Par situāciju uzņēmējdarbībā “Neatkarīgā” vaicā Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam.
Jau vairākus mēnešus Eiropā vērojams straujš elektrības cenu kāpums. Beidzot arī Latvijā ir pieņemts lēmums, kas uzņēmējdarbībai amortizēs cenu kāpumu - par 50% ir samazināts “Sadales tīkla” tarifs. Kāds ir jūsu vērtējums - vai uzņēmējiem tas atvieglos elektroenerģijas rēķinu apmaksu?
Jebkurā gadījumā tas ir labs lēmums, jo “Sadales tīkla” tarifu samazinājums par 50% kaut nedaudz amortizēs straujo elektroenerģijas cenu kāpumu. Valdībā tika diskutēts arī par PVN samazināšanu elektroenerģijai - tā būtu ļoti laba lieta mājsaimniecībām, bet neatsauktos uz uzņēmējdarbību. Jāteic gan, ka “Sadales tīkla” tarifa samazinājums kopējā elektrības rēķinā radīs tikai ap 10% kritumu. Piebildīšu, ka atkarībā no uzņēmuma darbības veida un patēriņa elektroenerģijas cenu kāpums ir dažāds - ir uzņēmumi, kam par elektroenerģiju nākas maksāt divas reizes vairāk, tāpēc šie 10 procenti uz kopējā izmaksu fona nespēlē būtisku lomu. Ir jāmeklē papildu risinājumi, tostarp OIK ir instruments, ko efektīvāk par jau pieņemtajiem lēmumiem varētu izmantot kopējo elektroenerģijas izmaksu samazināšanai.
Ir dzirdēts, ka “Latvenergo” uzsaka līgumus, kuri noslēgti par elektroenerģijas piegādi ar fiksētu cenu. Ko dzirdat no LRTK biedriem?
Taisnība! No mūsu biedriem dzirdam sūdzības par “Latvenergo” rīcību. No vienas puses, ir saprotams, ka “Latvenergo” nav ieinteresēts piegādāt elektroenerģiju par cenu, kas ir daudz zemāka par šī brīža faktisko cenu biržā, taču šajā gadījumā sanāk, ka “Latvenergo” savas problēmas pārliek uz uzņēmēju pleciem.
Ko uzņēmēji var darīt, ja “Latvenergo” lauž līgumu?
Neko daudz jau nevar izdarīt - arī citi elektroenerģijas tirgotāji ir tajā pašā sistēmā un iegādājas elektrību turpat, kur “Latvenergo”, tāpēc enerģijas cena visiem ir aptuveni līdzīga. Līdz ar to uzņēmējiem atliek slēgt jaunu piegādes līgumu ar “Latvenergo” vai citiem elektroenerģijas tirgotājiem.
Cenas būtiski ir augušas ne tikai elektrībai, bet arī gāzei un degvielai. Vai ir redzamas indikācijas, ka kāds no mūsu uzņēmējiem nespēs pārvarēt energoresursu cenu straujo pieaugumu un būs spiests darbību pārtraukt?
Diemžēl tā ir realitāte - vairāki uzņēmumi augsto energoresursu izmaksu dēļ jau tagad savu darbību ir apturējuši. Situācija ir ļoti sarežģīta! Piemēram, uzņēmumi, kuri strādā starptautiskajā tirgū, ir noslēguši piegāžu līgumus par vairāk vai mazāk fiksētām cenām, bet tagad nonāk situācijā, ka saražotā produkta pašizmaksa ir lielāka par paredzēto gala cenu. Viņiem nākas vai nu ielikt elektroenerģijas cenu kāpumu produkta cenā un līdz ar to zaudēt konkurētspēju, vai arī apturēt ražošanu.
Viesmīlības nozare teorētiski drīkst strādāt, bet ir pilnīgi skaidrs, ka noteiktie ierobežojumi būtiski ietekmē viņu darbību un finanšu stabilitāti.
Viesmīlības nozare kopš pandēmijas sākuma ir ļoti sarežģītā situācijā - faktiski divu gadu laikā nav bijis brīdis, kad tā varētu strādāt ar pilnu jaudu. Atceramies laiku pirms pandēmijas, kad tūristu mūsu lielajās pilsētās un populārākajos galamērķos bija ļoti daudz - šobrīd tas ne tuvu tā nav. Viesmīlības nozares finanšu stabilitāti ietekmē divi faktori - pirmkārt, tas ir būtiski sarukušais tūristu skaits, otrkārt, valsts uzliktie ierobežojumi, kas ir pretēji jebkurai uzņēmējdarbības loģikai normālā situācijā. Normālos apstākļos uzņēmēji cenšas strādāt pēc iespējas ilgāk, apkalpot pēc iespējas vairāk viesu. Tagad ir jāievēro attālums no galdiņa līdz galdiņam, ierobežots ir cilvēku skaits pie viena galda, un samazināts ir darba laiks, tostarp strādāt nedrīkst brīvdienās un svētku dienās. Jāteic gan, ka pēdējie valdības lēmumi nedaudz mīkstina noteikumus - pie viena galdiņa varēs sēdēt visi vienas mājsaimniecības cilvēki, tostarp nevakcinētie bērni. Līdz plkst. 23 pagarināts ir arī restorānu darba laiks.
Restorāniem, kuri fokusējās uz vakara izklaidēm, ilgstošais aizliegums strādāt vakara stundās un brīvdienās bija īpaši izaicinošs, jo kad tad cilvēki iet uz restorāniem? Pārsvarā tie ir vakari un brīvdienas.
Esam novērojuši, ka restorāni un kafejnīcas tiek slēgti, un maz ticams, ka liela daļa no tiem atvērsies pēc ierobežojumu mazināšanas. Tāpat satraucoša ir ēdināšanas nozarē strādājošo cilvēku, kuri nu palikuši bez ienākumiem, gatavība izbraukt no valsts.
Kādu atbalstu šobrīd valsts sniedz viesmīlības nozarei? Vai tas ir pietiekams?
Atbalsta veidi - atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem un subsidētās darba vietas - tikai pagājušajā nedēļā beidzot ir saskaņoti Eiropas komisijās, un ceram, ka drīz sāksies izmaksas. Solīts, ka Covid-19 ietekmētās nozares valsts atbalstu saņems par oktobri, novembri un decembri - divi pilni mēneši ir pagājuši, bet uzņēmēji atbalstu vēl nav saņēmuši. Tas nozīmē, ka šos mēnešus viņiem ar valdības lēmumu ir bijusi liegta iespēja strādāt, bet tajā pašā laikā ir bijis jāsamaksā algas un jāveic citi maksājumi. Kur uzņēmējs lai ņem šos līdzekļus?
Attiecībā uz pietiekamību: viesnīcu biznesā tas, visticamāk, nav pietiekams. Pastāv diskusija, ka viesnīcu biznesā atbalsts tiks sniegts līdzīgi kā lielveikalu sektorā, kur atbalsta apmērs ir sasaistīts ar telpu platību - respektīvi, maksājums par kvadrātmetru. Tas būtu loģiski, jo viesnīcu uzturēšanas izmaksas lielā mērā ir saistītas ar telpu apsaimniekošanas izdevumiem un mazāk ar darbinieku skaitu. Šobrīd esošie apgrozāmo līdzekļu atbalsta mehānismi vairāk vērsti uz personāla izmaksu segšanu un ir sasaistīti ar nomaksāto darbaspēka nodokli, līdz ar to telpu uzturēšanas izmaksu segšanai atbalsts nav pietiekams. LTRK ieskatā atbalsta mehānismi viesnīcu segmentā ir pilnveidojami.
Tirdzniecības centri jau ilgāku laiku strādā zaļajā režīmā, tajā pašā laikā brīvdienās šajos centros nevar nopirkt pannas un bikses. Vai tas ir normāli?
Neatļaut brīvdienās tirgot pannas un bikses, manuprāt, ir absolūti neloģiski gan no epidemioloģiskā viedokļa, gan no biznesa viedokļa. Turklāt,
liedzot uzņēmējiem tirgoties brīvdienās un vakara stundās, valsts viņiem paredz kompensējošos mehānismus, kas galu galā ir nodokļu maksātāju naudas tērēšana.
Attiecībā uz Covid-19 ierobežošanu tiek panākts pretējs efekts - saīsinot darbalaika stundas un aizliedzot strādāt brīvdienās, tiek panākts, ka vienā laikā vienā vietā ir lielāka cilvēku koncentrācija, jo cilvēkiem ir vajadzības, kuras viņi cenšas īstenot saīsinātā laika sprīdī. Arī Ziemassvētkus neviens nav atcēlis, un ir pilnīgi skaidrs, ka neatkarīgi no pandēmijas cilvēki dāvanas pirks. LTRK iestājas par loģiskiem risinājumiem gan no epidemioloģiskā, gan biznesa viedokļa un pieprasa atļaut tirdzniecības centriem strādāt pilnu darba laiku. Esam izplatījuši paziņojumu, kurā vēstām:
ja Veselības ministrija turpinās īstenot Covid-19 vīrusa izplatības veicinošu politiku tirdzniecības nozarē, neatļaujot strādāt tirdzniecības centriem zaļajā režīmā arī brīvdienās un svētku dienās, LTRK padome lems par veselības ministra Daniela Pavļuta demisijas pieprasīšanu.
Diemžēl šajā krīzes laikā esam pieraduši, ka Veselības ministrija absolūti nerēķinās ar ekonomisko ietekmi lēmumu pieņemšanā. Lielākā kļūda ir nepareiza, datos un argumentos nebalstīta krīzes pārvaldības politika. Nav pareizi, ka epidēmijas pārvaldība notiek politiski, nevis balstoties uz ekspertu ieteikumiem un datu analīzi. Neieklausīšanās jomas speciālistos un tam sekojoši nekompetenti lēmumi ir kļuvuši par ikdienu, un tirdzniecības centru brīvdienu slēgšana un internetā pasūtītu preču “izsniegšana uz ielas” ir tikai kārtējais pamatojums, ka tas tiek darīts, apzinoties lēmumu bezjēdzību.
Viedokļi, ka šādi ierobežojumi ir nepareizi, ir izskanējuši arī no veselības jomas ekspertiem, tajā skaitā no profesores Ludmilas Vīksnas, kura bija arī valdības ekspertu grupās un ir norādījusi, ka, lai Covid-19 vīrusa izplatību mazinātu, ir jāveicina cilvēku izkliede, kas no epidemioloģiskās drošības viedokļa ir pašsaprotami, ja daļa no tirdzniecības vietām ir slēgtas, tad tajās, kuras ir atvērtas, būs lielāka pulcēšanās. LTRK ieskatā Veselības ministrija maz ņem vērā divus ļoti būtiskus kritērijus tirdzniecību centru atvēršanai brīvdienās un svētku dienās. Pirmkārt, lielajos tirdzniecības centros visas telpas ir aprīkotas ar vispārējās ventilācijas sistēmas kanāliem, kas automātiski nodrošina to vēdināšanu, CO2 mērījumi parāda, ka gaisa kvalitāte lielajos centros ir labāka nekā nelielajās tirdzniecībai paredzētās telpās. Otrkārt, ja tirdzniecības centrā drīkst ienākt tikai personas ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tad nav atšķirības, vai tās šeit uzturas darba dienās vai brīvdienās.
Pēdējā nedēļas nogalē vairākās vietās tomēr tika atklāti Ziemassvētku tirdziņi. Vai tas nav novēloti?
Mēs ilgi par to cīnījāmies un esam panākuši, ka tirdziņi notiek, bet zaļajā režīmā. Ir grūti saprast, kāpēc nedrīkst ļaut iepirkties cilvēkiem bez sertifikāta, jo visiem sen ir zināms, ka vīruss ārtelpā ir mazāk bīstams. Zaļā režīma nodrošināšana nozīmē lielākus izdevumus tirgotājiem - ir jāveido norobežojumi un jāalgo cilvēki, kuri pārbauda sertifikātus. Uz ko mēs mudinām cilvēkus bez sertifikātiem, kuri nedrīkst doties uz tirdziņiem ārtelpās, bet tomēr vēlas iegādāties dāvanas? Būtībā mēs viņus spiežam doties uz mazajiem veikaliņiem un pārtikas veikaliem, kuri strādā sarkanajā režīmā - tātad nedrošākos epidemioloģiskajos apstākļos. Tikpat svarīgi, ka šajos veikalos nevar nopirkt vietējo amatnieku saražoto produkciju, bet gan plaša patēriņa importētās preces. Tas nozīmē, ka nauda, ko cilvēks ir gatavs iztērēt dāvanām, nenonāks mūsu amatnieku un mājražotāju budžetos, bet gan pie ārvalstu ražotājiem un tirgotājiem. Es tiešām šo loģiku nesaprotu!
Ko redzat un ko gaidāt saistībā ar VSOI nodokli?
Stājoties spēkā VSOI nodokļu reformai, LRTK no VID ieguva datus par faktisko situāciju valstī, kas parādīja, ka atalgojums, kas ir mazāks par minimālo algu, ir 240 tūkstošiem cilvēku. Pierādījās, ka mazo algu saņēmēji visbiežāk strādā vispārējā nodokļu režīmā un daudzkārt piesauktie alternatīvie režīmi nebūt nav mazāko algu maksātāji. Es uzskatu, ka visas reformas ir jāveic tikai pēc rūpīgas datu analīzes, nevis balstot uz emocijām un pārliecību. Laikā, kad tika izstrādāts un ieviests jaunais VSOI regulējums, tādu datu nebija.
Es pieļauju, ka daudzi būs palaiduši garām faktu, ka jau trešajā ceturksnī sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas ir jāveic par katru strādājošo, tostarp nepilnu laiku nodarbinātajiem. Domāju, ka saņemtais rēķins no VSAA būs pārsteigums un savdabīga Ziemassvētku dāvaniņa.
Lai pārliecinātu valdību veikt kļūdu labojumu, esam veikuši milzīgu darbu. Nevar teikt, ka nekas nav panākts - ir izdevies uz gadu pagarināt pastāvošo autoratlīdzības režīmu.
Nejēdzīga bija situācija, ka darba devējs nevarēja atšifrēt, cik par katru strādājošo atsevišķi ir jāmaksā - no VSAA tika saņemts viens rēķins, kurā nebija norādītas atsevišķas pozīcijas. Ir izdevies panākt, ka darba devējs varēs zināt, cik par katru konkrēto darbinieku ir jāmaksā, kas ļaus prognozēt nodokļu maksājumus. Tas ir svarīgi, jo darbaspēka izmaksas ir viens no lielumiem, ko ņem vērā, aprēķinot preces vai pakalpojuma pašizmaksu. Otrkārt: ja nav atšifrēts cik un par ko jāmaksā, pastāv risks, ka uzņēmējs samaksās arī kļūdainu aprēķinu. Ja pastāv iespēja izsekot aprēķinam, tad darba devējs to var pamanīt un lūgt pārrēķināt vai pat vērsties tiesā.
Mazliet labāku situāciju izdevās panākt attiecībā uz pašnodarbinātajiem - savlaicīgi piesakot VSAA, ka plānotie ienākumi būs mazāki par minimālo algu, ir iespējams sociālās iemaksas veikt no reālajiem ieņēmumiem.
Mēs uzskatām, ka šis bija visnepiemērotākais laiks, lai veiktu nodokļu reformu!
Viens gads ir praktiski noslēdzies, un drīz iekāpsim nākamajā. Kāds tas būs?
Ceru, ka nākamais gads iezīmēsies ar iziešanu no milzīgās Covid-19 ietekmes. Nākamais ir Saeimas vēlēšanu gads, un to nedrīkst ignorēt. Visiem ir jāsaprot - kādus valsts priekšstāvjus ievēlēsim, tā arī dzīvosim nākamos četrus gadus. Katram pašam vajadzētu paskatīties, ko katrs politiskais spēks ir solījis un ko ir izdarījis. Ceru, ka vēlētāji kļūst zinošāki un ar katru reizi izvēles būs arvien gudrākas. Visiem vēlu veiksmi un nezūdošu izturību, veselību un mīlestību.
