Saruna ar Saeimas deputātu, Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētāju Edgaru Tavaru (ZZS)
Kā vērtējat situāciju Ukrainā?
Kā mans kolēģis frakcijā Raimonds Bergmanis saka, ja gribam mieru, tad jāgatavojas karam. Pašlaik sabiedrībā ir satraukums par visu, kas notiek. Un ir katastrofāls stratēģiskās komunikācijas trūkums līdzīgi kā kovida laikā. No kļūdām neesam mācījušies, bet šis gadījums ir daudz nopietnāks. Tiešu draudu Latvijai pašlaik nav, un ir liela varbūtība, ka nebūs, taču cilvēkiem būtu jābūt informācijai par visu - tajā skaitā par to, ko prasīt no savas pašvaldības, ja ir kādi draudi, ja ir vajadzība pēc civilās aizsardzības. Ja nu notiek kāds sliktākais scenārijs, tad kur cilvēkiem vērsties, vai ir bumbu patvertnes, kurp doties, kur pulcēties? Kā rīkoties tiem, kas grib aizstāvēt savu zemi?
Ja cilvēki panikā un masveidā izpērk veikalos sāli, tas liecina, ka necik tālu nav tikts no pandēmijas laika trakuma, kad tika pirkti griķi un tualetes papīrs. Latvijas iedzīvotāji dzīvo informācijas badā un pavelkas uz visādām muļķībām. Tiek radīta panika, kur tai absolūti nebūtu jābūt.
Komunikācijai, kas ir viens no valsts visaptverošās aizsardzības pīlāriem, būtu jābūt iedzīvinātai jau tagad un tai bija jādarbojas jau sen. Šajā laikā jāstrādā arī tāpēc, ka iespējamas provokācijas.
Priekšā ir divi zīmīgi datumi...
Jā, 16. marts un 9. maijs, kad ar lielu varbūtību provokācijas var notikt. Un īpaši tad, ja agresoram - Krievijai - neveiksies ar karadarbību Ukrainā. 16. marts ir pavisam drīz.
Valsts visaptverošās aizsardzības mācība būtu jāmāca bērniem skolā jau ar 1. septembri un nebūtu jāatliek uz vēlāku laiku.
Ir pašvaldības, kur civilā aizsardzība ir pašlaik jau izstrādāta labi un kur viss ir izplānots - ir krīzes centri. Tādas ir Jelgava, Ventspils un citas pašvaldības. Bet ir arī, kur nekas nav darīts - kur saka: “Klausieties radio!” Bet, ja radio un internets nestrādās, tad ko? Kā rīkoties? Cilvēkiem ir pamatots satraukums. Cilvēkiem elektrības cenu kāpums un kovids jau ir nodarījis gauži, bet tagad ir daudz nopietnāka krīze - daudz smagāka nekā viss kovids divos pandēmijas gados. Cilvēki dzīvo milzīgā stresā. Ja veikalos tiek izpirkts sāls, tas liecina, ka politiskās līderības deficīts un informācijas trūkums ir milzīgi liels. Cilvēki pārtiek no informācijas, ko cits citam pārsūta un pastāsta.
Esmu neskaitāmas reizes vērsies pie premjera Krišjāņa Kariņa (JV), uzsverot nepieciešamību izveidot profesionālu krīzes centru pandēmijas sakarā. Tieši tāds pats krīzes vadības centrs visaptverošās valsts aizsardzības sakarā ir nepieciešams arī tagad. Palīdzība Ukrainai ir briesmīgi nekoordinēta no valsts puses - viss, kas tiek darīts, balstās tikai uz privātu iniciatīvu un entuziasmu.
Nav tādas pašvaldības, kurā nebūtu organizēta palīdzība Ukrainai. Mūsu Zaļās partijas ģenerālsekretārs Pēteris Dimants arī strādā, lai sniegtu tādu palīdzību, kāda vajadzīga ukraiņiem tieši tagad, šajā brīdī. Tas notiek ciešā kontaktā ar Ukrainas vēstniecību Latvijā. Bet no valsts puses šī palīdzība pašlaik ir nekāda.
Skaidrs, ka draudu līmenis Latvijā - lielāks vai mazāks - būs tieši atkarīgs no tā, kā sekmēsies karadarbība Ukrainā. Ja Ukrainai izdosies nosargāt savu neatkarību, tad arī Latvijā draudu līmenis būs mazāks.
Protams, ir milzīgs prieks par to, ka Latvija ir NATO, un stratēģiskie partneri garantē mums drošību, bet jāveltī visas pūles, lai palīdzētu Ukrainai.
Un ir nepieciešams izveidot stratēģiskās komunikācijas centru, kas rūpētos gan par civilo aizsardzību nepieciešamības gadījumā, gan par iedzīvotāju informēšanu. Tas jādara valdībai. Mēs kā opozīcijas partija esam gatavi šādas iniciatīvas atbalstīt.
Viens no visaptverošās aizsardzības pamatiem ir tautsaimniecības noturība.
Kāda tautsaimniecības noturība ir iespējama? Latvijas Bankas eksperti lēš, ka inflācija drīz var sasniegt divciparu skaitli...
Mūsu frakcija kopā ar citiem Saeimas deputātiem uzstāj uz izmaiņām nodokļu likumdošanā - piemēram, jāsamazina akcīzes nodoklis degvielai.
Jādara viss iespējamais, lai samazinātu birokrātiju, lai samazinātu nodokļu slogu. Degvielas un elektrības cenas kāpj un kāps vēl, tāpēc ir jānāk pretī iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Lauksaimniecībā ir katastrofāls minerālmēslu deficīts, cenas būs vairākas reizes pieaugušas, jo līdz šim minerālmēsli tika pirkti no Baltkrievijas un Krievijas. Ar to arī kaut kas ir jādara - būs jānāk pretī arī zemniekiem.
Iespējams, pasaulē iestāsies bada krīze, pārtikas katastrofa, un te arī būs jānāk pretī iedzīvotājiem un lauksaimniekiem. Pašlaik Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai ir jāsēž pie viena galda ar valdību un jāstāsta tai, ko un kā vajag darīt. Jo ne valdības, ne parlamenta opozīcijas politiķi nav tik zinoši kā tie, kas praktiski strādā tirdzniecības un rūpniecības jomā.
Ir tāda kā inerce vēl no pirmskara laikiem - premjers Krišjānis Kariņš uzdeva ģenerālprokuroram Jurim Stukānam izstrādāt pasākumus ēnu ekonomikas apkarošanai, un Stukāns uzdevumu izpildīja ar priekšlikumu ieviest totālu iedzīvotāju ienākumu kontroli. Vai šādi pasākumi vairs ir nepieciešami tagad?
Vajag tautu glābt, lai tā var izdzīvot, lai tai ir ko ēst, lai tā var samaksāt rēķinus. Protams, ja aiz rokas tiek pieķerts zaglis, tad tāds ir jāsoda, taču tagad nav īstais laiks turēt aizdomās ikvienu iedzīvotāju un konfiscēt viņa mantu, ja viņš nevar parādīt deklarācijā, no kurienes ņēmis naudu. 5000 eiro jau tagad nav tik liela nauda, kuru vajadzētu kriminalizēt un konfiscēt, ja par tādu radusies nesakritība ienākumu deklarācijā un ienākumos. Par 5000 eiro var nopirkt stipri palietotu automašīnu. Iespējams, drīz par šādu summu varēs nopirkt aizvien mazāk, jo būs liela inflācija. Šādas likumdošanas izmaiņu iniciatīvas ir nelaikā. Šajā brīdī nav jānodarbojas ar visas tautas padarīšanu par aizdomās turamajiem.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir bīdījusi uz priekšu Krimināllikuma grozījumus, kas ir gandrīz tādi paši kā jaunie Kriminālkodeksa grozījumi Putina Krievijā - par nepatiesu ziņu izplatīšanu pienākas cietumsods. Vai šādus grozījumus vajag?
Es Saeimas Juridiskajā komisijā asi uzstājos pret šādiem grozījumiem. Mēs nedzīvojam PSRS. Kremļa saimnieks nupat ar tikpat kā identisku priekšlikumu ir iznācis Krievijā un ir panācis šādu likuma grozījumu stāšanos spēkā. Rezultātā visi saprātīgie cilvēki, visi žurnālisti, kas negrasās glaimot Putinam, bēg no Krievijas. Latvijā Bordāns negribēja sodīt ar 15 gadiem, bet tikai ar trim gadiem cietumsoda. Tā ir vienīgā atšķirība.
* * * * *
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”
