Andrejs Piontkovskis ir Hadsona institūta zinātniskais līdzstrādnieks, kurš dzīvo Vašingtonā. Viņš ir viens no nopietnākajiem un šobrīd pasaulē populārākajiem putinologiem, kura ekspertīzes ne vienmēr ir patīkamas, toties precīzas. Pašreizējo Krievijas attīstības trajektoriju Putina vadībā viņš prognozēja jau sen.
Kā vērtējat pašreizējo situāciju Ukrainā un tās iespējamo attīstību? Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ukraiņu diplomāti, politiķi katrā intervijā, katrā uzstāšanās reizē atkārto, ka uz zemes tiekot galā ar pretinieku, bet, lai noturētos, nepieciešama ASV un NATO noteikta “no fly zone” virs Ukrainas.
Tas ir izšķirošais jautājums pasaules vēsturei. Ja nebūs “no fly zone”, tad neskatoties uz visu Ukrainas varonīgo pretošanos, tā tiks pēc kāda laika iznīcināta. Putinam nav nekādu ierobežojumu. Ne morālu, ne juridisku. Viņš bez problēmām var izdarīt ar Kijevu un citām Ukrainas pilsētām to pašu, ko izdarīja Groznijā un Allepo [šīs pilsētas burtiski sagrāva]. Ar to gan nekas nebeigsies. Pēc tam, kad tiks iznīcināta Ukraina, viņš nešaubīgi ies uz Baltiju, atkal šantažējot pasauli ar atombumbu. Šo acīmredzamo patiesību nekādi nevar saprast Rietumos. Jūs droši vien būsiet ievērojuši, ka pēdējās nedēļas laikā asi mainījusies Rietumu attieksme pret Putinu. Notiek lavīnveidīga tādu lēmumu pieņemšana, par kuriem agrāk viņi nekādi nevarēja izšķirties. Sankcijas, “Nord Stream 2” atcelšana, Krievijas izdzīšana no visām sporta, kultūras un citām sfērām. Viņi beidzot ir sapratuši, ka Putins ir Hitlers ar atombumbu. Taču no šīs apjausmas viņi nav izdarījuši nepieciešamos secinājumus. Mani burtiski tracina Baidena izteikumu ķēdīte: NATO kareivju zābaks nekad neskars [viņi nekaros] Ukrainas zemi. Nu, labi. Ukraina nav NATO dalībvalsts. To jau tāpēc arī neuzņēma NATO, lai nebūtu jāaizstāv. Baidens jauc cēloņus ar sekām. Tieši tāpēc Rietumu lielvalstis neuzņēma Ukrainu NATO, jo baidījās no iespējamās kara perspektīvas ar Krieviju. Tagad šī doma papildināta ar vēl vienu frāzi: mēs nekādā gadījumā nenoteiksim “no fly zone”, jo tas rada kara risku ar kodollielvalsti. Bet lai izskatītos cienījami, viņš piebilst trešo frāzi, kas jums Latvijā īpaši svarīga - bet mēs svēti ievērosim NATO 5. panta saistības. Viņš pat izgudrojis jaunu izteikumu - cīnīsimies par katru collu NATO zemes. Diemžēl šo trīs frāžu salikums ir kliedzošu pretrunu kombinācija. Netiek noteikta “no fly zone”, jo viņš baidās no militāra konflikta ar kodollielvalsti. Bet, ja nebūs “no fly zone” Ukraina tiks iznīcināta. Man ir pārmetuši, ka es nenovērtēju Ukrainas armijas spēku, bet to pašu šodien pateica cilvēks, kurš lieliski orientējas militārās lietās - Izraēlas premjerministrs Naftali Benets. Tas bija visai negaidīts paziņojums, jo Izraēla vienmēr ir centusies ar Putinu uzturēt labas attiecības, lai sadarbotos Sīrijā. Benets izteica frāzi: ja tuvākajā laikā pasaules valstis nespers izlēmīgus soļus, tad Ukraina tiks iznīcināta. Ukrainas iznīcināšanas iedvesmots, Putins ies uz Baltiju. Un tad ko teiks Baidens? Neesmu pārliecināts, ka viņš pildīs savus solījumus.
Kāpēc jūs esat tik ļoti pārliecināts, ka Putins ies tālāk un tieši uz Baltijas valstīm?
Es Putina uzvedību un domāšanas veidu uzmanīgi vēroju, pētu jau ceturtdaļgadsimtu, un esmu pārliecināts, ka viņš, kamēr vien būs pie varas neatteiksies no divām centrālajām idejām: 1)mākslīgi izveidotās ne-valsts [Ukrainas] likvidēšanas, kuru kopīgi radījuši (Putina apziņā) Austroungārijas ģenerālštābs un boļševiki; 2) pārliecinoša revanša pār Rietumiem pēc PSRS zaudējumu 3. Pasaules (aukstajā) karā. Tas nozīmē, ka Putins neapmierināsies ar kaut ko mazāku kā Ukrainas valstiskuma likvidēšanu, taču tas viņa sakāpinātās ambīcijas tāpat pilnībā neapmierinās. Viņš alkst publisku Rietumu (NATO) pazemošanu. Tāpēc ir naivi cerēt, ka Putins varētu ar Ukrainas iekarošanu apstāties. Viņš ies līdz galam. Pietiek paskatīties kartē, lai pateiktu, kas būs viņa nākamais upuris. To nemitīgi atkārto arī Zelenskis.
Jūs teicāt, ka neesat pārliecināts, ka Baidens pildīs savu solījumu par 5. panta iedarbināšanu. Kāpēc?
Iedarbinot 5. pantu nosacījumi paliek iepriekšējie - viņš ne tikai pieļauj sadursmes risku ar kodollielvalsti, bet jau nepastarpināti iesaistās militārā konfliktā ar kodollielvalsti. Putins taču mērķtiecīgi un konsekventi draud ar kodolieročiem. Atklāti un skaidri. Pēdējā mēneša laika trīs reizes. Visdraudīgākā bija viņa runa 6. februārī preses konference pēc tikšanās ar Makronu. Jā, viņš teica, mēs atpaliekam no NATO konvencionālos ieročos. Tas bija negaidīti, jo Putins nekad neatzīstas, ka Krievija kaut kur atpaliek. Jā, mēs lieliski saprotam, ka konvenciālo ieroču līmenī NATO ir stiprāki, viņš teica un uzreiz piebilda: bet mums ir kodolieroči, un atsevišķos veidos tie ir pasaulē paši modernākie. Par to atsevišķu veidu advancētību viņš vai nu melo, vai par to viņu ir pārliecinājuši tie, kas no šo ieroču izstrādes dzīvo. Nekādu jaunu, modernu paraugu nav un nekas jauns kodolstratēģijā izgudrots nav. Putina priekšrocība ir nevis kodolieroču advancētībā, bet gan gatavībā tos lietot. Riskēt un arī upurēt simtiem tūkstošu cilvēku dzīvības. Vai miljoniem. Tātad kopsavilkums - Rietumi šobrīd pieļauj kolosālu, liktenīgu stratēģisko kļūdu. Rietumi atstāj Ukrainu iznīcināšanai, lai izvairītos no militāras sadursmes ar kodollielvalsti. Bet tādā veidā problēma tiek tikai atlikta. Tā tiek atbīdīta nedaudz vēlāk. Uzreiz nākamajā dienā pēc Ukrainas kapitulācijas Putins nekavējoties atcerēsies par krievvalodīgo tiesību pārkāpumiem Igaunijā, Latvijā utt.
Ko darīt?
Absolūti nepieciešama šobrīd ir “no fly zone”. Jā, tas ir risks, bet risks jau būs vienmēr. Tas nekur nepazudīs.
Pastāv versija, ka, lai piespiestu Ukrainu kapitulēt, Putins varētu izmantot taktisko kodolieroču triecienus. Netieši uz to norāda Krievijas Ārējas izlūkošanas dienesta direktora Sergeja Nariškina ceturtdien Krievijas Drošības padomes sēdē teiktais, ka, lūk, Ukraina izstrādājot savas kodolraķetes un ASV viņiem ar to aktīvi palīdz. Ja reiz izstrādā, tad jau preventīvi tas jāaptur.
Jā, tas ir viens viņu dumjš feiks, kuru viņi, tai skaitā Putins, regulāri atkārto, balstoties uz Zelenska vienu neveikli izteiktu frāzi Minhenes konferencē. Šobrīd Putinam nav nepieciešamības izmantot kodolieročus Ukrainā. Viņš var Ukrainu iznīcināt ar konvencionāliem ieročiem. Atkārtoju, pārvērst Kijevu par Grozniju vai Allepo viņš var bez kodolieročiem. Bet jāsaprot, kas cits. Pats svarīgākais. Putins jau nevēlas visaptverošu kodolkaru, kurā aizietu bojā visa pasaule, ieskaitot viņu pašu. Kodolieroči viņam vajadzīgi demonstratīvai Rietumu pazemošanai. Aptuvenais scenārijs ir tāds: viņš atnāk uz Igauniju. Sagrābj Narvu. Pieņemsim, ka Baidens izpilda savu svēto solījumu un NATO nāk palīgā. Putins pats ir atzinis, ka NATO ir konvenciālo ieroču pārākums. NATO sāk spiest Krieviju ārā. Šajā brīdī Putins paziņo - ja jūs nekavējoties neatkāpsieties uz to līniju, kuru jums pateikšu vai jau pateicu savā decembra ultimātā, tad lietā ies kodolieroči. Raidīšu taktisko kodoltriecienu, varbūt pat divus. Vienu uz vietu, kur koncentrējušās ASV karaspēka daļas, bet otru uz kādu Eiropas pilsētu. Varbūt Varšavu, kas man visvairāk nepatīk. Putina aprēķins ir vienkāršs - uz šo ultimātu Rietumi nobīsies un kapitulēs. Faktiski noejot no pasaules vēsturiskās skatuves. Tas ir viņa centrālais uzdevums un mērķis. Tāpēc viņam nav jātērē kodolieroči Ukrainas virzienā.
Jūs dzīvojat Vašingtonā. Vai ASV politiskais isteblišments un sabiedriskā doma kopumā saprot situācijas nopietnību?
Jūs redzat kā mainās attieksme. Baidena un viņa administrācijas šodienas pozīcija bija pilnīgi neiedomājama vēl pirms dažiem mēnešiem. Viņš ar Putinu tikās, piekāpās viņam, spieda ukraiņus pildīt Minskas vienošanos. Vašingtonā bija cīņa starp [Valsts sekretāru Entoniju] Blinkenu un [aizsardzības ministru Loidu] Ostinu no vienas puses un Putina cilvēku, Eiropas klasifikācijā klasisko Putinfehrshtehn padomnieku [nacionālās drošības jautājumos Džeiku] Salivanu no otras. Tagad šī cīņa ir beigusies un ir vienprātīgs visa ASV politikuma atbalsts stingrai pretKrievijas līnijai un palīdzībai Ukrainai. Bet! Nupat Baidens uzstājās Kongresā. Runa bija lieliska. Puse bija veltīta Ukrainai. Vairākkārt visi cēlās kājās un sarīkoja stāvovācijas. Pirmā lēdija apskāva Ukrainas vēstnieka sievu. Bet runa beidzās ar tām pašām muļķīgajām frāzēm: “no boots on the ground” Ukrainā, nenoteiksim “no fly zone”, bet svēti ievērosim 5. pantu. Viņi viltīgi mānās. Viņi šausmīgi nevēlas iet uz šo risku. Viņi jūs pievils. Viņi domā, ka viņiem nenāksies šos solījumus pildīt. Viņi domā, ka Putins iestrēgs Ukrainā. Viņi cer, ka kaut kādā veidā Putins lauzīs kaklu Ukrainā. Plāns ir šāds. Jau tagad Putinam karš neiet kā plānots. Zibenskarš izgāzies. Ja ukraiņu pretestība ievilksies, pieņemsim, vēl mēnesi, pieaugs neapmierinātība Krievijā. Viņi cer, ka lūzumu radīs šī divu faktoru kombinācija - nikna ukraiņu pretošanās un pieaugoša neapmierinātība Krievijā. Turklāt svarīga nevis zemākā līmeņa neapmierinātība, bet elitē, militārās aprindās, administratīvā aparātā, lai izveidotos priekšnoteikumi sekmīgam galma apvērsumam. Viņi grib izglābties slēpjoties aiz ukraiņu mugurām, nepakļaujot sevi riskam, pie viena noskaitot mantru, ka baltiešus gan noteikti aizstāvēs. Baidos, ka neaizstāvēs. Tāpēc viss izšķirsies tagad Ukrainā. Scenārijs šāds: Tiek noteikta “no fly zone”. Jā, tiek notriekta krievu lidmašīna. Sākas karš [Krievijas - NATO]. Sākumā ar konvencionāliem ieročiem, kur, kā Putins atzina, amerikāņiem ir pārākums. Putins paziņo: ja jūs nekavējoties to nepārtrauciet, “no fly zone” neatceļiet, tad es pielietošu taktiskos kodolieročus. Bet Pentagons jau pirms vairākiem gadiem izskatīja šo stratēģisko varbūtību un ģenerāļa Metisa vadībā izstrādāja “А Strategy for Deterring Russian Nuclear De-Escalation Strikes : Limited Nuclear reprisal”, kurā skaidri norādīta atbilde: Uz jūsu taktisko kodoltriecienu, mēs atbildēsim ar to pašu. Tas Putinam tiks nepārprotami paskaidrots. Esmu pārliecināts, ka viņam tas ir jāpaskaidro tagad, jo visa Putina nekaunība balstās viņa dziļā pārliecībā, ka amerikāņi nobīsies un neatbildēs. Šobrīd Ukrainā, ieviešot “no fly zone”, NATO būtu daudz izdevīgākā situācijā, nekā, ja būtu jāatbild uz Putina ultimātu, kad viņš jau ir Baltijas valstīs. Šobrīd šādam solim ASV būtu milzīgs morāls pārākums. Viņi neiet uz karu. Viņi veic humanitāru misiju - glābj mierīgos iedzīvotājus no Krievijas aviācijas uzlidojumiem. Vienlaikus ar “no fly zone” ir jādod skaidrs brīdinājums Krievijai, ka mēs zinām jūsu plānus, bet mums ir arī atbilde, kuru jūs arī zināt. Mēs atbildēsim. Nekādas kapitulācijas nebūs. Obligāti jāpiebilst, kas vēl spēlē mums par labu. Krievijas militāristi ir ļoti skeptiski noskaņoti pret visiem šiem Putina plāniem. Viņi jau pirms iebrukuma bija pret šāda mēroga iebrukuma. Putins to uztiepa militāristiem.
Diemžēl ne Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs, ne aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu neko nelemj.
Ievērojāt, īsi pirms kara sākuma bija vairāki augstu stāvošu, bet jau atvaļinātu militāristu asi raksti un izteikumi pret plašu iebrukumu Ukrainā. Ģenerāļa Ivašova, Hodarjonoka un citu. Tie ir cilvēki, kuri vēl vakar strādāja Ģenerālštābā. Nav šaubu, ka viņi rīkojās savu kolēģu, kuri vēl ir dienestā, uzdevumā. Šie raksti pauž reālo noskaņojumu Ģenerālštābā. Tagad pēc visām šīm neveiksmēm, armijā arī var veidoties spriedze. Tas ir līdzīgi kā ar Hitleru. Armijnieki taču vienmēr bija pret Hitleru. Viņi pirms Čehijas, pat pirms Austrijas pievienošanas un pat pirms ieiešanas Reinas zonā, bija pret. Viņi rīkoja sazvērestības, bet katru reizi tās izgāzās un viņi paši sāka domāt, varbūt tiešām Hitlers ir ģēnijs, kuram viss izdodas? Militāristi bieži vien ir mazāk agresīvi nekā civilie, jo viņi lieliski saprot karadarbības sekas. Rietumi, atdodot Ukrainu saplosīšanai, ņem nost armijai argumentus nostāties pret Putinu, jo viņš var teikt - nu, redziet, es taču teicu, ka viņi noraustīsies. Un noraustīsies arī nākamreiz. Kas vienreiz demonstrējis gļēvumu, tas to darīs vienmēr. Man jautājums jums - vai Baltijas valstu līderi to, par ko mēs te runājam, saprot? Nepieciešams, lai viņi tagad steidzami trijatā brauc uz Vašingtonu un paskaidro Baidenam, kas notiks tālāk. Vajag apstādināt Putinu jau tagad. Baidoties iejaukties šodien, šī iejaukšanās tiek padarīta neizbēgama pavisam drīzā nākotnē. Baidenam jau daudz neizdevīgākā situācijā. Mums visiem kopā, to skaļi sakot, ir jācenšas apturēt Trešo pasaules karu.
