Otrā saruna ar bioloģijas doktoru, ārstu biofiziķi, farmaceitu, uzņēmēju, bijušo veselības ministru Gunti Belēviču.
Iepriekšējā Neatkarīgās numurā iesākām tēmu par to, cik ļoti valstī nepieciešama gudra stratēģija ātro kovida testu izmantošanai. Jo ātrie testi var būtiski sekmēt infekcijas izplatības ierobežošanu. Šajā intervijā turpinām runāt par to, kas ir svarīgi, lai kovida krīze pāriet pēc iespējas ātrāk un Latvijas ekonomika no tās cieš pēc iespējas mazāk.
Mazā apdzīvotā vietā var nebūt poliklīnikas, bet ir aptieka, kas parasti ir tāds kā veselības centrs, kur iedzīvotāji nāk gan pēc zālēm, gan pēc padoma. Bet kā tīri tehniski atrisināt vakcināciju? Ne visur būs piemērotas telpas.
Risinājums uzprasās pats no sevis. Austrijā notika masveida testēšana un šim nolūkam tika celtas teltis un tika radītas ”testēšanas ielas”. Tie, kas bija iepriekš internetā pieteikušies, varēja uztaisīt ātro testu.
Tad arī Latvijā jāceļ teltis testiem un vakcinācijai?
Noteikti. Ir aptiekas, kur var nepietikt telpu vakcinācijai un testiem. Tad var novietot telti pie aptiekas. Var apskatīties internetā, kā izskatās ātrās testēšanas punkti Vācijas lidostās. Var apskatīties, kā testē iedzīvotājus Ķīnā. Pašvaldība arī var nākt palīgā un ierādīt papildu telpas. Ir daudzas un dažādas iespējas. Tai lietai jābūt inteliģentai, pārdomātai, ir nepieciešama ieinteresētība un nepieciešama visu iesaiste.
Bet liela daļa iedzīvotāju nav gatavi vakcinēties.
Tā tas pašlaik ir. Var jau premjers būt sašutis par lēno vakcinācijas gaitu, bet gatavība vakcinēties šobrīd ir tāda, kāda tā ir. Varam analizēt iemeslus, kāpēc tā. Ņemsim par piemēru Daugavpils reģionālo slimnīcu, kas ir ļoti laba, liela slimnīca. 10% no medicīnas personāla tur tagad ir gatavi vakcinēties. Gatavība īsā laikā ir dubultojusies, pieaugusi no 5% uz 10%. Bet pārējā tauta? Cilvēki taču prasa saviem paziņām, kas ir mediķi, padomu.
Ja cilvēks ir autoritāte, tad viņam uzticas; ja nav - tad nav…
Ja runājam par vakcināciju pret kovidu, tad pašlaik labais paraugs ir Izraēla, kur vakcinēti jau vairāk nekā 20% iedzīvotāju. Pozitīvajam paraugam ir milzīga nozīme. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu kopā ar veselības ministru vakcinējās pirmie, un nu abi televīzijas kameru klātbūtnē ir vakcinējušies jau otru reizi.
Varu pateikt, no kurienes nāk šādi paraugi. 1768. gadā Katrīna II riskēja ar savu dzīvību un vakcinējās pret bakām pati pirmā visā impērijā. Viņa izsauca ārstu no Anglijas, kurš paņēma no zēna, kurš slimoja ar bakām, materiālu un ar to vakcinēja carieni. Katrīna II sagatavoja pasta zirgu ar karieti, lai tādā gadījumā, ja viņa nomirtu, ārsts varētu aizbēgt. Jo bija skaidrs, ka ārstu tad nobendēs. Tad, kad cariene pēc vakcinācijas nenomira, pēc viņas vakcinējās 140 galminieki. Katrīna II lika izkalt medaļu, uz kuras bija viņas portrets ar tekstu: “Ar sevi paraugu parādīja”. Netanjahu vēsturē nav pirmais, kurš izdomāja, ka ar sevi jārāda paraugs!
Tās “Pfizer” vakcīnas, kas tagad kā pirmās ir atsūtītas uz Latviju, ir ļoti labas, bet tās ir taisītas pēc jauniem principiem - pēc tādiem, kas līdz šim masveida vakcinācijā nav izmantoti. Es domāju, ka ārstu un citu cilvēku gatavība vakcinācijai būtiski pieaugs, kad parādīsies vēl citas vakcīnas. Tagad Latvijā ir arī firmas “Moderna” vakcīna, un nu jau būs iespēja izvēlēties. Turpmāk ar katru jaunu vakcīnu izvēles iespējas būs vēl lielākas.
Pirmā, kas mums atsūtīta, - “Pfizer” vakcīna ir jāglabā pie mīnus 80 grādiem, bet “Moderna” pie mīnus 20. Tas jau ir daudz ērtāk - to var glabāt jau daudzu ledusskapju saldētavās. Glabāt “Pfizer” vakcīnu lielā daudzumā Latvijā var tikai vienā vietā - Asinsdonoru centrā. Jūs iedomājieties, kas tā ir par loģistiku, cik sarežģīti ir izplatīt vakcīnu, kura jāglabā mīnus 80 grādos! Šī vakcīna var tikt uzglabāta pāris dienas arī parastā ledusskapī, bet pēc tam vairs nav izmantojama.
Vakcīna ir īpašs medikaments, un visiem medikamentiem ir derīguma termiņi. Visas kovida vakcīnas tikai nupat ir radītas. Tas nozīmē, ka šobrīd nevienam kovida vakcīnu ražotājam nav pierādījumu par šā medikamenta stabilitāti ilgā laikā.
Mēs runājam par vakcinācijas tempa paātrināšanu, bet pirmā vakcīna, kas ir atnākusi, vēl nav pat par 50% izmantota. Bet tai derīguma termiņš ir aprīlis. “Pfizer” ir godīgi uzrakstījuši, ka derīguma termiņš ir pusgads. Bet firma jau to vakcīnu tika uzražojusi agrāk, gaidot, kad Eiropas Savienībā to reģistrēs. Kad vakcīna pie mums nonāca, tai jau pirmie derīguma termiņa mēneši bija pagājuši. Tas nozīmē, ka mums jārēķinās arī ar to, ka, iespējams, daudz ko nāksies izmest. Man ir lielas bažas par lieliem daudzumiem vakcīnu pie tik īsiem derīguma termiņiem un tās gatavības pakāpes vakcinēties, kāda ir cilvēkiem pašlaik.
Pie mums vispirms tiek vakcinēts medicīnas personāls. Citas valstis, piemēram, Vācija sāka savādāk - vispirms vakcinē tās iedzīvotāju grupas, kas ir visvairāk apdraudētas, proti - veco ļaužu namu iemītniekus. Tad visus, kas vecāki par 80 gadiem.
Es saprotu tos argumentus - pie mums saka, ka mūsu slimnīcu kapacitāte tuvojas izsīkumam, tāpēc vajag vakcinēt mediķus pirmos. Bet varēja vispirms veikt aptauju, cik liela būs mediķu gatavība vakcinēties. Mēs esam no nepareizā gala pieķērušies. Šobrīd jāsāk ar valdību, ar parlamentu - viņi varēja mums rādīt paraugu. Vadīt valsti attālināti šobrīd ir nonsenss. Viena lieta bija sākumā, kad pandēmija sākās, bet tas ir nonsenss situācijā, kad Latvijā ir pieejamas vakcīnas un testi.
Visu laiku tiek veikts monitorings, tiek pētīts, vai vakcīnām ir tūlītējas blakusparādības. Tās ir tikai dažiem cilvēkiem no miljona. Kāpēc tad nav vakcinēti ministri un parlaments?
Var jau veselības ministrs izdot rīkojumu vakcinēt visus mediķus, bet no tā jau gatavība vakcinēties nepieaug.
Nevar kuģi vadīt attālināti, it īpaši vēl vētras laikā.
Var jau atteikt vēl kādus veselības aprūpes pakalpojumus un atbrīvot papildu gultas slimnīcās. Tad gultas lielākā skaitā mums būs. Mums izsīkst kapacitāte intensīvās terapijas nodaļās. Tur gultu skaitu nevar tik vienkārši palielināt.
Vai ir izdomātas arī kādas zāles pret kovidu, kādas jaunas ārstēšanas metodes?
Es vēl aizvien nesaprotu, kāpēc netiek izmantota kovalescentā plazma?! Šī metode tiek izmantota jau gadsimtu. To ļoti veiksmīgi kovida ārstēšanai izmanto Vācijā un Šveicē. Tā ir to cilvēku plazma, kuri ir izslimojuši kovidu un kuriem antivielu titrs ir pietiekami augsts. Pie mums Asinsdonoru centrā arī vāc kovalescento plazmu - nevis pēc valstī noteiktiem pamatiem, bet pēc pašu darbinieku iniciatīvas. Tiek uzkrāta plazma no donoriem, kuri izslimojuši kovidu. Bet nav valstiski izveidotas un apmaksātas sistēmas, kas piedāvātu visiem kovidu izslimojušiem pacientiem ar pietiekami augstu antivielu titru kļūt par plazmas donoriem. No Veselības ministrijas puses šādas iniciatīvas nav. Šāda sistēma prasītu nelielu papildu finansējumu, bet te atkal jāatgādina Krišjāņa Kariņa teiktais, ka naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis.
Šis medikaments - kovidu izslimojušo pacientu kovalescentā plazma - ir efektīgas zāles. Ar tām var kovidslimo, kurš ir smagā stāvoklī un atrodas intensīvajā terapijā, pārlikt uz mazāk smagu stāvokli, un tā atslogot intensīvo terapiju.
To jau varēja paredzēt no pirmās dienas, jo šī metode ir zināma no daudzām agrāko laiku sērgām, un ar kovidu ir tāpat. Taču pie mums to neliek lietā. Bet Vācijā, Austrijā, Šveicē to izmanto.
Vai bija attaisnojams lēmums uzsvaru likt uz tām vakcīnām, kuras ES nav atļautas (“AstraZeneca”), un neiepirkt tās, kuras bija pieejamas - “Pfizer”?
“AstraZeneca” reģistrācija ir iekavējusies, bet Lielbritānijā jau ir vakcinēti 1,2 miljoni cilvēku. Esmu pārliecināts, ka “AstraZeneca” vakcīna drīz tiks atļauta visā Eiropas Savienībā. Latvija ir piekritusi, ka “AstraZeneca” būs mūsu vakcīnu portfeļa lielākā daļa, bet tas notika tad, kad tas portfelis tika dalīts, kad Eiropas Savienība dalīja līdzekļus pētījumiem un atbalstīja šo vakcīnu radīšanu, šī vakcīna tajā brīdī bija vistuvāk reģistrācijai. Tiklīdz “AstraZeneca” vakcīna būs reģistrēta ES un pieejama Latvijā, pieaugs arī mūsu mediķu gatavība vakcinēties. Tāpēc, ka šī un vēl vairākas citas vakcīnas ir taisītas pēc tiem principiem, kas mediķiem ir izprotami. Turklāt “AstraZeneca” vakcīnu varēs glabāt parastā ledusskapi visu derīguma termiņa laiku. Tas neradīs papildu spiedienu loģistikai. Vakcīnas viena no otras atšķirsies arī pēc viena tiešām būtiska kritērija - uz cik ilgu laiku ar to tiks radīta imunitāte. Par šo gan visām vakcīnām vēl jāuzkrāj pierādījumi.
Šobrīd mums ir jāglābj valsts ekonomika, ir jāatgriež cilvēki darbā, ir jāpārtrauc kovida izplatīšanās. Un vakcinācija nav vienīgais iespējamais pasākums. Ir vajadzīga arī agrīna diagnostika, it īpaši pacientiem, kuriem nav simptomu. Šo pacientu atklāšana un viņu kontaktu fiksēšana ir ļoti būtiska. Ar to arī visas valsts mērogā ir jānodarbojas.
Ko dzird par “Sputņik” vakcīnu, kas radīta Krievijā?
Šī vakcīna pie mums nebūs pieejama, jo Eiropas Savienībā to negrasās reģistrēt. Iniciatīvai, kādas zāles reģistrēt Eiropas Savienībā, ir jānāk no šo zāļu ražotāja. Es domāju, ka Krievijas vakcīnu ražotājiem ir pietiekami daudz valstu, kurās viņi var savas vakcīnas reģistrēt - šo vakcīnu jau izmanto Krievijā, un vēl ir Latīņamerika, Āzija. Vakcīna ir radīta Maskavā, Gamalejas institūtā. Es pats medicīnu esmu studējis Maskavā un domāju, ka Gamalejas institūtā vēl aizvien strādā liela daļa manas fakultātes absolventu. Domāju, ka “Sputņik” vakcīna arī ir laba vakcīna, tāpat kā visas pārējās. Krievijā ir sava kārtība, kas nedaudz atšķiras no Eiropas Savienības reģistrācijas kārtības, bet kārtība tur noteikti ir. Man nav ne mazākā pamata domāt, ka vakcīna „Sputņik” būtu slikta tikai tāpēc, ka tā ražota Krievijā.
“Sputņik” vakcīnai nevajagot mīnus 80 grādus, to varot glabāt ledusskapī.
Arī “AstraZeneca” vakcīnu nevajag glabāt sasaldētu, un arī “Johnson&Johnson” nevajag, un ir vēl citas vakcīnas, kurām to nevajag. Dažādu vakcīnu būs vēl vairāk - nepaies necik ilgs laiks, kad arī Latvijā mums būs pieejamas piecas dažādas. Vakcīnu nepieejamība šobrīd vairs nav bremzējošs faktors. Vakcīnas jau Latvijā ir. Ir atnākusi jauna “Pfizer” vakcīnu krava. Bet kur ir tie vakcinēties gribētāji?
Lielo veselības iestāžu vadītāji spiež savus darbiniekus vakcinēties ar šobrīd vienīgo pieejamo, bet tā var panākt pretējo efektu. Es domāju, ka tad, kad būs pieejamas citas vakcīnas, vēlme vakcinēties pieaugs vairākas reizes. Es arī vakcinēšos, līdz man tāda iespēja būs.
Iespējams, izveidosies tāda situācija, ka nāksies, lai derīguma termiņu dēļ neaiziet bojā vakcīnas, aicināt vakcinēties visus gribētājus. Tā iedoma, ka daudzi gribēs rindu apiet, manuprāt, neatbilst dzīves realitātei. Mūsu valsts vadītāji - prezidents, deputāti, premjers un ministri - var būtiski veicināt vakcināciju. Lai viņi ar savu rīcību rāda paraugu kā Katrīna II un Netanjahu!
Bet liela daļa ļaužu pavisam pārliecināti tic, ka ar vakcīnām tiks ievadīti čipi, lai varētu kontrolēt cilvēci, un tic vēl ne tādām teorijām vien…
Tās gan ir blēņas. Esmu pārliecināts, ka tās vakcīnas, kas šeit jau ir, un tās, kuras vēl parādīsies, visas ir kvalitatīvas. Tai pašā laikā daudzi mediķi gaidīs, kad būs pieejamas vakcīnas, kas taisītas pēc sen zināmiem un viņiem izprotamiem principiem.
To grūti saprast. Ja jau visas vakcīnas ir labas, tad kā tās tomēr atšķirsies - vienas konfektes tomēr būs garšīgākas par citām? Ir vērojams liels noliegums pret jebkurām vakcīnām.
Bet mediķi saprot. Viņi arī vakcinēsies. Ir jābūt tikai izvēlei starp vakcīnām
Kad mediķi būs savakcinējušies, un domāju, ka tāda diena pēc pāris mēnešiem pienāks, tad pārējā tauta arī sekos.
Ir ārkārtīgi būtiski izvest valsti no mājsēdes. Var jau priecāties, ka naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, un tā mums tiek aizdota ar ļoti zemiem procentiem, bet mums tā būs jāatdod. Nevis mums, bet mūsu mazbērniem. Vācijai arī būs jāatdod, bet to atdos ieceļotāju mazbērni. Ņemot vērā dzimstību, kas ir imigrantu ģimenēs, Vācijā cilvēku būs daudz, viņi strādās, un būs, kas kovida aizdevumu atdod. Bet pie mums ir cita problēma. Ja mēs gribam, lai Latvija pastāv, mums jāveicina mūsu pašu cilvēku dzimstība.
Mūsu vēl atlikušie iedzīvotāji bēgs prom, ja būs sagrauta ekonomika. Mēs tagad uzņemamies milzīgu parādu nastu, kas šobrīd ir arī jādara, bet darīt to vajadzētu ar mēru un ar apdomu. Starptautiskā reitingu aģentūra “Moody´s” jau ir ierindojusi Latviju starp tām valstīm, kas nav tā kā īsti drošas. Tas nozīmē - ja mūsu valsts nevarēs atdot parādus noteiktajā termiņā, un mēs noteikti to nevarēsim, Latvijai nāksies pārkreditēties. Mēs pārkreditēsimies, bet jau uz lieliem procentiem. Šī kovida parāda apkalpošana nākotnē sastādīs būtisku valsts budžeta daļu. Tas var novest pie tā, ka Latvijā nebūs attīstības un cilvēki bēgs projām.
Attiecībā pret medicīnu tagad visi īleni lien ārā no maisa. Mums ar visiem iespējamajiem paņēmieniem ir jāpalielina ārstu un medmāsu skaits, jāpalielina budžeta vietu skaits medicīnas augstskolās un koledžās. Tūlīt izveidosies situācija, ka ārvalstnieki, kas kuplā skaitā studēja medicīnu mūsu augstskolās, nemaz nevarēs šurp atbraukt. Kapacitāte apmācīt ārstus Latvijā ir. Neatbraukušo ārzemnieku vietā mums vajag rekrutēt vietējos, lai tie lielākā skaitā nāk studēt medicīnu. Bet valstij par to ir jāmaksā. Ja ārzemnieki, kas maksā no savas kabatas, neiebrauks, tā vieta nedrīkst palikt tukša. Tāpēc no tās naudas, par kuru Kariņa kungs priecājas, ka naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, varētu būtiski palielināt budžeta vietu skaitu medicīnas studijām. Varētu arī radīt vieglākus nosacījumus medmāsu un ārstu piesaistei no bijušajām padomju republikām - no Baltkrievijas, no Ukrainas un citām. Varētu tajā speciālistu sarakstā, kurus pieņemam kā viesstrādniekus, ierakstīt sanitārus un pieņemt darbā atbraukušās medmāsas, lai viņas strādā par sanitārēm, kamēr iemācās valsts valodu, un pēc tam sertificējas savā pamatprofesijā. Mums ar visiem iespējamajiem veidiem būtu jāveicina, lai medicīnas personāls nevis izsīkst, bet nāk klāt.
