Saruna ar Zaļo un zemnieku savienības politiķi Augustu Brigmani
Kā vērtējat pašvaldību vēlēšanu rezultātus?
Šīs bija ļoti lokālas vēlēšanas, kurās cilvēki balsoja par savējiem un svešos svītroja ārā, cik vien spēka. Tas arī ir saprotami, jo balso par savējiem. Pašvaldībās iekšā ir tikuši pārsvarā cilvēki no reģioniem, bet netika iekšā “trenda cilvēki” - tādi, kas varbūt ir gana labi pazīstami, taču vēlētāja prātā neasociējas ar savu novadu.
Valdošās partijas ir darījušas visu, lai cilvēki uz vēlēšanām neaizietu - tā politika, ko piekopj šie spēki, ir politikas procesu degradējoša. Visi tie gājieni, kas ir bijuši, un vēl jo vairāk jaunā ekonomikas ministra Gata Eglīša (JKP) tvīterojums pēc vēlēšanām vedina ļaudis domāt, ka politikas process ir derdzīgs, un attur tajā iesaistīties un arī vēlēt. Cilvēki domā: “Lai tie apnikušie politiķi dzīvo savu dzīvi, bet es dzīvošu savu.”
Kā vērtējat Zaļo un zemnieku (ZZS) rezultātus?
Ir tāda kā eiforija par labiem panākumiem, bet ir arī pamats skepsei. Rezultāti uz kopējā fona nav slikti, bet nav arī teicami. Man ir bažas par to, ka iepriekšējā reizē bija vairāk vietvaru, kurās ZZS uzvarēja ar lielu pārsvaru un varēja iztikt bez koalīcijas veidošanas novadā. Taču tagad vietām būs sarežģītas sarunas par to, kādas partijas piedalīsies novada vai pilsētas pārvaldē kā pozīcija. Vietās, kas ir izteikti mūsu partiju savienības atbalsta centri, vēlētāju loks ir samazinājies.
Kā vērtējat Gata Eglīša pēcvēlēšanu ierakstu mikroblogošanas vietnē “Twitter” par to, ka uzvarētāji var nesapriecāties, jo Eiropas naudu dalīs valdības partijas?
Tur grūti ko komentēt, jo tas ir ārpus laba un ļauna - Eglītis atklāti parādīja savu seju un noskaņojumu, kāds valda viņa aprindās - Jaunajā konservatīvajā partijā. Tā ir patiesā JKP ideja: “Mēs esam pie varas, bet jūs, pārējie, esat nekas. Mēs esam gudrie un taisnīgie, tāpēc neskatieties, ko mēs darām, bet klausieties mūsu pašslavināšanos!” Un ir viena cilvēku daļa, kas viņiem tic. Jo viņi lieto pareizos vārdus, bet tas, ka darbi šiem vārdiem ir tieši pretēji, viņus nemulsina. Ja paņem nost naidu pret ZZS, pāri nekas nepaliek - saļucis maiss uz asfalta.
Bet ir jau vēl tāds virziens, ka partijas līderis Jānis Bordāns uzsver savu katoļticību, bija viesos Vatikānā, Latgalē tad daudzi par viņa partiju balso.
Tie ir tādi publiski izgājieni, lai pievērstu sev uzmanību - liekulība. Bet kādā sabiedrības daļā tas nostrādā. Droši vien JKP būs iekšā arī nākamajā Saeimā, bet es domāju, ka tik daudz mandātu, kā ir tagad, viņi vairs nedabūs. Pašvaldību vēlēšanas parādīja, ka šai partijai kadru ir pamaz, vietējo līderu trūkst un tā iztiek ar atsevišķu līderu vēstījumu.
Pamanāms, ka politiskajam virzienam, kuru veido “Latvijas attīstībai”, “Kustība “Par!”” un “Progresīvie” ir dažādi rezultāti - “Latvijas attīstībai” ir normāli, bet “Kustība “Par!”” un “Progresīvie” pat tad, ja saskaita kopā, nav ieguvuši kaut vai 5% vēlētāju atbalsta. Bet Rīgas ārkārtas vēlēšanās “Progresīvajiem” rezultāti bija vareni. Kā to skaidrot?
“Progresīvie” un “Kustība “Par!”” ir izteikti liberāli spēki, kuru politiskās idejas ir zināmas. Tās detalizēti neanalizēšu. “Progresīvie” ir vērsti uz jaunatnes auditoriju, uz pilsētas auditoriju, uz Rīgas auditoriju. Esmu runājis ar jauniešiem, kas par viņiem balso un vaicājis, kāpēc? Viņi saka, mums patīk. Kāpēc patīk? Tāpēc, ka šī partija ir par brīvību - par izvēles brīvību. Tas ir jauns, moderns piegājiens. Tad es jautāju, ko viņi darīs, kad viņiem būs pāri trīsdesmit. Viņi saka, ka tad varbūt arī savus uzskatus mainīs. Bet jaunības degsmē viņiem ir šādi uzskati.
Un “Progresīvo” zaudējums pašvaldību vēlēšanās ir likumsakarīgs - Rīga atšķiras no pārējās Latvijas ar to, ka citās pilsētās un novados vēlētāju sastāvs ir citāds nekā Rīgā. Nevar teikt, ka absolūti, tomēr lielā mērā gados jaunais vēlētājs vairāk ir Rīgā, bet nobriedušais un prātīgais - novados. Un šis vēlētājs ir arī diezgan konservatīvs. Turklāt novados un pilsētās “Progresīvajiem” priekšā jau aizsteidzas vietējie līderi, kuri sevi ir parādījuši darbos. Tāpēc tāds rezultāts.
Tieši pirms vēlēšanām valdībā nomainījās četri ministri. Kas notika?
Tieši tā - pirms vēlēšanām tika nomainīti ministri, un tas bija nepārprotams priekšvēlēšanu manevrs. Tas gan lielus augļus nav devis. Varas partijām bija diezgan slikta platforma pirms vēlēšanām, izņemot, protams, Nacionālo apvienību, kas ir viltīga un izspēlē visas kārtis tā, lai tās partneri ir dubļos, bet pati paliek tīra un balta. Un savu ilgspēlējošo nacionālo plati arī uzlika. Tāpēc šai partijai ar rezultātiem viss ir kārtībā.
“Jaunajai Vienotībai” dažviet ir gājis labi, bet ir arī vietas, kur neko nedabūja.
Ko no jaunajiem ministriem var gaidīt?
Neko no viņiem nevar gaidīt.
Es uz šo valdību raugos kā uz tādu kā nodevu šim laikam. Nedomāju, ka šie ministri varēs gāzt kalnus un ko labu izdarīt. To, kas notiek, jau tuvākajā laikā parādīs ekonomikas rādītāji. Un ne jau tikai pie mums ir bijis kovids. Latviešiem patīk salīdzināt sevi ar igauņiem un lietuviešiem, un būs redzams, ka salīdzinājums ir nepatīkams.
Jau tagad nav diez kas - pirmajā ceturksnī IKP pieaugums Latvijai ir mīnus 2, Lietuvai plus 1, Igaunijai - plus 5,4%.
Neba nu Latvija vienīgā ir cīnījusies ar kovidu, bet jautājums, cik tas darīts profesionāli. Lūk, tas jau top redzams!
Ir virkne ministru, par kuru darbu sabiedrībai kaut kas zināms top reti. Viens otrs ministrs ir tāds, ka tad, ja uz ielas pavaicās, kas šajā jomā ir ministrs, ļoti maz būs cilvēku, kas to zinās. Tas pats par sevi nebūtu nekas slikts - ir attīstītas valstis, kurās cilvēki nezina pat, kas ir premjers, un nemaz nesūdzas. Taču kāds ir šo Latvijas ministru darbs? Darba rezultāts ir mīnus divi. Un to var salīdzināt ar plus pieci komats četri tepat blakus pie ziemeļu kaimiņiem.
* * * * * * * * * *
Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”
