sevi pret Dmitriju Medvedevu vairs neiet cauri. Tāds gājiens kā termiņu noapaļošana - “apnullēšana”, kas tika ierakstīta konstitūcijā pēc Valentīnas Tereškovas ierosinājuma, tautas apziņā nav palikusi diez cik labā gaismā - krievu tauta sajuta, ka notiek blēdība. Tāpēc Putinam vajadzēja kaut ko tādu, kas saliedē elektorātu un piespiež to nobalsot par sevi. Tautai vajag maizi un izpriecas jeb šovu. Ar maizi Krievijā ir pašvaki, bet šovs gan tagad ir sagādāts - tā saucamā speciālā militārā operācija, kuras mērķis bija sagrābt Ukrainas teritoriju, nomainīt valdību, iznīcināt Ukrainas valsti un tos cilvēkus, kuri nepiekrīt kļūt par Krievijas pilsoņiem. Tāpēc pašlaik tiek iznīcinātas Ukrainas pilsētas un nogalināti cilvēki.
Krievijā plaukst un zeļ korupcija, nabadzība, izmisums, tāpēc vajadzēja kaut ko tādu, kas novērš no šīm problēmām uzmanību un kas Putnam ļautu pulcēt publiku ap sevi - tāpēc ir radīts ienaidnieka tēls, pret kuru jācīnās - NATO paplašināšanās, fašisti Ukrainā, kuru šeit nav, bet ir tikai Ukrainas patrioti. To pašu Krievijā gvelž arī par Latviju, Igauniju, Lietuvu - ka pie jums it kā esot fašisti un nacisti.
Kara mērķis ir sagrābt pēc iespējas vairāk Ukrainas teritorijas un tuvāk 2024. gadam izveidot tādu kroplu, maziņu padomju savienībiņu, kurā satilpināt Krieviju, Baltkrieviju, Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”, Piedņestru, Abhāziju, Ziemeļosetiju un vēl kādas sagrābtās Ukrainas teritorijas, ja izdotos sagrābt. Šādai padomju savienībiņai tad būs jauna konstitūcija un jauns prezidents, kurš ir tas pats vecais Putins. Tādā veidā viņš ir iecerējis “noapaļot” savus termiņus un pie viena utilizēt Krievijas neapmierinātās tautas, kuras jau pamazām ir sākušas izrādīt separātisku noskaņojumu. Tāpēc uz Ukrainu tiek sūtīti burjati un citi nacionālo minoritāšu ļaudis, kurus šeit vai nu nošaus, kas labi Krievijai, vai arī viņus iecels par varoņiem. Krievijas varoņi taču pret Krieviju nesacelsies.
Visi tie stāsti par NATO, par “demilitarizāciju”, “denacifikāciju” ir absurds, informatīva barība, ar kuru Krievijas cilvēki tiek baroti, nežēlīgi krāpti un izmantoti. Kad vēl Krievijas televīzija nebija propaganda “vienos vārtos”, es mēdzu piedalīties diskusijās un stāstīju, ka Ukrainā krievu karaspēku - “atbrīvotājus” - sagaidīs ar ziediem un sālsmaizi. Es teicu, ka tā nav taisnība - jūs neviens Ukrainā negaida!
Nikolajeva ir pilsēta, kurā lielākā daļa iedzīvotāju ir krievu valodā runājošie. Var pat teikt, ka tā bija Krievijai lojāla pilsēta. Tā bija. Pašlaik šeit visi Krieviju kvēli neieredz, ienīst. Agrāk Nikolajevā runāja, ka vajag mieru, lai tikai nav kara, bet tagad ikvienam vajag tikai Ukrainas uzvaru. Kopš 24. februāra, kad sākās karš, līdz šai dienai Nikolajeva nav apšaudīta tikai 22 dienas. Visā pārējā laikā uz mūsu pilsētu ir lidojušas raķetes un šāviņi. Katru dienu mūs apšauda. Pagājušās nedēļas nogalē vienas dienas laikā atlidoja 40 raķetes. Tā bija pati šausmīgākā nakts. Pēc tās Nikolajevā jau vairs nav neviena, kurš dziļi neienīstu visu, kas saistīts ar Krieviju. Lai gan agrāk un pat pēc 2014. gada šeit ļaužu noskaņojumā bija ļoti daudz simpātiju pret Krieviju.
Nikolajevu apšauda tādēļ, ka tie ir centieni psiholoģiski ietekmēt cilvēkus,- lai viņi nogurst no apšaudēm un sāk salūzt - lai domāšana ievirzās tādā virzienā, ka nevajag vairs apšaudes, nevajag neko - lai iestājas miers, lai nāk Krievija vai vienalga kas, lai tikai vairs mūs neapšauda. Krievijā domā, ka Ukrainā tā domā. Taču patiesībā viss ir otrādi - Ukrainā Kremlis ar katru dienu aizvien vairāk vairo naidu pret sevi.
Pirms četrām dienām raķete atlidoja uz autobusa pieturu, kurā cilvēki gaidīja, kad varēs braukt uz darbu. Pieci cilvēki gāja bojā uzreiz, vēl divi nomira slimnīcā. Tas notika diennakts gaišajā laikā, ne naktī. Tāda vienkārša, parasta, kārtējā slepkavība. Mūs grib iznīcināt, bet Putinam tā ir tikai priekšvēlēšanu kampaņa.
Pašlaik mūsu uzdevums ir izturēt un uzvarēt. Ikviens dara visu, lai tā notiek. Ja mēs neuzvarēsim, tad mūsu vairs nebūs. Nevēlos jūs biedēt, bet man šķiet, ka, ja mūsu vairs nebūs, tad jūs, latvieši, lietuvieši, igauņi, būsiet nākamie.
Nupat 1. augustā uz mēnesi tika atlikts konflikts Kosovā. Vai tas ir saistīts ar karu Ukrainā?
Jebkurš konflikts, nemieri vai militārs konflikts jebkur pasaulē lej ūdeni uz Krievijas dzirnavām, un atkarībā no savām iespējām Krievija centīsies to veicināt. Jo vairāk haosa citur, jo labāk Krievijai - tāda ir šausminoši slimā Kremļa loģika. Jo vairāk haosa visur apkārt, jo labāk tas ir Krievijai, jo ar to var uzburt ienaidnieka tēlu - ienaidnieku, kas it kā apdraud Krieviju.
Pašreizējais Serbijas prezidents būtībā ir Krievijas satelīts, kurš apbrīno Putinu un pērk viņa gāzi. Protams, ka Krievija ar visiem spēkiem centīsies izprovocēt kādu konfliktu Balkānos, lai novērstu kolektīvo Rietumu uzmanību no sevis un no Ukrainas. Lai varētu turpināt veikt savus noziegumus pret cilvēci.
Ungārijas prezidents Orbans ir diezgan dīvaini runājis par Ukrainu - ka Eiropas Savienībai nevajadzētu nostāties ukraiņu pusē un tā...
Orbans ir vēl viens Krievijas satelīts. Ungārija pērk lētu Krievijas gāzi. Tā ir sensena Krievijas politika skaldīt un valdīt. Ungārijas valdošā elite ir būtībā uzpirkta ar lētu gāzi apmaiņā pret lojalitāti Krievijai. Kad būs izšķiršanās, vai Eiropas Savienība akceptē Ukrainas iestāšanos ES, Ungārija, iespējams, būs pret. Ungārijas izredzes dabūt sev Aizkarpatu reģionu ir nulle, bet tas neliedz Krievijai mēģināt radīt vēl kādu separātisku apgabalu Ukrainā.
1956. gadā Ungārijā notika protesti pret PSRS, sacelšanās, cīņa par brīvību. Vai ungāri to ir aizmirsuši?
Mūsdienu laikmetā daudz kas aizmirstas. Daudzas tautas dzīvo pēc principa “šeit un tagad”. Pasaule “norija” Krimas okupāciju 2014. gadā un aizmirsa. Putina mērķis ir pasaulē radīt haosu, un te der jebkas - vai kāda tauta kaut ko aizmirst, vai tā piepeši kaut ko atceras.
Kā atšķirt “labos krievus” no “sliktajiem krieviem”? Ir taču arī Grebenščikovs, Makarēvičs, Galkins un daudzi citi, kuri ir pauduši nicinājumu Putina režīmam. Vai visa krievu kultūra jāmet atkritumos?
Protams, ka nē. Pastāv slāvu kultūra, kurā ietilpst gan Ukraina, gan Krievija, gan Baltkrievija. Slāvu kultūra ir mūsu - vienota un garīga. Miljoni cilvēku Krievijā to saprot, taču klusē, jo baidās no represijām. Var viņiem pārmest klusēšanu - ka klusē, tātad atbalsta Putina karu. Es gan neteikšu tā. Es vēl ticu, ka Krievijā ir miljoni cilvēku, kas nav pazaudējuši veselo saprātu, kas saprot to, kas notiek. Uz viņiem ir cerība. Tie ir cilvēki, kas pieder pie slāvu garīgās un saprātīgās civilizācijas. Un ir otra Krievija, kurai vairs nevar dot apzīmējumu “Krievija” - tas ir putiniskais, fašistiskais, teroristiskais režīms. Tas iznīcina jebkuru citādu domāšanu savā valstī un mēģina pakļaut sev visu pārējo pasauli. Tas savu varas ērtību dēļ ir gatavs uz viszemiskākajiem un necilvēcīgākajiem paņēmieniem, lai sasniegtu savus mērķus. Galkins vai Grebenščikovs ir zvaigznes, kas var iesēsties lidmašīnā un aizbraukt, bet Krievijas iedzīvotājs, kuram ir pensija 12 tūkstoši rubļu, neko nevar, un viņam jādzīvo nabadzībā. Ja viņš sāks protestēt, viņu nosauks par tautas ienaidnieku un viņš klusu sapūs kādā cietumā.
Vēl Krievijā ir tāds ļaužu slānis, kas visu saprot, taču piesedzas ar savu “inteliģenci”. Viņi nesaka, ka Putins ir slepkava. Viņi baidās, jo viņiem ir savs dzīvoklītis, sava mašīnīte. Slēpjoties aiz savas it kā inteliģences, viņi slēpj savas bailes.
Bet mums Ukrainā tauta nav tāda. Ja mums kas nepatīk, mēs izejam ielās un protestējam. Mums ir demokrātiska sabiedrība, bet Krievijā tādas nav.
