„Dažkārt nolaižas rokas, kad ieraugām kārtējos valdības pieņemtos lēmumus, kas ne vienmēr ir pamatoti, lai apturētu vīrusu. Tā, piemēram, neredzu loģiku pieņēmumā, ka viens cilvēks mazā veikalā rada lielākus epidemioloģiskos riskus nekā 100 cilvēki sabiedriskajā transportā,” teic Jānis Dombrava. Par jucekli un neloģismiem valdībā, par „pieminekļiem” un kovidu, par sabiedrisko mediju „gatavināšanu” un NA klusuma periodu – saruna ar Saeimas deputātu Jāni Dombravu (Nacionālā apvienība).
Mūsu saruna sākās feisbukā: jūs prātojāt, kāpēc ārvalstu investoriem piederošām lielveikalu ķēdēm ir radītas priekšrocības iepretim citiem uzņēmumiem, savukārt es ieteicu šo un citus jautājumus - ja jau reiz esat Saeimas deputāts, - risināt efektīvāk, nevis tikai sociālajos tīklos. Turklāt NA beigu beigās ir koalīcijas sastāvā.
Šie jautājumi vairākas nedēļas ir aktualizēti koalīcijas sēdēs, un NA vairākkārt ir nākusi klajā ar aicinājumu atvērt visus veikalus un tirgot visas preces, ievērojot stingras drošības prasības. Līdzīga pozīcija bijusi ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV), visai KPV LV frakcijai, tomēr visas koalīcijas vienošanās līdz šim nav panākta. Katrs pauž savu politisko pozīciju, bet reizēm FB ieraksti vai sarunas starp kolēģiem ļauj labāk saprast, kas notiek ārpus Saeimas.
Daudzi kolēģi ilgu laiku dzīvoja ilūzijās, ka mazie veikali ir pilnībā apturējuši darbību, bet daudzi no tiem iemanījās radoši izmantot arī aizliegumu laiku. Mēs taču neesam ieinteresēti ēnu ekonomikas atbalstīšanā vai noteikumu formālā izpildē, - tad labāk ieviest saprātīgus noteikumus, lai visi komersanti varētu strādāt uz vienlīdzīgas konkurences pamatiem.
No valdības mājas nāk ziņas, ka tur valda mērens juceklis, un, spriežot par aizliegumiem un atļāvumiem, nav nekādas vienprātības. Koalīcija šķeļas?
Problēma ir sākusies jau pirms gada, kad parādījās pirmās ziņas par vīrusa izplatību. Toreiz daļa valdības, epidemiologi un citi speciālisti aicināja sekot „meinstrīmam”: nav iemesla uztraukumam, visas robežas var atstāt vaļā, un mēs toreiz bijām saucēja balss tuksnesī, kad teicām - lai neradītu problēmas valsts iekšienē, ir laikus jāierobežo kustība no vīrusa visvairāk skartajām valstīm, tobrīd tā bija Ķīna un Itālija. Par mums pasmējās, sakot: vai kaut kāda vīrusa dēļ mēs apturēsim satiksmi ar šī valstīm? Pēc pāris nedēļām tika slēgta satiksme ar visām Eiropas valstīm... Vasarā, kad situācija uzlabojās, tika atvērta starptautiskā ceļošana. Arī toreiz teicām, ka tas nav prātīgi, sevišķi tādēļ, ka rudenī paredzēts vērt vaļā skolas. Rudenī, sākoties otrajam kovida izplatības vilnim, sākās improvizācija un haotiski lēmumi. Efektīvi risinājumi, kuri palīdzēja pavasarī apturēt kovida izplatību, netika laikus ieviesti.
Tagad jūs tā stāstāt, un man jāsaprot, ka esat aktīvi darbojušies. Bet daudzi NA atbalstītāji sūrojas, ka esat palikuši tik klusi un nemanāmi, ka jāsāk baiļoties, vai vispār esat „pie dzīvības”.
Absolūti negribētu piekrist, ka NA klusē. NA šobrīd ir aktīvāka nekā jebkad. Mēs neejam tik daudz ar publisku pozīciju, ar preses relīzēm un tamlīdzīgi, bet secīgi mēģinām panākt dažādus labojumus. Piemēram, esam daudz strādājuši, lai partneri vienotos par 500 eiro izmaksu par katru bērnu. Aktīvā darbošanās notiek Saeimas komisijās, darba grupās, valdības sēdēs. Netaisām publiskus šovus ar relīzēm vai skandāliem.
Skandāli, protams, nav vajadzīgi. Bet vēlētāji nezina, ko tieši jūs darāt.
Vēlētāji redz lielo neloģismu, kas ir pamanāms valdības pieņemtajos lēmumos, bet nepamana tos, kuri mēģina saglābt situāciju. Dažkārt nolaižas rokas, kad ieraugām kārtējos valdības pieņemtos lēmumus, kas ne vienmēr ir loģiski pamatoti, lai apturētu vīrusu. Tā, piemēram, neredzu loģiku pieņēmumā, ka viens cilvēks mazā veikalā rada lielākus epidemioloģiskos riskus nekā 100 cilvēki sabiedriskajā transportā. Ja konstatējam, ka lielākā iespēja inficēties ir ģimenē, tad - kādi atbalsta mehānismi tiek piedāvāti ģimenēm, kas dzīvo, piemēram, vienistabas vai divistabu dzīvoklī, kur viens no ģimenes locekļiem ir inficējies ar kovidu? Visbiežāk tiek pieņemti pseidorisinājumi, kas palīdz uzlabot epidemioloģisko situāciju par 0,0001 procentu...
Jūs pieminējāt 500 eiro bērniem: manuprāt, ir aizmirsti tie bērni, kuri aug bērnunamos un citās iestādēs.
Ja pareizi saprotu, sākot no 15 gadu vecuma, bērnam ir iespēja saņemt ģimenes valsts pabalstu pašam. Tas teorētiski nozīmē, ka tiem bērnunamu bērniem, kuriem ir 15 un vairāk gadu, ir iespēja savā kontā saņemt 500 eiro. Varētu noteikt, ka bērns šai naudai nevar piekļūt līdz pilngadībai. Zinu, ka Demogrāfijas lietu centra vadītājs Imants Parādnieks šobrīd izskata dažādus gadījumus, lai atbalsts sasniegtu visus bērnus, piemēram, lai tiesu izpildītāji nevarētu atņemt bērniem izmaksāto atbalstu.
Savādi ir tas, ka NA frakcija Saeimas sēdēs balsojot bieži vien vai nu atturas, vai nebalso vispār. Tā, piemēram, 18. februārī Saeimā tika balsots par uzdevumu Ministru kabinetam pārskatīt ārkārtējās situācijas laikā noteiktos tirdzniecības ierobežojumus, nodrošinot saprātīgu un izsvērtu lēmumu pieņemšanu ilgtermiņā. NA frakcija nebalsoja. Kāpēc?
Šis ir jautājums, ko esam aktualizējuši valdības līmenī vairākas nedēļas pēc kārtas. Mēs uzskatām, ka visiem šiem ar kovida ierobežošanu saistītajiem jautājumiem jābūt pieņemtiem valdībā, lai nesāktos vēl lielāks haoss: kaut kas tiek pieņemts valdībā, kaut kas - Saeimā... Mēs kopumā atbalstījām šo piedāvājumu, bet - pirms mēs to pieņemam, mēs gribam panākt vienošanos valdības līmenī. Ikvienam jaunpieņemtajam lēmumam ir jāmazina haoss un jāveido kārtība, nevis jārada vēl lielāka nenoteiktība.
Bet cilvēki nesaprot, kāpēc jūs nebalsojāt. Nākamgad ir 14. Saeimas vēlēšanas. Un jūsu elektorāts var kaut ko nesaprast...
Nav izslēgts. Mēģinām skaidrot. Bet pat premjerministram dažkārt ir grūti izskaidrot savu pozīciju viena vai otra lēmuma pieņemšanā. Šobrīd tiek pieņemti ļoti daudz lēmumi, un ne vienmēr ir saprotams, vai skaidrojošais darbs ir nepieciešams.
Visbiežāk tas ir nepieciešams. Tā, piemēram, NA ministriem nebija viedokļa par izglītības ministres Šuplinskas (JKP) divus gadus ilgušo cīņu pret Latvijas Universitāti, pret pārējām Latvijas augstskolām. Jums arī nebija nedz iebildumu, nedz komentāru, kad Bordāns (JKP) skrēja uz ASV, lai tur klačotos par Latviju. Jūs ar šādu indiferentu attieksmi zaudēsiet savus vēlētājus.
Es tomēr domāju: ja kādai personai ir uzticēts vadīt ministriju, tad šim cilvēkam ministrija jāvada ļoti kvalitatīvi. Ja hokejā vārtos stāv vārtsargs, tad laukuma spēlētājiem nevajag stāties vārtsarga vietā. Protams, citi spēlētāji var palīdzēt atvairīt ripas, bet vārtsargam jāspēlē savā pozīcijā. Reizēm gan vārtsargs ir tik slikts, ka viņš jāņem nost no vārtiem... Šajā valdībā tā jau ir noticis. Manuprāt, tas bija pareizs lēmums - un NA šo lēmumu atbalstīja, ka tika nomainīta veselības ministre.
Un tagad ir labāk?
Es neteiktu, ka ir labi, bet noteikti ir labāk, nekā bija. Aizvadītajos mēnešos savārītās ziepes ir ļoti nepatīkamas. Vīruss dramatiski ietekmējis ekonomiku un sociālo vidi, visi vakcinācijas jautājumi, kas netika risināti, un veselības aprūpes sistēmas pārslodze - tā ir Veselības ministrijas vārtsarga atbildība.
Vai tā ir tikai morālā atbildība? Vai tā nav arī kriminālatbildība?
Šajā gadījumā to tiešām vajadzētu izvērtēt. Ja trim cilvēkiem, kuri uzturējās kopā pieturvietā, tika uzlikts liels naudassods, tad par noziedzīgi paviršu nozares vadību, kuras rezultātā Latvijā ir plaši izplatījusies pandēmija, vajadzētu vērtēt vismaz administratīvo atbildību.
Rakstiet iesniegumu prokuratūrai.
To nevajag darīt politiski. Pašai prokuratūrai vajadzētu vērtēt, vai bijušās ministres darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs.
Kā vērtējat Pavļuta jauno doktrīnu? Proti, ka strādāšot tikai „būtiskie ražošanas uzņēmumi”.
Ir pasākumi, kas ietekmē epidemioloģisko situāciju par 50%, bet ir tādi, kas ietekmē par 0,0001%. Šāda spēlēšanās ar aizliegto/atļauto preču sarakstiem un būtiskiem/nebūtiskiem uzņēmumiems dod ļoti nelielu ieguvumu. Tādi pasākumi grauj ekonomiku un rada cilvēkos neapmierinātību. Jābeidz raustīt vietējos uzņēmumus, tie ilgtermiņā to nevarēs izturēt. Negribētos, ka pēc krīzes visus mūsu uzņēmumus par lētu naudu pārpērk ārvalstu investori.
Ekonomikas pārpirkšana - tas būs tikai laika jautājums, ja aktīvi uzdarbosies tādi „ekonomisti” kā Pavļuts. Bet latviskās dzīvesziņas „pārpirkšana” aktīvi notiek jau tagad: atliek vien paskatīties, kā sabiedriskajā medijā - Latvijas Televīzijā - notiek sabiedrības „gatavināšana” (https://neatkariga.nra.lv/komentari/elita-veidemane/336510-asinis-piecepusas), par kuru pilnā nopietnībā vēl janvārī stāstīja LTV programmu daļas direktore Rita Ruduša: „Kamēr mums seriālos nebūs geju pāru, tikmēr masveida gatavināšana nenotiks.”
Par šīm tēmām man nereti ir bijusi asa vārdu apmaiņa. Sabiedrībā var eksistēt dažādi viedokļi, un sabiedriskajiem medijiem šie viedokļi ir jāatspoguļo. Bet jautājums ir par proporcionalitāti. Manā auto daudzus gadus pamatā ir skanējis Latvijas Radio, un kādreiz LR1 raidījumi man šķita visobjektīvākie, un klausītāji - neatkarīgi no politiskajām simpātijām - ieguva pilnu politisko ainu. Tagad, pateicoties dažiem personāžiem, notiek viena virziena propaganda.
Proti, liberālā?
Jā. Bet sabiedriskajiem medijiem jākalpo tautas un valsts interesēm. Jābūt ar kritiku pret politiķiem, jo viņi nāk un iet, bet valsts un tauta paliek, un šie abi lielumi ir jāstiprina. Ja tautas kodols nebūs veselīgs, tad mūsu tauta vienkārši pazudīs. Ja sabiedriskie mediji nestiprinās tautas kodolu, tad globalizācijas procesā latviešu stāsts būs apdraudēts.
Tautas esību apdraud arī Stambulas konvencijas uzbāzība. Kādu prognozējat Saeimas balsojumu par šī murgojuma ratifikāciju?
Ceru, ka Saeimas vairākums to noraidīs. Rūpīgi izlasīju šo konvenciju. Būtu neloģiski atbalstīt tik samudžinātu un murgiem pielādētu dokumentu. Mūsu likumos, kas vērsti pret vardarbību, viss jau ir paredzēts, atliek tikai pildīt likumus, nekāda konvencija nebūs vajadzīga.
Kā atbalstīsiet tos drosmīgos Jēkabpils vīrus, kuri nogrāva okupantu armijas „pieminekli” un nu ir ierauti politiski kriminālā skandālā?
Vienmēr esam atbalstījuši cilvēkus, kuri rīkojas mūsu valsts nacionālajās interesēs. Jēkabpils gadījumā mēs nesaskatām nekādas nozieguma pazīmes: ir pazudusi bezsaimnieka manta, un mēs ceram, ka viena cita nekur nereģistrēta manta, kas atrodas Rīgā, arī reiz pazudīs...
Pati no sevis tā manta - „uzvaras piemineklis” - nepazudīs.
Tas gan. Bet jāatzīst, ka ilgstoši esam bijuši pārāk gļēvi, lai valstī sakārtotu šīs okupācijas „pieminekļu” lietas - kā to, piemēram, izdarījusi Polija. Saeimas vairākums nevar pieņemt likumu par visu okupāciju slavinošu pieminekļu nojaukšanu. Bet, runājot par Jēkabpils „pieminekli”, atceros, ka pirms diviem gadiem arī aizsardzības ministrs Pabrika kungs iestājās par to, ka tam lielgabalam tur nav jāatrodas. Es priecāšos, ka turpmāk, jaucot nost šādus „pieminekļus”, procesā iesaistīsies arī bruņoto spēku speciālisti.
Bijušais diplomātiskais darbinieks Dmitrijs Jermolajevs (savulaik strādājis Krievijas vēstniecībā Latvijā) publicējis „žurnālistisku pētījumu”: Jēkabpils dižgabala nograušanas organizatori esot taustekļi „gigantiskam astoņkājim”, kura centrā atrodoties Jānis Dombrava un citi Saeimas NA frakcijas deputāti. Jermolajevprāt, „Dombrava&Co” plāno līdzīgas akcijas veikt arī citos Latvijas reģionos. Pakomentēsiet?
Mums nav jāpopularizē Krievijas vēstniecības darbonis, kuram, visticamāk, ir ciešas saiknes ar Krievijas federālo drošības dienestu. Saprotam, ka šī ir daļa no informatīvajām kampaņām, kuras tiek vērstas pret Latviju. Skaidrs, ka viņi uztraucas par katru soli, ar kuru Latvija attālinās no Krievijas ietekmes sfēras.
