Viesturs Rudzītis: Ļaunums ne tikai notiek. Ir daudz sliktāk – tas netiek sodīts

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

„Pie manis uz konsultāciju bija atnācis tēvs ar dēlu – geju. Viņš bija ievilkts LGBT sabiedriskajās aktivitātēs. „Visi mani ienīst,” dēls teica. Viņš parasti ietērpās kaut kādās izaicinošās drēbēs, nofilmēja sevi un video ielika „Instagramā”. Protams, visi klasesbiedri to zināja, un mazākais, ko viņi darīja – viņi vīpsnāja. Kāds viņu laikam bija arī iedunkājis,” stāsta Viesturs Rudzītis.

Par homopropagandas graujošo būtību, par Ungārijas jauno likumu un mūsu politiķu bezzobainību - intervija ar psihoterapeitu Viesturu Rudzīti.

Neviens mums nav pajautājis: sakiet, lūdzu, vai jūs vēlaties, lai augustā mūsu galvaspilsētu „rotātu” praids? Nē, nevēlamies. Turklāt ceturtdien premjers Kariņš Latvijas vārdā (neviens viņu nav deleģējis to darīt!) parakstījis atklātu vēstuli* saistībā ar jauno Ungārijas likumu, ko Eiropas Komisija uzskata par LGBTI diskriminējošu. Ungārijas parlaments šo likumu ar pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja pagājušajā nedēļā, aizliedzot izglītības programmas un materiālus, kas nepilngadīgo vidū popularizē homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu. Ļoti daudzi cilvēki, uzzinājuši par uzbrukumiem Ungārijai un par to, kas notiek Latvijā, reāli jūtas slikti. Vai tāds ir mērķis - lai visi justos slikti?

Tas ir ļoti svarīgs aspekts. Mums katram ir priekšstats par to, kas ir labi un kas ir slikti, kā vajadzētu notikt un kā nevajadzētu. Ar šo cilvēku viedokli, bet sevišķi ar to, kuriem ir lieli nopelni valsts atjaunošanā, - arī ar tavu, - būtu jārēķinās, bet notiek tieši pretējais process, un tas grauj cilvēkus iekšēji. Brīnums, ka normāli domājoši cilvēki vispār vēl nav sabrukuši... Šobrīd nenotiek tas, kas ir labs, bet gan tas, kas ir slikts. Cilvēki, kas ir visnotaļ adekvāti Eiropas kultūras kontekstos, nevajadzīgi moka sevi ar jautājumu - varbūt es neesmu normāls, bet normāla ir „Eirovīzijas” publika?...

Nesen izlasīju Džima Prozera grāmatu par Džordanu Pītersonu*. Piekritu Pītersonam, ka pasaulē viss notiek pēc viena scenārija: ļaunums uzvar. Patlaban! Ne mūžīgi - tur darbojas svārsta likums. Viņš arī lieto jēdzienus: haoss un kārtība. Viņš apraksta, kā šodien Kanādā un Amerikā uzvar haoss un kā tas ieņem aizvien lielāku vietu. Pie mums notiek tas pats, tikai tur - ar lielāku jaudu, ar lielāku stulbumu. Pret Pītersonu, kurš ir psiholoģijas profesors Toronto universitātē, vērsās ap 200 profesoru un mācībspēku, parakstot aicinājumu viņam atkāpties, jo viņš, lūk, māca studentus nepareizi.

Arī pie mums notika līdzīgi: 60 psihologi paraksta atzinumu, ka pieņemamas ir visu veidu ģimenes, jo ģimenes pamatā, izrādās, nav vīrietis un sieviete, un viendzimuma partneru „gimenes” būšot „bērna interesēs”. Šīs vēstules iniciatore bija Diāna Zande, daudz plašāk pazīstama kā Lāsmiņa no filmas „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Vēstule lasāma šeit, savukārt Viestura Rudzīša atbilde lasāma šeit.

Zinātņu doktori paraksta šādu vēstuli, un cilvēkiem nav kauna par to, ko viņi dara. Paskatīsimies pirmdien*, ko teiks Nacionālās apvienības politiķi par premjera Kariņa izgājienu, par kuru viņam arī nav kauna. Kā NA uz to reaģēs? Domāju, ka nekā īpaši. Varbūt kaut ko parunās, un viss. Es gribētu saprast, kas ir šim mehānismam pamatā? Kas ir pamatā Kariņa piekāpībai? Manuprāt, tur ir šantāža kopā ar korupciju, kas ir tikpat stipra kombinācija kā stulbums un nelietība.

Un kāpēc NA ir tik gļēva, bezzobaina un politiski netalantīga - tā neprotestē! Iekļūst Saiemā ar konservatīviem, nacionāliem lozungiem un... pārstāj eksistēt! Viss notiek „augstākajā līmenī”: fon der Leiena atbrauc uz Rīgu pavizināties ar trolejbusu, līdzi paķerot aploksnīti ar viens komats cik tur miljardiem eiro... Tā ir vienkārši dāvana vai samaksa par Ungārijas nosodīšanu? Visticamāk, otrs varinats.

Un tagad ar tīru sirdsapziņu mūsu bērnudārzos varēs mācīt, ka homoseksualitāte un visas ar to saistītās izdarības ir laba lieta?

Kāda ir mūsu reakcija, ja redzam mammu ar bērnu? Vai - tēvs, māte kopā ar bērniem dodas uz jūru? Tas mūsu sirdī atbalsojas ar prieku. Bet kāda ir mūsu reakcija, redzot uz ielas divus vīriešus, kas iet, rokās saķērušies? Prieka, piedod, tur nav... Nereti ir riebums - bioloģiska reakcija, kas atbalsta vairošanās uzvedību un vēršas pret neauglības uzvedību. Šī iekšējā reakcija ir bioloģiski loģiska, sevišķi apstākļos, kad mirstam vairāk kā dzimstam. Tāda pati riebuma izjūta būs, redzot mētelīša virinātājus. Pēdējo rīcība joprojām ir krimināli sodāma, un virinātājs, ņemot vērā viņa upura psiholoģisko traumu, tiek notiesāts.

Taču, redzot attieksmi pret geju izdarībām, saprotam, ka mūsu jūtas šodien netiek politiski respektētas, tās tiek apsaukātas par fobijām - vārdā, ar kuru medīcīnā saprot ko pilnīgi citu. Redzot ārzemju gejparādes, katrā no mums rodas jautājums - kā kaut kas tāds var tikt virzīts kā skaists un publiski atbalstāms?

Bet tas pretīgums, ko pret seksuālajām minoritātēm ir radījusi šī organizācija - LGBT - nekur nevar pazust. Un ļoti iespējams, ka nebūs kas tajā praidā iet, izņemot Rinkēviču, Streipu un Kariņu. Mums jau arī uz valsts simtgadi solīja simt dienas praida, bet tas kaut kā nenotika, pietrūka drosmes...

„Citādie” cilvēki grib dzīvot mierā un mīlestībā. Lai dzīvo! Bet viņiem nav nepārtraukti jāprovocē vairākums, lai izraisītu tā nepatiku un neizpratni, turklāt iesaistot savās aktivitātēs arī bērnus - kā jūtīgāko un emocionāli nenoturīgāko sabiedrības daļu.

Pirmām kārtām - nedrīkst likt vienādības zīmi starp LGBT un seksuālajām minoritātēm. Minoritātēs ir daudz normālu cilvēku, kuri neļauj sevi izmantot. Bet LGBT ideologi izmanto marksisma propagandas tehnoloģijas, akcentējot upura lomu: viņi apvaino pārējos naidā pret sevi. Ja tāds naids arī ir, tad tas ir pašu LGBT ideologu izprovocēts. Es, piemēram, nekad neuzdodu sev jautājumu: nez, vai tas cilvēks ir vai nav gejs? Par to, ka Deniss Hanovs ir gejs, es uzzināju tikai pēc tā skandāla, kad viņam kāds bija uzbrucis. Mēs pirms tam esam tikušies diskusijās, man šķita interesants viņa rakstītais. Kāds tam vispār sakars ar gultas dzīvi? Nu, nekāds! Tad kāpēc jāiet tādos praidos, uzsverot tieši šo aspektu?

Tiek arī uzsvērts, ka viņiem liegts veidot ģimeni, viņi nevar apprecēties, nevar mantot utt.

Par mantošanu runājot: tiesību zinātņu doktore, juriste Baiba Rudevska ir izstrādājusi priekšlikumu sistēmu, iekļaujot jau esošos likumus, - kas ir jādara, lai, neskarot laulības institūciju, geju juridiskās prasības tiktu nodrošinātas. Bet tas nezin kāpēc nevienu neinteresē, jo galvenais taču ir pabļaut, lai iegūtu upura varu.

Ja runājam par ģimeni - tas ir vārds, kas rezervēts tiem, kas rada bērnus, un es ceru, ka mēs izcīnīsim grūto cīņu, tajā skaitā paši ar sevi, lai to uz mūžīgiem laikiem iekaltu mūsu Satversmē. Esmu viens no Latvijas Vīru biedrības dibinātājiem, un mēs gatavojamies iniciēt referendumu par Satversmes 110. panta precizēšanu. Homoseksuāļu vajadzībām pietiekami labi der vārds - attiecības.

Reizēm nav iespējams saprast: kurš ieskaitāms prātu pazaudējušu īpatņu barā - mēs vai viņi? Mēs vai tie divpadsmit Eiropas valstu vadītāji, kuri parakstīja Ungārijas nosodījuma vēstuli? Kā var nosodīt valsts vēlmi pasargāt savus bērnus no homopropagandas?

Protams, ka nosodītāji, kā mēdz teikt, nav pilni rubļi. Līdzīgu likumu - kā Ungārijā tagad, - pieņēma Krievija. Lasīju šā likuma analīzi. Tagad saprotu, ka Ungārijas likumā ir gandrīz viss tas pats, kas Krievijas likumā: par homoseksualitāti neviens netiek sodīts, bet ir aizliegta propaganda, kas tēmēta uz bērniem. Un tas ir tikai normāli. Vai tāpēc, ka Krievijā ir līdzīgs likums, mums vajadzētu nosodīt Ungāriju? Tas, redz, vienam otram nepatīk. Žurnālistikā mums ir „Re:Baltica” un bērnu seksuālajā izglītošanā - „Papardes zieds”, bet tad, kad kāda katoļu organizācija mēģina attīstīt savas programmas, ak, Dievs, kāda kliegšana sākas! Vai, piemēram, „Swedbank” skandāls sakarā ar Ungārijas pieņemto likumu. Kāpēc bankai jālien iekšā šādā lietā? Vai tad bankai nevajadzēja palikt neitrālai pret visiem saviem klientiem? Tā būtu pareizi. Arī dažas citas bankas sāka atbalstīt „dažādību”...

Arī daži citi uzņēmumi, tostarp viens otrs lielveikals.

Es to varu izskaidrot tikai tā. Šiem uzņēmumiem tika piedāvāts parakstīt konkrētu „atbalsta dokumentu”. Jūs, protams, varat to neparakstīt, bet tad mēs par jums izplatīsim informāciju, ka esat homofobiski noskaņots uzņēmums, un tad daži citi uzņēmumi, kurs kontrolē geji, vairs nebūs jūsu klienti, un par to uzzinās jūsu sadarbības partneri ārzemēs. Protams, uzņēmums to nevēlas. Un paraksta! Kāds draugs, kura bizness sajūdzas ar politiku, man uz auss, pilns apjukuma, teica - es nekad nevarēju iedomāties, ka politikā ir tik daudz geju! Nu, protams, tur var izspēlēt marksistisko upura varu, ieskaidrojot sev un citiem, ka tā tiek glābta cilvēce!

Visā, kas tagad notiek, ir kaut kas tāds, ar ko man grūti samierināties. Tas ir gļēvums. No tevis taču neprasa neko daudz, tikai skaidru, godīgu reakciju. Tevi taču nesūtīs uz koncentrācijas nometni, ja tu izteiksi savas domas, lai gan sekas būs. Bet, nē - kolektīvi klusēsim! Ak vai, ka tik kāds nepatraucē mūsu karjerai! Sniegpārsliņas... Palasiet, kādu cīņu izcīnījis Džordans Pītersons, lai paliktu par to, kas viņš ir!

Un vēl kas mani pārsteidz. Partijas „Saskaņa” elektorāts. Viņi taču lielākoties ir krievi. Viņi geju jautājumos ir daudz neiecietīgāki, emocionālāki, principiālāki par latvisko partiju elektorātu. Un pēkšņi šī partija palikusi tik varavīkšņaina, ka eirodeputāts, saskaņietis Nils Ušakovs iestājas Eiropas parlamenta LGBTI starpgrupā, kas virza un aizsargā LGBTI pamattiesības! Kāpēc krievi „neņem aiz olām” savu „Saskaņu”?

Varbūt arī viņi nojauš, ka, iespējams, drīz jebkurš nevainīgs dvesiens kļūs par naida runu, par ko liek cietumā.

Manis jau pieminētais Džordans Pītersons stāstīja, kā viņš cīnījies, lai Kanādas parlaments nepieņemtu likumu par naida runu. Viņš parlamenta augšpalātā uzstājās ar zinātniskiem argumentiem, ar atsauksmēm uz pētījumiem, tika uzdoti jautājumi, bija diskusija... Otrajā dienā naida runas likums tika pieņemts vienbalsīgi, it kā šāda pilsoniski intelektuāli piesātināta ziedojuma nebūtu bijis.

Atkal šantāža un korupcija?

Jā, iedarbīga kombinācija, kopā ar stulbumu un nelietību.

Vai esi ievērojis, kā LGBT propaganda ietekmē bērnus?

Skatos uz saviem mazbērniem. Viņi pret to ir imūni. Taču tad, kad jāizvēlas skolas, kurās mācīties... Viena otra ir ar izteikti gejisku atmosfēru.

Kā tas izpaužas?

Tajās skolā geji sevi demonstrē.

Skolēni?

Jā. Manas meitas un mazbērni pret to nevērsīsies, bet no tā distancēsies, ir arī citas skolas.

Varbūt tā ir vienkārši izlikšanās, varbūt viņiem tas šķiet stiligi. Nu kādi viņi geji.

Pie manis uz konsultāciju bija atnācis tēvs ar dēlu - geju. Viņš bija ievilkts LGBT sabiedriskajās aktivitātēs, un tas jau bija dramatiski. „Visi mani ienīst,” dēls teica. Viņš parasti ietērpās kaut kādās izaicinošās drēbēs, nofilmēja sevi un ielika video „Instagramā”. Protams, visi klasesbiedri to zināja, mazākais, ko viņi darīja - viņi vīpsnāja. Kāds viņu laikam bija arī iedunkājis. Viņš uzskatīja, ka tādējādi viņš tiek pazemots. Tēvs mēģināja viņu pierunāt atjēgties: „Tu sačakarēsi savu dzīvi! Nedemonstrē visas šīs muļķības!” „Tu neko nesaproti,” atbildēja puisis.

Cerams, ka tas nabaga puisis izārstēsies - pusaudža hormonālās vētras beigsies, un viņš nāks pie prāta. Bet homopropaganda ir tik masīva, ka reizēm nolaižas rokas: tā pārņem Eiropu, tostarp Latviju.

Veidojas totalitārisms, kas balstās visās šajās kustībā - visādos LGBT, BLM utt. Mūsu premjerministrs Kariņš var justies nesodāms. Mūsu pīļu dīķītī viņš uzvedas kā absolūts valdnieks. Reizēm ir sajūta, ka ir tāds mērķis - ieviest totalitāru pārvaldi visā pasaulē, un šo procesu vada kaut kādi mums nezināmi spēki. Un tur, starp citu, ir kas racionāls. Harijs Tumans mums var izstāstīt, kā jau kopš antīkiem laikiem cīnās divi varas izcelsmes principi. Viens - no Dieva, kas turpinās Valdniekā un hierarhiskā varas dalījumā. Otrs - no tautas, kas ir demokrātijas pamatojums. Man izskatās, ka patlaban, piesedzoties ar demokrātiju, notiek kas cits, bet vai tas no Dieva vai velna, ir liels jautājums.

Tāda sajūta rodas gan. Nu nevar taču ar saprātu apveltīti cilvēki atbalstīt, piemēram, visādas grētas tūnbergas, „MeToo” vai to pašu #BlackLivesMatter - absolūti rasistisku un bandītisku veidojumu. Bet kāpēc tu saki - nezināmi spēki? Ir taču tāds Klauss Švābs, Pasaules ekonomikas foruma tēvs, ir viņa grāmata „Covid-19: lielais restarts”. Pandēmija viņam ir „unikālu iespēju logs”, kas ļaus „pārveidot cilvēci”, izveidot „jaunu pasauli - taisnīgāku un zaļāku”. Šajā programmā ietilpst visas planētas cilvēku paverdzināšana un totāla dehumanizācija. Tāds tas liberālā kriminālmarksisma plāniņš, kura ideologs ir šis tehnokrātiskā fašisma vīzijas autors - Klauss Švābs.

Jā, totalitārā sistēma aktīvi veidojas, un savās grāmatās Klauss Švābs to ir atklājis perfekti. Var jau būt, ka tas „labais nodoms” ir tāds: ieviest totalitāru sistēmu, lai varētu konkurēt ar totalitāro Ķīnu, kura spēj daudz precīzāk reaģēt uz izaicinājumiem. Darbojas taču visādi veidojumi - Romas klubs*, noslēpumainais Bilderbergas klubs.

Pēdējais - saskaņā ar pieņēmumiem, - esot pasaules slepenā valdība, kas virza un attīsta globalizācijas procesus. Arī kovids esot Bilderberga kluba projekts - ar mērķi nostiprināt starptautisko kompāniju varu.

Iespējams. Domāju, to mēs kādreiz uzzināsim. Starp citu, Klauss Švābs pirms piecdesmit gadiem rakstīja tieši to pašu, ko raksta tagad. Totalitārisma ideoloģija jau nemainās. Un ļaunums ne tikai notiek. Ir daudz sliktāk - tas netiek sodīts.

  • Hate, intolerance and discrimination have no place in our Union. That's why, today and every day, we stand for diversity and LGBTI equality so that our future generations can grow up in a Europe of equality and respect.” (Naidam, neiecietībai un diskriminācijai nav vietas mūsu Savienībā. Tāpēc šodien un katru dienu mēs aizstāvam daudzveidību un LGBTI vienlīdzību, lai mūsu nākamās paaudzes varētu izaugt līdztiesības un cieņas Eiropā - angļu val.).
  • Džordans Bernts Pītersons ir kanādiešu izcelsmes klīniskais psihologs un Toronto Universitātes psiholoģijas profesors. Viņš pēta dažādas patoloģijas, viņš ir sociālās un personības psiholoģijas pētnieks, liekot īpašu uzsvaru uz reliģijas psiholoģiju un ideoloģiskās pārliecības psiholoģiju.
  • Reaģējot uz premjera rīcību, Nacionālā apvienība norāda, ka Latvijas vārdā parakstītā vēstule nav iepriekš apspriesta koalīcijas partneru vidū, tādēļ partija aicinās premjeru uz NA valdes un Saeimas frakcijas kopīgu sēdi, kas notiks pirmdien, 28.jūnijā.
  • Romas klubs ir 1968. gadā izveidota starptautiska organizācija, kas apvieno zinātniekus, sabiedriskos darbiniekus, juristus un uzņēmējus no vairāk nekā 30 valstīm. Kluba mērķis — izvērtēt stāvokli ekonomikā, ekoloģijā, demogrāfijā un citās jomās, kā arī futuroloģiski noteikt nākotnes perspektīvas.

Intervijas

Kādas ir kodolenerģijas perspektīvas Latvijā; kurās vietās būtu pareizāk būvēt kodolreaktorus; kādas ir ūdeņraža ieguves un uzglabāšanas tehnoloģijas; cik reāla ir to ieviešana Latvijā; vai Latvijā jau tiek gatavoti speciālisti jaunajām tehnoloģijām un jauniem izaicinājumiem enerģētikā, “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētāju Aigaru Laizānu.

Svarīgākais