Guntis Belēvičs: Vajag inteliģentu stratēģiju ātro kovida testu izmantošanai

© F64

Saruna ar bioloģijas doktoru, ārstu biofiziķi, farmaceitu, uzņēmēju, bijušo veselības ministru Gunti Belēviču.

Satiekoties ar Gunti Belēviču, vispirms abi veicām ātros testus, lai uzzinātu, vai neesam kovidinficēti. Man ar šo procedūru iznāca saskarties pirmo reizi. Biju dzirdējis, ka tas ir kaut kas īpaši nepatīkams un sāpīgs. Taču tik traki nebija. Bijušais veselības ministrs iedeva man tādu kā tievu plastmasas stiebriņu, ko vajadzēja bāzt sev degunā līdz noteiktai atzīmei. Mulsinoši bija, ka sajutu stiebriņu atduramies, bet Belēviča kungs tikai mudināja, lai stumju dziļāk līdz atzīmei. Pēc tam uznāca nevaldāmas šķavas, bet tas arī bija tas nepatīkamākais. Nekādu skaudru sāpi nejutu. Ar interesi vēroju, kā ies intervējamajam, taču viņš tikai nedaudz saviebās un pēc tam mazliet nošķaudījās elkonī.

Desmit minūtes gaidījām rezultātu - paņemtā parauga materiāls bija jāpārnes plastmasas stobriņā ar šķidrumu, pēc tam jāuzpilina uz plāksnītes un jāvēro, vai tajā neparādīsies otra iekrāsota strīpiņa. Otra strīpiņa neparādījās, un mēs apsveicām viens otru, ka neesam inficēti. Tiesa gan, ne ar simtprocentīgu, bet ar 80% varbūtību, ka neesam kovidinficēti.

Tad varēja sākt sarunu. Pirmais jautājums, protams, par to, kā Belēviča kungs raugās uz pašlaik notiekošo, vai valdība rīkojas pareizi, kas ir jādara, lai ierobežotu infekcijas izplatību.

Pašlaik politiķi, sabiedrība, mediji ir ieciklējušies tikai vakcinācijas tēmā, ātrā vakcinācijā. Bet jautājums jau patiesībā pēc būtības ir cits - kā tautai nodzīvot līdz pūļa imunitātei, līdz tam laikam, kad pietiekami liela populācijas daļa būs vakcinēta? Es vēlos uzsvērt to, par ko pie mums nerunā nemaz vai runā pārāk maz.

Ir divu veidu Covid-19 testi. “Zelta standarts” ir tā sauktais PCR tests jeb polimerāzes ķēdes reakcijas tests. Tas ir ļoti specifisks, ļoti precīzs, un tas ir nepieciešams ārstiem, lai noteiktu diagnozi - ir kovids vai nav kovids. Bet ir arī ātrie testi - tie arī ir ļoti specifiski. Katram testam ir divi parametri - specifiskums un jutīgums. Specifiskums - tas ir, cik precīzi nosaka, ka tas ir tieši kovida vīruss. Ātrajam testam specifika ir 98%. Tas nozīmē, ka tad, ja ar ātro testu tiks noteikts, ka pacients ir kovidpozitīvs, arī PCR tests 98% gadījumu to apstiprinās.

Vēl ir jutīgums. Ātrais tests nav tik jutīgs kā PCR tests. Vācijā ir divi institūti, kas ar šīm lietām nodarbojas - Paula Ērliha institūts un Roberta Koha institūts. Tajos zinātnieki ir izstrādājuši nosacījumus, kuri ātrie testi ir izmantojami kovida infekcijas izplatības apkarošanai. Specifiskumam jābūt 97% - 98% un jutībai jābūt ne mazākai kā 80%.

Polimerāzes ķēdes reakcijas būtība ir ģenētisko materiālu dubultot, dubultoto vēlreiz dubultot, to atkal dubultot, un tā vairākus desmitus reižu. Tas vajadzīgs, lai kovida vīrusa ģenētiskais materiāls tiktu pavairots tādā daudzumā, lai tas ir izmērāms.

Ātrā testa gadījumā tiek tikai paņemts materiāls un jau pēc desmit minūtēm 80 procentos kovida gadījumu tests parāda, vai ir kovids vai nav. 20% kovida gadījumu var būt, ka ātrais tests to neparāda.

Neraugoties uz to, ātrais tests tomēr ir pielietojams. Jau pagājušā gada decembrī to nolēma Eiropas Padome, un Eiropas Komisija 18. decembrī izdeva attiecīgu rekomendāciju.

Ātrais tests ir pielietojams nolūkā pārtraukt kovida izplatību. Ir ļoti daudz cilvēku, kuriem ir kovids, bet kuri nejūtas slimi. Viņi ir asimptomātiski, bet izplata kovidu. Ir nepieciešama inteliģenta testēšanas stratēģija, kurā izmantojami ātrie testi. Šim ātrajam testam, neraugoties uz 80% jūtību, ir savas priekšrocības.

Ir pagājušas 10 minūtes, un mēs jau redzam, ka mums nav kovida! Tas gan ir ar 80% varbūtību.

Tam precīzajam PCR testam, kas ir “zelta standarts” un ir domāts ārstiem, lai noteiktu diagnozi, arī ir savi trūkumi - tas ir nesamērīgi dārgs, tas ir materiāli ietilpīgs un ir ļoti ilgs laiks nepieciešams, lai uzzinātu atbildi. Galvenais - ka testēšanas kapacitātes ar PCR testu katrā valstī ir ierobežotas. Savukārt ātrais tests ir lēts, atbilde ir zināma jau pēc 10 minūtēm, visus gadījumus, kad ātrais tests uzrāda pozitīvu analīzi, var pārbaudīt arī ar PCR testu.

Sabiedrībai ir nepieciešams ātrāk iziet no krīzes. Ir valstis, kas jau ir izstrādājušas nacionālās stratēģijas ātro testu lietošanai, un tās bija gatavas jau pāris dienas, pirms ar ātrās testēšanas rekomendāciju klajā nāca Eiropas Komisija. Šīs valstis ir Austrija un Vācija.

Pirmā valsts, kas vienā nedēļas nogalē masveidīgi testēja iedzīvotājus ar ātrajiem testiem, bija Slovākija. Tika aptverti apmēram 70% iedzīvotāju, kuriem iedeva apliecinājumus par testa veikšanu. Tos, kuriem testā parādījās pozitīvs rezultāts, aizsūtīja mājās karantīnā. Taču tā ir nepietiekama stratēģija.

Austrieši šai lietai piegāja daudz gudrāk - sākumā viņi gribēja testu taisīt novembrī, bet, ņemot vērā, ka tuvojās Ziemassvētki, viņi pārcēla valsts apmaksāta ātrā testa masveida veikšanu uz decembra sākumu un decembra vidu. Tas bija ar nolūku, lai tie, kam testa rezultāts būs pozitīvs, var izsēdēt karantīnu un tikai pēc tam doties pie vecākiem svinēt Ziemassvētkus. Bija skaidrs, ka daudz cilvēku pārkāps ierobežojumus tik un tā. Te nav runas par naktsbāriem, bet par satikšanos ar tuviem cilvēkiem - vecākiem, brāļiem, māsām.

Bet dzīve arī Austrijā ieviesa korekcijas - sākumā atsaucība bija ļoti neliela, un tikai 15% izgāja ātros testus. Bet pašās pēdējās dienās pirms Ziemassvētkiem, kad valdība paziņoja, ka tūlīt beigs valsts apmaksāto testu programmu, sākās “testēšanas ielu” (daudzas teltis viena pie otras, arī abās ielas pusēs) sturmēšana - cilvēki stāvēja rindās, un bija jāizdomā pasākumi, kā palielināt testēšanas kapacitāti.

Kā sauc šo testu?

Tas ir ātrais tests. Latvijā jau šobrīd ir pieejami, piemēram, Šveices firmas “Roche” ātrie testi. Eiropā ir arī citi ātro testu ražotāji.

Pēc šāda veida testiem pieprasījums Austrijā un Vācijā, arī citās valstīs bija un ir milzīgs.

Ko Austrija tika iekļāvusi savā nacionālajā ātrās testēšanas stratēģijā? Viņiem “lokdauns”, tāpat kā pie mums, ir līdz 25. janvārim. Viņi ir veikuši sagatavošanās darbus, lai visi skolēni var atgriezties skolās pēc brīvdienām jau 18. janvārī. Skolēniem ir vienkāršāks tests - nav nekas tik dziļi degunā iekšā jābāž - tikai divus centimetrus. Viņiem televīzijā rāda videorullīti, ka tas ir tikpat vienkārši, kā paurbināt ar pirkstu degunā. Reizi nedēļā pirmo klašu skolēniem vecāki palīdzēs veikt testu. Vecāko klašu skolēni reizi nedēļā paši varēs veikt testu vai nu skolā, vai arī mājās. Austriešiem vispār tas bija ļoti pārdomāti - uz ātro testu cilvēkiem vajadzēja pieteikties internetā. Pēc pieteikšanās katrs saņēma QR kodu, ar kuru pēc tam bija ļoti vienkārši veikt tālākās darbības. Tas ir ļoti svarīgi, lai nav jātērē papildu laiks personas identifikācijai pirms testa veikšanas. Ir tātad valstis, kuras jau ir izstrādājušas plānu, kā nodzīvot līdz laikam, kamēr izveidosies pūļa imunitāte.

Ja tiek atļauti starptautiskie pasažieru pārvadājumi, tas nozīmē, ka cilvēki sēdēs transporta līdzeklī tuvu cits citam vai blakus. Ja tas ir tā, tad taču varam atvērt arī operu un teātri - ja cilvēkam šodien ir uztaisīts tests un tas nav bijis pozitīvs. Daudzas citas vietas tad mēs varam atvērt. Austrieši pirmdien visus bērnus sūtīs skolā. Bet Latvijā tiek visu laiku runāts tikai par vakcināciju un tās tempiem, kurus paātrināt nav jēgas, ja nav vēl piegādātas vakcīnas. Bet, ko darīt cilvēkiem, kuriem vakcinācijas rinda pienāks vasarā, rudenī vai nākamajā ziemā?

Tā ailīte plānā, kas saucas “visi pārējie”, tikšot vakcinēta kaut kad augustā...

Gaidīt tikai uz pūļa imunitāti ir nepietiekami. Papildus tam ar agrīno diagnostiku ir jāpārtrauc kovida izplatīšanās.

Jau no novembra vidus visi “Lufthansa” pasažieri, kas lido reisos Hamburga-Minhene un Minhene-Hamburga, tiek ielaisti lidmašīnā tikai tad, ja pirms reisa ir uztaisījuši testu. Tas gan ir PCR tests. Kamēr valsts dāsni apmaksā dārgos testus, tie tiks arī taisīti. Vācieši ir bagāti, un viņiem ir būtiski lielāka PCR testu veikšanas kapacitāte. Pie mums gan šī kapacitāte ir izsmelta. Vācijā visās lidostās ir testēšanas punkti.

Vācijā tiek veikti slimo kasu valsts apmaksāti ātrie testi veco ļaužu namos - vienam iemītniekam līdz 20 testiem mēnesī, ja tas ir nepieciešams.

Atgriezīsimies pie ātrajiem testiem. Ar šādu ātro testu palīdzību var ierobežot infekcijas izplatību tādās teritorijās, kurās ir izveidojies saslimušo klāsteris - Ķīnā nupat tika slēgta pilsēta ar 11 miljoniem iedzīvotāju un vienā dienā tika pārbaudīti visi iedzīvotāji. Tas notiek ar ātro testu palīdzību. Mērķis izsekot kovidpozitīvo cilvēku kontaktiem, lai apturētu sērgas izplatību - noskaidrot inficētos, viņu kontaktpersonas, aizsūtīt karantīnā, jo pastāv iespēja, ka tās ir inficētas.

Pavisam citā situācijā mēs bijām pavasarī, kad nebija testu, nebija nekādu medikamentu, nebija vakcīnu.

Tagad ir vakcīnas, bet nav zināms, kā piedabūt cilvēkus vakcinēties. Ir pieejami ātrie testi, bet notiek izlikšanās, ka to vēl aizvien nav.

Godātais profesors Uga Dumpis ir ierosinājis skolotājiem reizi nedēļā veikt siekalu testu. Tas ir Latvijā validēts, bet tas ir tas pats dārgais PCR tests. Austrijā ir pavisam cits piegājiens - reizi nedēļā testēs visus skolēnus. Pirmos piecus miljonus testu Austrijas skolas jau ir saņēmušas. Ja bērni ir skolā, vecāki var strādāt.

Vai jaunajam veselības ministram vakcinācijā būtu jāiesaista privātā sektora medicīnas iestādes?

Mūsu slimnīcas jau ir reformētas tik tālu, ka nav vairs, kur likt slimniekus, ja rodas tādas problēmas kā šobrīd ar pandēmiju. Tad vienīgais risinājums ir tā kā tagad - samazināt citus veselības aprūpes pakalpojumus.

Kas valdībai un Veselības ministrijai rūp visvairāk? Atcerieties, ka Krišjānis Kariņš teica, ka naudas tagad ir tik daudz, kā nekad nav bijis!

Tad man šajā sakarā ir jautājums: kāpēc mēs pārstājam sniegt pakalpojumus pacientiem. Varbūt pakalpojumus varēja apmaksāt valsts un pārvirzīt uz privāto sektoru? Kapacitāte tur ir.

Es domāju, ka vakcinācijas tempu mums tik vienkārši neizdosies palielināt, - vismaz ne tā, kā bija sākotnēji iecerēts. Ideja bija ļoti vienkārša - savakcinēt ārstus ārstniecības iestādēs un ģimenes ārstus, lai ģimenes ārsti vakcinē visus pārējos.

Bet ģimenes ārstiem ir jāveic visādi citi darbi - viņu praksēs ir zīdaiņi, grūtnieces, hroniski pacienti. Viņiem to darbu neviens nevar paņemt nost un nolikt maliņā. Es uzskatu, ka vakcinācijā jāiesaista visi tie, kuri var vakcinēt. 18 Eiropas Savienības valstīs vakcinācija notiek arī aptiekās, un ir valstis, kurās aptiekās vakcinē arī pret kovidu. Vakcinācijas noteikumi to mums atļauj. Pie noteiktu nosacījumu izpildes to var darīt, un daudzas aptiekas var izpildīt šos nosacījumus.

Tas pats attiecas arī uz ātro testu veikšanu - aptiekās var gan vakcinēt, gan veikt testus. Nav ko pārslogot ārstniecības personas ar darbiem, kurus var veikt citi apmācīti speciālisti.

Varu minēt piemēru, kā paši sevi pārslogojam. Mūsu valstī ir kārtība, ka pirms uzņemšanas slimnīcā pacientam jāveic PCR kovida tests.

Un tad pacients ar salauztu kāju gaida, kad atnāks analīzes atbilde?

Ne tikai ar salauztu kāju. Pacients gaidīdams kontaktējas ar citiem pacientiem, kuri arī gaida testa rezultātus. Varbūt viņš pats nav, bet citi ir kovidpozitīvi. Cilvēkam slimnīcā jāgaida no sešām līdz 12 stundām. To testu jau neveic nevienam individuāli - ir jāgaida, kamēr tā aparāta kasete piepildīsies, un tad pēc sešām vai pēc desmit stundām atnāk atbilde.

Man ir studiju biedrs, kurš dzīvo Krievijā, un nupat izslimoja kovidu. Vaicāju viņam, kā notiek pie viņiem. Viņš sacīja, ka desmit minūšu laikā ir zināms, vai pacientam jāiet pa labi vai pa kreisi, jo visiem pacientiem pirms uzņemšanas slimnīcā taisa ātros testus. Tas ir risinājums.

Manuprāt, vakcināciju var veikt arī privātajās ārstniecības iestādēs. Bet pie mums ir sākts kaut kā pārāk piesardzīgi - sāka ar universitātes slimnīcām, ģimenes ārstiem jābrauc uz turieni, lai vakcinētos. Un tad ir neizpratne, kā tā var būt, ka brīvdienā atbraukuši uz Rīgu tikai kādi 200 ģimenes ārsti, lai vakcinētos.

Bez privātā sektora un bez aptieku iesaistes vakcinācijā un testēšanā mēs netiksim galā. Mums ir jāizdzīvo līdz laikam, kad iestāsies pūļa imunitāte.

Intervijas turpinājums.

Intervijas

Dzelzceļa muzejā glabājas kartes un dažāda veida tehnika, kura pieejama jebkuram interesentam. Vai iebrucējiem būtu interese, par tehniskajiem rasējumiem un plāniem, "Neatkarīgā" skaidro sarunā ar Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma glabātājām Inesi Rezgoriņu, Anci Pudāni un zinātniski pētnieciskā darba vadītāju Tomu Altbergu.