Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padomes vadītāju Lienīti Cauni
Biedrība “Dzīvnieku brīvība” aktīvi darbojas, lai panāktu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu Latvijā. Līdz janvārim par aizliegumu portālā “Mana balss” bija parakstījušies vairāk nekā 40 tūkstoši iedzīvotāju. Saeimā tiek virzīti 11 deputātu iesniegti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz no 2026. gada aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja to vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Pastāv vēl viens līdzīga satura likumprojekts, kuru izstrādājusi Zemkopības ministrija, un tajā šis aizliegums piedāvāts jau no 2024. gada.
Pagājušajā piektdienā mēs uzaicinājām biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvjus ciemos uz Latvijas Zemnieku savienības Uzņēmēju padomi. Pieaicināti bija arī Latvijas Cūku audzētāju asociācijas, Latvijas Kažokzvēru audzētāju asociācijas, Latvijas Putnkopības asociācijas vadītāji un citi, kas nodarbojas ar lopkopību.
Mums bija jautājums, kas ir tie materiāli, kurus jūs rādāt Saeimā un uz kuru pamata parlamentā tiek gatavots lēmums likvidēt visu kažokzvēru audzēšanas nozari? Tāpat arī jautājām par citām nozarēm - uz kāda pamata viņi iedomājas, ka jāpieprasa Saeimai pieņemt lēmumus, kas samazinātu gaļas patēriņu un pievērstu uzmanību labturības problēmām lopkopībā.
Tad biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvji nāca ar savu prezentāciju. To noskatoties, es un arī lopkopji un zvēraudzētāji nācām pie secinājuma, ka dzīvnieku labturības problēma ir pārspīlēta un balstās uz puspatiesībām.
Piemēram, viņi mums rāda, kādos “šausmīgos” apstākļos tiek turētas cūkas - tās stāv tādos mazos nožogojumos, nevar ne apsēsties, ne apgulties. Cūku audzētāji saka: “Atvainojiet, bet jūs no cūku audzēšanas neko nesaprotat! Nav zināms, kur jūs esat ņēmuši šīs fotogrāfijas, bet tajās redzamas sivēnmātes, kas pēc mākslīgās apsēklošanas neilgu laiku tiek turētas šādos nožogojumos, lai nenodarītu cita citai pāri, jo kļūst agresīvas. Pēc tam viņas laiž aplokā, kur viņas dzīvo vislabākajām labturības normām atbilstoši.”
Pēc tam viņi sāka stāstīt par teliņiem, kādos būros tie tiek iesprostoti. Lopkopības nozares pārstāvis Kaspars Melnis vaicāja, vai biedrības pārstāvji zina, ka Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropas Savienībā dzīvnieku labturības ziņā. Ir Latvijā pat robotizētas fermas, kur govis pašas iet slaukties, kad grib.
To viņi nezināja un savās kategoriskajās prasībās sāka tā kā kāpties atpakaļ. “Dzīvnieku brīvības” valdes locekļi sāka teikt, ka laikam viņiem būs vairāk jāieklausās nozaru pārstāvjos. Nu mēs jau bijām priecīgi, ka vismaz tik tālu bija tikts.
Par centieniem aizliegt Latvijā kažokzvēru audzēšanu mēs jautājām - jau šis bizness ir tik nežēlīgs, vai tad nevajag uztaisīt Latviju brīvu no kažokādām - aizliegt arī kažokādu importu?
Uz to “Dzīvnieku brīvība” atbildēja ļoti interesanti - to varētu darīt, bet tad vajadzētu sagatavot ļoti daudz dokumentu. Mēs teicām: “Tas nekas - mēs jums palīdzēsim sagatavot!”
Ko biedrība “Dzīvnieku brīvība” pārstāv, no kurienes ņem finanses?
Mēs sacījām arī, ka ļoti ceram, ka “Dzīvnieku brīvība” nav organizācija, kas pilda kādu pasūtījumu, bet ir patiesi norūpējusies un cīnās par dzīvnieku tiesībām. Tāpēc “Dzīvnieku brīvībai” būtu jāparāda labā griba un jāvēršas arī pret kažokādu importu, nevis tikai pret kažokzvēru audzēšanu Latvijā.
Jautājumā par cūkkopību un lopkopību mēs paudām, ka, protams, “Dzīvnieku brīvība” var paust savu viedokli un būt veģetārieši un vegāni, taču vajadzētu pamanīt, ka pašlaik Ukrainā plosās karš un Eiropā ir daudz bēgļu, kurus vajadzēs pabarot. Latvijas cūkkopības nozare, starp citu, ir ziedojusi daudzas tonnas cūkgaļas Ukrainas karavīriem, lai viņi varētu paēst.
Biedrību atbalsta ārvalstu privātie ziedotāji - to ir puse. Par otru pusi nezinām - vai tie ir vietējie vai ārzemju. Bet fakts kā tāds! Ja puse vai pat lielākā daļa ir ārzemju finansētāji, tas liecina, ka biedrība nav vis kādi cīnītāji pret dzīvnieku mocīšanu, bet profesionāla lobistu organizācija, kas, iespējams, strādā nezināmu citu valstu uzņēmumu interesēs un katrā ziņā ne Latvijas nozaru labā.
Valsts finanšu un drošības iestādēm būtu jāpārbauda, cik kristāldzidra ir “Dzīvnieku brīvība” un kas tās par organizācijām un privātpersonām, kas to finansē. Un tikai tad laist pie Saeimas Tautsaimniecības komisijas ar ierosmi aizliegt kādu nozari.
Ja par nozares aizliegšanas iemeslu var kalpot no konteksta izrauts attēls, kur sivēnmāte stāv iežogojumā, tad jau ne tādas vien bildes un video varētu uzņemt dzemdību namā. Tur taču arī ir šausmas, jo sievietes kliedz, viņām sāp. Tad varbūt aizliegt Latvijas sievietēm dzemdēt? Tas jau nekas, ka tas ir dabisks process.
Putnkopji uzsver - ja vistai ir nepiemēroti, slikti dzīves apstākļi, tad viņa nepieņemas svarā, dēj sliktas olas vai nedēj tās nemaz. Līdz ar to paši putnkopji ir ieinteresēti nodrošināt vistām labus apstākļus, citādi nekāda biznesa un nozares attīstības viņiem nebūs.
“Dzīvnieku brīvības” mājaslapā, Uzņēmumu reģistrā un citos informācijas avotos var lasīt, ka tiek nodarbināti trīs cilvēki, taču kopš 2017. gada nodokļos samaksa “Lursoft” ir nulle, algās samaksāta arī nulle līdz 2020. gada beigām. Ko tas nozīmē, es nezinu. Varbūt, ja papēta dziļāk, tad viss ir kārtībā - varbūt autorlīgumi vai kā pašnodarbinātie viņi ir noformēti. Bet nu Valsts ieņēmumu dienestam vajadzētu interesēties, kas tā ir par organizāciju, kura nodarbina trīs cilvēkus, un kā tiek aprēķināts atalgojums.
Savā mājaslapā un arī tiekoties ar mums, viņi ļoti uzsver savu caurspīdīgumu. Atvainojiet, bet caurspīdīgums nozīmē, ka tiek atklāts, nevis slēpts, no kādiem avotiem iegūts sponsorējums un kas ir patiesie labuma guvēji.
Šāda biedrība, kas nupat jau gandrīz vai ir panākusi vienas tautsaimniecības nozares likvidāciju, bija jāpārbauda ierēdņiem, kā arī deputātiem vispirms derēja uzzināt, ar ko patiesībā ir darīšana.
Bet dzīvnieku aizstāvēšana tagad ir populāra lieta. Ir panākts, piemēram, aizliegums cirkā uzstāties ar dresētiem savvaļas zvēriem. Un ne tikai Latvijā ir šāda kustība...
Bet es šaubos, vai Rietumeiropā šādas akcijas, kampaņas un panāktas likumu izmaiņas tiek finansētas no ārzemēm. Turklāt pašlaik Eiropā ir karš, Latvijas tautsaimniecībai zvēraudzēšanas aizliegums būs kārtējais trieciens. Latvijā par šādu nozares likvidāciju vajadzētu lemt tad, ja politiķiem ir simtprocentīga pārliecība, ka to vēlas Latvijas iedzīvotāji, nevis ārzemnieki, un ka tas nav “mileniāļu trends” bez saprašanas un izvērtēšanas.
Mēs neesam pret kažokzvēru aizliegšanu, bet esam pret dubulto morāli - pret to, ka Latvijā visas zvēru fermas tiks slēgtas, bet tikmēr ārzemēs varbūt tiks atvērtas pat jaunas. Kā jau teicu, ja Latvija likvidē savu nozari, tad pilnībā jāaizliedz arī kažokādu imports!
Kāds pašlaik ir kažokzvēru audzēšanas “svars” kopējā tautsaimniecībā?
Ir apmēram 20 audzētavu, kurās pārsvarā audzē ūdeles. Ir audzētavas, kurās ir ieguldīts ārzemju kapitāls vismaz 20 miljonu eiro apmērā. Es nedomāju, ka nozares “svars” ir pavisam nenozīmīgs. Bet uzsveru, ka nebūt neiestājos par kažokzvēru nozari! Nē! Vienkārši šis gadījums “uzplēsa” tos veidus un procesus, kā Latvijā notiek kādu ražotņu vai pat nozaru aizvēršana vai neaizvēršana.
Vai var būt tā, ka kādi ārzemju sponsori, kas saistīti ar kažokādu ražošanu, maksā biedrībai Latvijā, lai tā novāc no ceļa konkurentus?
Tieši par to ir runa. Mēs gan nevaram konkrēti pierādīt, bet uz tādām domām tas mūs vedina. Katrai šāda veida “Dzīvnieku brīvības” iniciatīvai vajadzētu būt ierēdņu analizētai un tiesībsargājošo iestāžu pārbaudītai - ka viss ir kārtībā.
Un tad varētu runāt par aizliegšanu?
Tad par to varētu diskutēt.
Ir bijuši laika periodi, kad kažokādas bija ļoti modē, bet vai tagad vairs var runāt par milzīgu ļaužu vēlmi ģērbties kažokos?
Nav vairs modē. Ir tikts diezgan tālu ar to, ka ļaudis aizvien mazāk grib naturālu kažokādu apģērbu. Virkne ietekmīgāko pasaules modes zīmolu ir paziņojuši, ka vairs neizmantos kažokādas.
Tāpēc arī nav iemesla tik lielai steigai - kažokādu bizness iet mazumā un, iespējams, “nomirs dabīgā nāvē”. Ja nebūs pieprasījuma, tad nebūs arī piedāvājuma. Bet kāpēc tik ļoti jāsteidzas tagad, kad katrs eirocents ir svarīgs tautsaimniecībai?
