Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Saeimas deputāts, partijas “Republika” līdzpriekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis
Partiju reitingi rāda, ka notiek drūzmēšanās pie 5% barjeras un ir liela konkurence. Kādi cilvēki pašlaik vēlas iesaistīties politikā? Kas viņus motivē? Kādi ir jūsu motīvi dibināt partiju un piedalīties politiskajā cīņā?
Redzam to, ka Latvijas sabiedrība šķeļas aizvien vairāk, un šīs šķelšanās rezultātā rodas aizvien vairāk “atlūzu”. Parādās arī aizvien lielāks partiju skaits, un katra partija cenšas pārstāvēt kādu no šīm “atlūzām”.
Es vēlos, lai partija “Republika” no tā stāv lielā attālumā, jo “Republikas” mērķis nav piedalīties sabiedrības šķelšanā. Mūsu mērķis ir salīmēt atlūzas kopā uz vienotas misijas pamata. Šī misija ir vienot sabiedrību un kopīgi strādāt izaugsmei. Šāda pieeja ar katru dienu gūst aizvien lielāku atsaucību.
Pašlaik sabiedrības vērtējums politikai, partijām, valdībai ir viszemākais, kāds jebkad ir bijis. Un tomēr ir cilvēki, kas vēlas iesaistīties politikā - viņi pārsvarā ir ideālisti. Tie ir cilvēki, kas tic, ka Latvija var labāk, un tie ir cilvēki, kam ir drosme. Neskatoties uz vispārējo apātiju un nepatiku pret politiku, viņi tomēr ir gatavi iesaistīties politikā un mēģināt lietas vērst uz labu.
Vienmēr ir bijuši arī pašlabuma meklētāji, taču tādi cilvēki politikā ilgi nenoturas.
Politika ir maratons. Tā prasa daudzus gadus. Šajā laikā sabiedrība redz un atšķir valstsvīrus no politikāņiem. Valstsvīrs apsola un spēj turēt vārdu, bet politikānis - populists agrāk vai vēlāk sapinas un apmaldās visos savos solījumos.
Kad vēlētāji skatās uz topošajiem politiķiem, nevienam jau uz pieres nav rakstīts, kas viņš ir. Bet ar laiku tas noskaidrojas - vēlētāji to redz. Daudzi topošie politiķi nav spējīgi izturēt maratonu, viņi ir sprinteri, kas cenšas izpatikt vēlētājiem, pateikt to, ko vēlētāji vēlas dzirdēt, bet pēc tam pieviļ. Tie ir labākajā gadījumā viena sasaukuma politiķi.
Politiķi mēģina izpatikt vēlētājiem, vai tas nāk par labu valsts attīstībai?
Valstij sprinteru politika par labu nenāk - notiek valsts “raustīšana”, virzoties no grāvja grāvī. Bet ar gadiem izkristalizējas valstsvīru kodols. “Republika” savās rindās vieno tos, kas ir politikas profesionāļi - tos, kas ir jau pieredzējuši un ir sevi apliecinājuši darbos.
Kā vērtējat 2022. gada budžeta projektu? Tam pēc būtības vajadzētu atspoguļot valsts prioritātes, vai tā tas ir?
Šis ir priekšvēlēšanu budžets uz aizlienētas naudas pamata. Tas atspoguļo to, cik nedroši jūtas Krišjāņa Kariņa valdība. Budžeta izdevumu daļa ir par vairāk nekā 1,5 miljardiem eiro lielāka nekā ieņēmumu daļa. Četru gadu laikā valdība aizņemsies vairāk nekā septiņus miljardus eiro. Salīdzinājumam - tas ir vairāk, nekā Igaunija ir aizņēmusies 30 gadu laikā. Ir ļoti dīvaini, ka ar tik milzīgu naudu netiek risinātas pašreizējā laika budžeta prioritātes.
Jaunā konservatīvā partija ļoti cenšas uzsvērt, ka nu ir izpildīts solījums 3x500...
No vienas puses, tas, ka pēc trim četriem gadiem tas 3x500 ir. Atgādināšu gan, ka 3x500 solījums bija 2019. gadā. JKP noklusē, ka, lai izpildītu šo solījumu, vajadzēs četru gadu laikā aizņemties septiņus miljardus eiro. Ir noklusēts, ka tādēļ pašvaldībām tiek atņemti gandrīz 100 miljoni eiro, neatvēlot tām 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem, bet tikai 75%. Ir noklusēts, ka, lai izpildītu šo solījumu, vajadzēja vairāk nekā 200 tūkstošiem iedzīvotāju būtiski pacelt darbaspēka nodokļus.
Kādām jābūt nākamā gada valsts budžeta prioritātēm?
Ir absolūti skaidrs, ka galvenā prioritāte ir veselības aprūpe. Otrā ir izglītība un zinātne. Trešā prioritāte ir tas, kas saistīts ar energoresursu sadārdzināšanos. Un problēma ir inflācija, ko šis cenu kāpums izraisa. Inflācija ir jau sasniegusi 6% - tas ir trīs reizes vairāk, nekā bija prognozējusi valdība. Un izskatās, ka tas vēl nav viss - iespējams, būs vēl lielāka.
Par veselības aprūpi ir dīvaini, ka ir budžets ar tik milzīgu deficītu, taču tas neparedz nevienu jaunu medmāsu vai ārstu, kas vismaz uz gadu būtu pieņemti darbā veselības aprūpē.
Tiek runāts par plāniem plaši organizēt brīvprātīgo darbu, par plāniem izsludināt vispārēju mobilizāciju, un ir ļoti dīvaini, ka ar tik milzīgu naudu nav iespējams atrisināt akūtu veselības aprūpes problēmu.
Par izglītību paskatīsimies, kāds ir bijis izglītības un zinātnes papildu finansējums pēdējo četru gadu laikā! Tas ir mazāks nekā nauda, kas tiek plānota Liepājas cietuma celtniecībai! Četru gadu laikā Izglītības un zinātnes ministrija ir saņēmusi papildu finansējumu 113 miljonu eiro apmērā, bet Liepājas cietumam paredzēti 147 miljoni eiro.
Un trešais ir energoresursu cenu kāpums. Neskatoties uz to, ka būs milzīgi peļņas rādītāji gan “Latvenergo”, gan ar to saistītiem energouzņēmumiem, valdība atsaka atbalstu visām mājsaimniecībām - atsakās no priekšlikuma piemērot samazināto PVN likmi elektrībai un dabasgāzei.
Bet ir pabalsts daudzbērnu ģimenēm un kam vēl...
Ir plānots pabalsts tā saucamajiem aizsargātajiem lietotājiem - daudzbērnu ģimenēm un maznodrošinātajiem. Bet šis cenu kāpums ir vēl nepieredzēts - elektrības cenas pieaugs vairāk nekā divas reizes. Tas velk līdzi inflāciju, un tā skars visus iedzīvotājus.
Valstī tiek izstrādāti dažādi plāni, kam tiek veltīts laiks un resursi, bet budžetā tam finansējums nav plānots un piešķirts. Piemēram, onkoloģijas plāns.
Finanšu ministrija to skaidro ar nepieciešamību ievērot fiskālo disciplīnu, jo ir liels valsts parāds. Tas gan nesaskan ar Krišjāņa Kariņa pausto “naudas ir vairāk nekā nekad”...
Onkoloģijai kaut kāda nauda ir piešķirta, taču tā ne tuvu nav tik liela, cik nepieciešams. Un tas ir laikā, kad tiek veidots tik milzīgs budžeta deficīts. Mēs piedāvājām novirzīt “Latvenergo” papildu peļņu onkoloģijas vajadzībām. Mūsu priekšlikums pagaidām nav izskatīts, atbildīgajā komisijā tas ir noraidīts.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2022.-2024. gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 260 priekšlikumu. Par ko tie ir, kurās nozarēs un kas ar tiem notiks tālāk?
Klausoties Saeimas sēdes, rodas iespaids, ka pozīcija par opozīcijas priekšlikumiem nedebatē un visi priekšlikumi tiek noraidīti...
Viens mūsu priekšlikums tomēr tika pieņemts. Priekšlikums bija neiekļaut budžetā finansējumu, kas paredzēts, lai maksātu ģenerālprokuroram papildu atalgojumu par Tieslietu padomes sēžu vadīšanu un apmeklēšanu.
Jo, ja tiek iet tāds ceļš, ka ģenerālprokuroram piemaksā pie algas par Tieslietu padomes apmeklēšanu, tad nav tālu līdz tam, ka arī premjeram un ministriem, un deputātiem, un ierēdņiem sāks piemaksāt par to, ka viņi iet uz darbu.
Trīs dienas notika debates, kurās piedalījās gandrīz tikai opozīcijas deputāti. Ja uzstājās kāds no pozīcijas, tad galvenokārt tāpēc, lai aizstāvētu savas “kvotas”. Mēs no “Republikas” puses sniedzam pārdomātus un racionālus priekšlikumus, norādot arī finansējuma avotus. Mēs, piemēram, piedāvājam novirzīt medicīnai to daļu no Aizsardzības ministrijas budžeta, kas nākamajā un aiznākamajā gadā pārsniedz 2% no IKP. Nākamgad tas būtu 68 miljoni eiro klāt pie mediķu atalgojuma un ļautu valdībai izpildīt solījumus mediķiem.
Visi priekšlikumi otrajā lasījumā vēl nav izskatīti. Turpināsim darbu šodien.
Kā jūs vērtējat valsts atbalsta pasākumus Covid-19 skartajās nozarēs? Kā vērtējat valdības rīcību kovida izplatības ierobežošanā?
Valdības veiktie pasākumi ir beigušies ar demokrātiskas pārvaldības kapitulāciju, ieviešot to, kas pēc būtības ir obligāta vakcinācija.
Demokrātija prasa prasmes. Prasmīgs vadītājs spēs pārliecināt cilvēkus vakcinēties. Mazāk prasmīgs vadītājs vismaz spēs motivēt ar naudu. Bet tiem, kas nav prasmīgi un nav kompetenti, vienīgā izeja, kā palielināt vakcinācijas aptveri, ir piespiedu kārtā. Latvijā ir nonākts līdz piespiedu kārtai.
