Saruna ar bijušo premjeru, tagad vienu no partijas “Latvija pirmajā vietā” līderiem Vili Krištopanu
Nesen Aizsardzības iepirkumu un loģistikas centrs veica kovida testu iepirkumu, kura konkursā vinnēja piecas firmas, no kurām viena, kā ir izrādījies, nespēj nodrošināt nepieciešamo testu daudzumu. Valdības plānos bija no 6. decembra ieviest visu strādājošo obligātu testēšanu - gan valsts, gan privātajā sektorā, gan vakcinētiem, gan nevakcinētiem, atskaitot tikai vienatnē un attālināti strādājošos. Kā tas izskatās?
Ļoti aizdomīgi tas izskatās. Ir milzīga summa, nesaprotami lēmumi. Tur ož pēc pelējuma. Ož pēc blēdības.
Bet valdošā koalīcija mainīja kursu, un ir paziņots, ka testēšana nebūs obligāta...
Aplauzās.
Šādi manevri ir bijuši un būs visu laiku. Ar testiem ir redzama vistīrākā iepirkuma blēdība. Šajā gadījumā kaut kas nogāja greizi, bet bezkaunība turpināsies citos veidolos. Es nebrīnīšos, ja tiks pieņemts lēmums, ka Saeimas vēlēšanās drīkst piedalīties tikai vakcinētie un balsot drīkst tikai vakcinētie vai, piemēram, ar testu, kas pašam jānopērk. Bet tad mums ir pretinde - mēs paziņosim, ka visiem, kas iet balsot, uzsauksim testu...
Es to kā joku tagad saku, bet ir tāds Ērika Stendzinieka teiciens: “Ar ko atšķiras sazvērestības teorija no patiesības? Ar sešu mēnešu intervālu.”
Pirms pusgada Daniels Pavļuts (AP), Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka nebūs nekāda obligāta vakcinēšana, nekāda piespiešana, bet pēc pusgada abi ir kļuvuši par galvenajiem obligātās vakcinēšanas stūmējiem.
Bet viņiem kaut kad nāks atsitiens, un tas atsitiens būs briesmīgs.
Bet pēc Valsts kancelejas pasūtījuma firma SKDS ir veikusi aptauju, kurā, piemēram, ir tāds skaitlis - 36% iedzīvotāju uzskata, ka valdības rīcība “lokdauna” laikā bija pareiza. Tātad var domāt, ka valdībai ir visnotaļ liels atbalsts.
Laiks visu saliks pa plauktiņiem. Es uzskatu, ka tie, kas grib, lai vakcinējas, kas negrib - lai nevakcinējas. Es neesmu “antivakseris”, bet uzskatu, ka nedrīkst nevienu piespiest. Un viss. Un no šā sava uzskata es neatkāpšos.
Laiks rādīs. Bet nu kovids jau nav vienīgā lieta, par ko runāt. Ir daudzas citas lietas, ko valdība dara visnelāgākajā veidā.
Tā ir bezjēdzīgā aizņemšanās - aizņemas un tērē, aizņemas un tērē. Diemžēl atkal ir jāsalīdzina Latvija ar Igauniju. Igaunija samazinās ārējo parādu no 6,6 miljardiem eiro uz 6,2 miljardiem, bet Latvija palielinās no 15,3 uz 17 miljardiem eiro. Te tiešām ir dzīres mēra laikā. Agrāk vai vēlāk tas ir jāaptur. 2023. gadā vēl miljardu plānots aizņemties, 2024. gadā - vēl miljardu. Valdība putina ārā šo valsti.
Budžets ir pieņemts. Kā vērtējat tā izdevumu daļu?
Es uzskatu, ka vesela virkne izdevumu ir nesaprātīgi, ka tiem nevajadzēja būt. Kaut vai, piemēram, Valsts prezidenta kancelejas izdevumi. Egilam Levitam vajadzēja iznākt ārā no pils pie tautas un teikt, ka tas ir par daudz, ka viņš ir kopā ar tautu, kurai ir grūti. Uzņēmumi tiek slēgti - viesu nami, viesnīcas, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi virzās uz bankrotu. Mūziķi, aktieri ir bez ienākumiem. Levitam vajadzēja teikt: “Es redzu, ka jums ir grūti, un es arī samazināšu savus izdevumus par miljonu! Es atlaidīšu desmit padomniekus, jo redzu, ka jāsavelk jostas.”
Bet ko dara Valsts prezidents un valsts pārvalde kopumā? Tikai palielina un palielina savas algas un izdevumus, aizņemas un šķaidās ar naudu.
Bet procentus maksās visi - arī tie, kam algu nepalielina. Drīz jau aizies līdz miljonam eiro dienā, kas jāmaksā procentos. Vēl nav, bet ļoti drīz būs miljons.
Ja tauta turpinās balsot par pašreizējiem valdošajiem politiķiem, tad tauta var it drīz beigt pastāvēt.
Un es pat neesmu pesimists - esmu reālists.
Valsts prezidents Egils Levits ir nācis klajā ar priekšlikumu un likumprojektu par valsts ministru ieviešanu valsts pārvaldē. Kāds ir jūsu viedoklis par to?
Tas ir pilnīgs absurds.
Bet jūs pats esat bijis valsts ministrs...
Jā, biju. Valda Birkava valdībā bija četri valsts ministri. Ir bijis mežu valsts ministrs. Andra Šķēles valdībā arī bija valsts ministri. Es biju valsts ieņēmumu valsts ministrs Finanšu (tolaik Finansu) ministrijā, kur finansu ministrs bija Uldis Osis. Es atbildēju tikai un vienīgi par Valsts ieņēmumu dienesta izveidošanu.
Vienā brīdī valsts ministru institūcija tika likvidēta tāpēc, ka Latvija ir maza valsts. Turklāt kopš tā laika valsts iedzīvotāju skaits ir samazinājies par pusmiljonu. Valsts ministri ir likvidēti “kā šķira”, un pareizi ir izdarīts. Pilnīgi pietiek ar tām ministrijām un ministriem, kas jau ir, un iespējams, ka to ir pat par daudz.
Būs interesanti vērot, ko par šo likumprojektu teiks Jāņa Bordāna Jaunā konservatīvā partija, kura pirms vēlēšanām skaļi paziņoja, ka būs ministriju apvienošana - 13 ministriju vietā būs astoņas.
Vaina jau nav tā, ka būtu par maz amatu. Vaina ir tajā, ka tie ministri, kas ir, nespēj likt strādāt ierēdņiem, nespēj ne ar savu piemēru, ne ar savām smadzenēm iedvesmot uz darbu. Un tad šķiet, ka ar jaunu amatu radīšanu var atrisināt problēmu. Tā ir sevis apmānīšana.
Bet Valsts prezidenta doma ir tāda, ka līdz šim valsts pārvalde ir strādājusi pārāk vertikāli, taču vajadzīgi valsts ministri, kas sekmēs darbu horizontāli...
Es to, piedošanu, murgu izlasīju. Jo ātrāk Saeima šo ierosmi aizmirsīs, jo labāk.
Jūs nupat esat apmeklējis Latgali, vairākas dienas pavadot daudzās pilsētās un novados. Kas notiek Latgalē?
Tikos ar Preiļu, Ludzas, Rēzeknes cilvēkiem, apmeklēju vairākus viesu namus. Tikos ar zemniekiem un pabiju slavenajos “Kotiņos”, kur apsaimnieko 4000 hektārus. Tikos ar kūdras ieguves uzņēmējiem Balvos, ar dzelzceļniekiem Daugavpilī. Partijai “Latvija pirmajā vietā” ir iecere likt mani kā pirmo sarakstā Latgales vēlēšanu apgabalā, līdz ar to man tagad jāstrādā Latgalei.
Latgalē ir gan pozitīvais, gan drūmais. Pozitīvais ir tas, ka infrastruktūrā daudz kas no tā, par ko sapņoju pirms 25 gadiem, tagad ir realizējies - varbūt ne pilnībā, bet ir daudz izdarīts. Kad būsim pie varas, novedīsim to līdz galam.
Piemēram, deviņdesmitajos gados bija ieceres par paralēli robežai ejošu transporta ceļi jeb “Austrumu stigu”. Man ir prieks, ka vairāki posmi šajā ceļā tagad ir asfaltēti.
Pozitīvi ir arī tas, ka ir lieli uzņēmumi, lieli lauksaimnieki, un viņiem nemaz no valdības neko nevajag.
Bet ir lietas, kuras valdībai būs jārisina. Mana nostāja gan pirms 25 gadiem, gan tagad ir tāda, ka, ja ir spēcīgas pašvaldības, tad ir arī spēcīga valsts. Ja pašlaik būtu spēcīgas pašvaldības, nevis tādas nabadzes, kādas ir, būtu mazāk problēmu ar elektrības un energoresursu cenu kāpumu un tā kompensēšanu mājsaimniecībām. Bet pašvaldībām valdība visu laiku tikai kaut ko atņem un uzkrauj mugurā aizvien vairāk funkciju. Tāpēc mūsu partijas programmā būs plāns, kā stiprināt pašvaldības.
Ja pašvaldībā nav ceļu, tad tur nav dzīvības.
Jo tālāk pašvaldība no Rīgas, jo lielāks valsts atbalsts ir nepieciešams. Piemēram, no Zemgales uz ostu produkcija eksportam jāved 100 kilometrus, bet no Latgales teju trīs reizes tālāk. Lai Latgalē būtu dzīvība, ir nepieciešams atbalsts un investīcijas infrastruktūrā.
Tiekoties ar Balvu mēru, pārrunājām tādu tēmu kā valsts drošība. Kas ir valsts drošība? Tā ir apmierināti, pārtikuši novadi pierobežā. Ja pierobežā turpinās samazināties iedzīvotāju skaits, ja tur nebūs dzīvības, ja tur būs neapmierināti, ne visai pārtikuši cilvēki, tad par kādu drošību var runāt?
Latgale ir īpašs reģions, un tur nepieciešama īpaša pieeja. Protams, ka mēs šo īpašo Latgali stiprināsim un stimulēsim, atvēlot vairāk līdzekļu infrastruktūrai.
Pašreizējā Kariņa valdība rīkojas vissliktākajā veidā, kāds vien iespējams. Pašvaldības, it īpaši Latgalē, vispār ir aizmirstas. Bet tiek taisīts aizdomīgs iepirkums testiem 14 miljonu apmērā. Pirms pusotra gada tika sadalīti pieci miljoni eiro desmit pētījumiem - pusmiljons Ugam Dumpim un vēl virknei speciālistu un pseidospeciālistu. Bet kur šie pētījumi ir, kāds tiem ir rezultāts, kāds no tiem bija labums?
Aktuāla ir migrantu krīze uz Baltkrievijas un Polijas robežas...
Ja jau Eiropas Komisijas priekšsēdētaja Urzula fon der Leiena un citi Briseles birokrāti ir tik gudri, Polijai vajadzētu viņu alkas pēc Sīrijas un Irākas ceļotājiem apmierināt. Es poļu vietā uztaisītu koridoru pa taisno no Baltkrievijas robežas uz Vāciju - lai taču Rietumeiropa uzņem visus, pabaro un sasilda!
