Satversmes tiesa atzinusi, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros vēl divas pašvaldības apvienotas veidā, kas ir pretrunā ar valsts pamatlikumu. Ilūkstes novads Augšdaugavas novadam un Ozolnieku Jelgavas novadam pievienoti, pārkāpjot Satversmi. Tomēr par reformu atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas vadītājs Artūrs Toms Plešs ir pārliecināts, ka šis Satversmes tiesas lēmums tikai apliecina, ka reforma patiešām bijusi nepieciešama.
Satversmes tiesa - nu jau pēc notikušām pašvaldību vēlēšanām - norādījusi uz vēl divām Satversmei neatbilstoši apvienotām pašvaldībām. Ko darīt ar visu vēlēšanu rezultātiem?
Satversmes tiesa 2021. gada 21. jūnijā pieņēma spriedumu apvienotajā lietā Nr. 2020-46-0106, ar kuru atzīts, ka attiecībā uz Jaunjelgavas, Carnikavas, Rugāju, Iecavas, Rundāles, Auces, Salas, Salacgrīvas, Alojas, Babītes, Kandavas un Mazsalacas novadu administratīvi teritoriālā reforma atbilst Satversmei, savukārt Ilūkstes novada pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku novada pievienošana Jelgavas novadam neatbilst Satversmei.
Tā kā jau ir notikušas pašvaldību vēlēšanas un līdzšinējās pašvaldības turpina savu darbu līdz jaunievēlēto domju pirmajai sēdei 1. jūlijā, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdēto normu atzīšana par spēkā neesošām no to pieņemšanas brīža vai Satversmes tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienas varētu novest pie būtiska citu personu interešu aizskāruma. Tādēļ Satversmes tiesa nolēma atzīt attiecīgās apstrīdētās normas par spēkā neesošām no 2022. gada 1. janvāra.
Satversmes tiesa arī norādīja, ka Saeimai tiek dota iespēja, ievērojot demokrātiskas tiesiskas valsts principus un šajā spriedumā secināto, noteikt jaunu, Satversmei atbilstošu administratīvi teritoriālo iedalījumu attiecībā uz Ilūkstes novadu un Ozolnieku novadu.
Šis Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka ATR nav bijusi satversmīga jau četrās pašvaldībās. Ņemot vērā, ka reformas pretinieki mēdza norādīt: reforma tika veidota tā, lai būtu izdevīga jūsu politiskajiem partneriem (“Latvijas attīstībai”), ko jūs teiktu reformas aizstāvībai?
Kā plašsaziņas līdzekļos norādījusi Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, “ejot pa Saeimas gaiteņiem, administratīvi teritoriālā reforma pārcieta lielas pārmaiņas”. Es varētu Osipovas kundzi papildināt, paturpinot, ka bez stingras nostājas, kā arī zināmu kompromisu pieņemšanas, šī reforma iespējams joprojām klejotu pa tiem pašiem gaiteņiem. Es vēlos atgādināt, ka reforma ir izturējusi Satversmes tiesas kontroli visos būtiskajos aspektos. Tiesas lēmumi kopumā apstiprina Ministru kabineta virzītās pašvaldību reformas, tās sagatavošanas, konsultāciju un pieņemšanas procesa atbilstību konstitūcijai un Eiropas vietējo pašvaldību hartai. Ministrija ir uzsvērusi, ka īsteno datos balstītu reformu un Satversmes tiesas spriedumi lielākoties apstiprina šo faktu. Latvijas iedzīvotājiem un valsts attīstībai šis ir fundamentāli svarīgs lēmums, jo dod pēdējo saskaņojumu reformas iezīmētajam pagriezienam straujākai un vienlaikus līdzsvarotākai valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājībai.
Līdzīgi kā abās iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas lietās Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētās normas: neskar subsidiaritātes principu; apstrīdētās normas Saeimā tika izskatītas un pieņemtas atbilstoši tiesību normām; konsultēšanās ar attiecīgajām pašvaldībām apstrīdēto normu izstrādes un izskatīšanas laikā notika atbilstoši tiesību normām.
Satversmes tiesa pēc būtības mudina labot situāciju, kāda izveidojusies šobrīd, kad ap Liepājas, Ventspils, Jelgavas, Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētām ir novadi bez saviem attīstības centriem. Kā norāda Satversmes tiesa, tad administratīvi teritoriālas reformas pamatā bija kritērijs, ka novadā ir reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs. Šāds redzējums atbilst arī ministrijas sākotnējai iecerei. Līdz ar to strādāsim pie piedāvājumiem, lai atrisinātu esošo situāciju.
Vai šis Satversmes tiesas lēmums neapdraud ATR kopumā, un kurš par to ir atbildīgs?
Nē, reformu šis Satversmes tiesas spriedums neapdraud. Kā jau norādīju - reforma ir izturējusi Satversmes tiesas kontroli visos būtiskajos aspektos. Tāpat tiesa norādījusi, ka reformas mērķis atbilst visas Latvijas sabiedrības kopējām interesēm, kritēriji ir vērsti uz mērķa sasniegšanu un konsultēšanās ar pašvaldībām ir notikusi atbilstoši tiesību normām. Satversmes tiesa Ilūkstes un Ozolnieku gadījumā ir devusi pārejas periodu sprieduma izpildei līdz 1. janvārim. Spriedums ir apjomīgs (uz 127 lapām), no sākuma rūpīgi iepazīsimies ar Satversmes tiesas sniegto argumentāciju un tad lemsim par turpmāko rīcību.
Kā jūs izskaidrotu visas šīs reformas ieviešanas procesā pieļautās nepilnības, uz kurām norāda Satversmes tiesa? Steiga, savtīgs aprēķins, nerēķināšanas ar iedzīvotāju vēlmēm vai iedzīvotāju nespēja saskatīt kopējo bildi?
Satversmes tiesa nav apšaubījusi ne pašas reformas lietderību, ne likumību. Satversmes tiesa ir noraidījusi iesniedzēju pārmetumus, ka pašvaldību reforma būtu veikta sasteigti, neuzklausot iedzīvotāju viedokli, kā arī apstiprinājusi, ka sākotnējā teritoriālā iedalījuma, ko izstrādāja ministrija, pamatā ir objektīvi un racionāli apsvērumi.
Atkāpšanās no reformas mērķa un kritērijiem atsevišķās pašvaldībās, uz ko savos lēmumos norāda Satversmes tiesa, ir likumdevēja politisko debašu un kompromisu rezultāts. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka administratīvi teritoriālā reforma Latvijā risinājusies kopš 1992. gada, kad Augstākā Padome izveidoja pirmo teritoriālās reformas sagatavošanas komisiju. Tam bija jāpieliek punkts. Šī valdība savā deklarācijā apņēmās reformu īstenot un to paveica termiņos līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām.
Esam raudzījušies uz Latvijas izaugsmes iespējām reāli, tostarp īpaši domājot tieši par iedzīvotājiem un viņu labklājību, par novadu nevienlīdzības mazināšanu. Es minēšu tikai pāris piemērus. Produktivitātes ziņā Latvija būtiski atpaliek ne tikai no vecajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, bet arī no kaimiņiem Baltijā. Pasaules bankas, OECD un Eiropas komisijas eksperti savās rekomendācijās atkārtoti uzsver, ka ekonomiskā atpalicība nav novēršama bez būtiskām reformām - izglītības, veselības aprūpes, pašvaldību u.c. jomās. Šī pašvaldību reforma būs platforma pārējām.
Cilvēkiem Latvijā ir jādzīvo labāk. Piemēram, ES struktūrfondu finansējums pašvaldībās ļoti ierobežoti tiek ieguldīts uzņēmējdarbībai svarīgā infrastruktūrā un tādu privāto investīciju piesaistei, kas radītu jaunas darba vietas. Šobrīd tikai 14 no 119 pašvaldībām ir pieejamas darba vietas vismaz pusei savu iedzīvotāju, no kurām 13 ir pašvaldības ar attīstības centriem, savukārt pēc reformas 30 no 43 pašvaldībām darbs būs nodrošinātas vismaz 40% to iedzīvotāju.
Lielākas pašvaldības būs efektīvākas, racionālākas un iedzīvotājiem nodrošinās augstākas kvalitātes un salīdzināmus pakalpojumus par samērīgām izmaksām neatkarīgi no dzīvesvietas.
