Armands Krauze: Kariņam būtu jāvada valsts, taču viņš acīmredzami to nespēj

© Rūta Kalmuka/F64

Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju, Saeimas deputātu Armandu Krauzi (ZZS)

Valdība ir vienojusies par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm. Kā to komentēsiet?

Budžetā lielā apjomā tiek tērēta nauda, kas nav nopelnīta. Un milzīgos apjomos ir palielināts valsts parāds. Protams, uzņēmējiem un daudzām cilvēku grupām vajag atbalstu, taču ir bijis daudz nejēdzīgas rīcības pandēmijas apkarošanā, piemēram, iespēja lielveikalā pirkt mazi, bet bērnu mantiņai lente priekšā. Cik vien tas iespējams, vajadzētu cilvēkiem ļaut nopelnīt, taču daudzi ierobežojumi ir tādi, kas vīrusa izplatības ierobežojumam neko nedod, bet valsts ekonomiku grauj pamatīgi.

Kāda jēga komandantstundai, ja lielākā daļa jau tāpat vakarā iet mājās? Bet veikalu darba laika saīsināšana ir pat kovida izplatībai par labu - cilvēki steidzas ko nopirkt, stāv rindās, izplata kovidu un saķer citas slimības, salstot pie veikaliem.

Šādu nejēdzīgu valdības darbību rezultātā cilvēkiem nav ļauts nopelnīt, tiek tērēti milzīgi, aizlienēti līdzekļi, kuri būs jāatdod mūsu bērniem.

Tajā pašā laikā solījumi joprojām netiek izpildīti, mediķu algas nav palielinātas tā, ka bija solīts.

Daniels Pavļuts (AP) paliek veselības ministra amatā, lai gan ārstu organizācijas ir izteikušas viņam neuzticību...

Acīmredzot te nav svarīgi, ko dara, ko nedara kāds atsevišķs ministrs. Svarīgākas ir politiskās vienošanās - roka roku mazgā, un valdība centīsies noturēties pēc iespējas ilgāk. Nedomāju, ka Pavļuts ir vienīgais atbildīgais. Premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir vairāk atbildīgs par notiekošo - viņam krīzes laikā jāvada valsts, taču viņš to acīmredzami nespēj.

Kovida līkne ir apstājusies un cerīgi pagriezusies uz leju. Pašlaik arī vakcinācijas tempi ir spēji pieauguši. Tad jau tas uz labu?

Tas jau tāpat skaidrs katram, ka imunitāti var iegūt divos veidos - vai nu vakcinējoties, vai pārslimojot. Ko nu kurš izvēlas. Valstij būtu jānodrošina pietiekamā daudzumā vakcīnas vienā gadījumā. Otrā gadījumā - veselības aprūpi, lai cilvēks var atveseļoties vai nu mājās, vai slimnīcā. Abos gadījumos cilvēka organismā veidojas antivielas un kovids tālāk neizplatās vismaz kādu laiku. Taču Kariņa valdība sākumā nevarēja piegādāt vakcīnas visiem, kuri tās vēlējās. Bet tagad, lai gan bija daudz laika un naudas sagatavoties, valdība nespēj sagādāt pienācīgu veselības aprūpi tiem, kuri saslimuši. Izrādās, ka no milzīgās naudas, kas bija valdības rīcībā, lielākā daļa izlietota visam kam citam - būvniecībai, bet ne jaunām gultasvietām.

Protams, vakcinēšanās ir vienkāršākais un pareizākais veids, taču, ja kāds izvēlas nevakcinēties, tās ir viņa cilvēktiesības un tiesības uz brīvību. Taču mūsu valsts pašlaik ierobežo brīvību un dodas totalitārisma virzienā. Kā citādi lai to nosauc, ja nevakcinētu cilvēku ierobežo pat tā, ka netiek ļauts ierēdnim strādāt attālināti no savas mājas?

Kādus prognozējat turpmākos procesus ekonomikā?

Pat spožākie ekonomisti pasaulē īsti nevar ko prognozēt, taču ir dažas lietas, kas ir acīmredzamas un vieš bažas.

Pašlaik Latvija ir trīs miljardus iztērējusi pandēmijas un tās seku pārvarēšanai. Liela daļa ir tikusi atbalstam un pabalstiem ekonomikā. Trīs miljardi ir apmēram 10% no Latvijas IKP. Visa Eiropas Savienība arī ir tērējusi pandēmijas pārvarēšanai milzīgu naudu - 11% no ES IKP jeb 1,6 triljonus eiro. Tā ir astronomiska summa, kurai nav reāla seguma. Tas bija nepieciešams, jo valstis nevar apturēt ekonomiku.

Bet valdība nepateica to, ka rezultāts var būt inflācija. Tā šoreiz nebūs kādā vienā reģionā, bet visā pasaulē, jo visur ekonomika ir sabremzēta un nauda tiek izmaksāta pabalstos. Pašlaik redzam, ka spēji ir cēlušās cenas energoresursiem un gandrīz visam. Pašlaik minimālā alga ir 500 eiro, bet var gadīties, ka pēc pāris gadiem pat 2000 eiro šķitīs ļoti maz. Tie arī būs izaicinājumi, kā tagad modē teikt... Bail pat iedomāties, kā ar šādiem izaicinājumiem tiks galā tie politiskie spēki, kas pašlaik ir pie varas un savu mazspēju ir pierādījuši kovida vīrusa izplatības ierobežošanā.

Pašlaik ir viena aktuāla problēma uz Baltkrievijas robežas, kur meža zvēri iet bojā, iepinoties dzeloņstiepļu žogā.

Tā ir nejēdzība augstākajā mērā.

Bija plānots uzcelt normālu žogu, kuram dzeloņstieples būtu tikai pašā augšā. Taču ir iznācis tā, ka bija liela tiesāšanās, stīvēšanās un valsts atteikšanās no viena uzņēmuma pakalpojumiem, kas iesaistīts būvnieku karteļa lietā. Tagad žoga vietā ir dzeloņstiepļu pinums, kas nosaukts par “pagaidu žogu”. Jaunajā konkursā ir pieteikusies un uzvarējusi cita firma, ar kuru arī ir dīvainības. Šī firma ir piegādājusi sejas maskas, un ēna šiem darījumiem ir ļoti tumša.

Es domāju, ka šajā lietā ir arī liela pašreizējās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) neizdarība, jo viņai bija iespējas ja ne pagaidām uzlikt tā saucamo pagaidu žogu, tad vismaz pakonsultēties ar vides speciālistiem, kā izdarīt tā, lai zvēri saprot, ka tam nevajag tuvoties un līst tajā iekšā. Diezin vai tur būtu jātērē milzu nauda. Bet nu nekas nav bijis darīts.

Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”.

Intervijas

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.

Svarīgākais