Daiga Siliņa ir tā advokāte, pret kuru ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē vērsās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa. Varenāko sievieti valstī saniknoja banku uzraudzības sistēmas salīdzinājums ar tumšākajiem padomju varas laikiem – pret Latvijas banku klientiem pašlaik tiek īstenots sarkanais terors.
Taču advokātu padome neko prettiesisku vai neētisku Daigas Siliņas rīcībā nav saskatījusi. Advokātam pagaidām vēl ir tiesības izteikt viedokli, jo īpaši, ja šis viedoklis ir faktos balstīts. Un tāpat arī medijiem.
Kriminālprocesi naudas atņemšanai
Ilzes Znotiņas vadībā Latvijas banku sistēma kļuvusi ne tikai klientam nedraudzīga, bet arī bīstama, jo naudu, ko viņš tur ielicis, ar vienu rīkojumu var arestēt. Par ko? A, ne par ko. Jo īpašnieks gan jau budzis. Var būt budzis. Ja nav, lai pierāda pretējo. Gluži kā sarkanā terora laikos. Bet kaut ko pierādīt ir faktiski neiespējami. Ir radīts speciāls mehānisms, lai nevarētu pierādīt.
“Faktiski šobrīd kriminālprocesi tiek uzsākti ne tāpēc, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma 195. panta (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana), bet tāpēc, lai atņemtu īpašniekam tiesības rīkoties ar naudas līdzekļiem, pieļaujot, ka īpašnieks nespēs ticami pierādīt naudas līdzekļu likumīgu izcelsmi,” skaidro Daiga Siliņa un ilustrē šo tēzi ar dažiem konkrētiem piemēriem no savu klientu dzīves. Pirmajā gadījumā aizdomas, visticamāk, izraisījis Uzbekistānas pilsoņa darījums pirms septiņiem gadiem - aizdevuma piešķiršana 300 tūkstoš eiro vērtībā, kas vēlāk tika dzēsts ar metālapstrādes aprīkojuma nodošanu. Nauda glabājās Latvijā kā seifā, bet, kad viņš gribējis dzīvokli pirkt, banka ziņoja, un pēc naudas iesaldēšanas tā tika arestēta.
Citā gadījumā aizdomīgs izrādījās Ukrainas pilsoņa lēmums kara apstākļos pārvest savu naudu uz Latvijas kredītiestādi, kas pēc tipoloģijas esot “līdzekļu noslāņošana”.
Nepārsūdzēšanas mehānisms
Jā, teorētiski aizdomīgās naudas īpašniekiem Latvijas valsts piešķir tiesības pārsūdzēt FID rīkojumu, bet viņiem nav nojausmas, par kādiem darījumiem ir runa. FID savus rīkojumus pamato ar aizdomām par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 195. panta. Rīkojums ir pārsūdzams 30 dienu laikā īpašajam prokuroram. Taču jēgas no pārsūdzēšanas tāpat pilnīgi nekādas, jo, kamēr tiek pārsūdzēts pagaidu rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu uz 5 darbadienām, tiek izdots nākamais rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku līdz 45 dienām. Arī to var pārsūdzēt 30 darba dienu laikā īpašajam prokuroram, un viņš, savukārt, 30 dienas var gatavot formālu atbildi. Bet tikmēr lieta jau sen ir nodota policijā un ierosināts kriminālprocess, ko īpašais prokurors vairs nevar ietekmēt.
Kā skaidro advokāte, faktiski Latvijas banku sistēma un valsts kopumā šādi ir pievīlusi klientu uzticību Latvijas finanšu sektoram.
“Noguldītājiem jeb bankas kreditoriem bija pamats paļauties uz Latvijas kredītiestāžu, tanī skaitā uz bankas darbības tiesiskumu un drošumu un to, ka visas transakcijas bankas darbības gaitā tiek pārbaudītas un izvērtētas.
Faktiski šobrīd apstākļu kopums norāda uz to, ka investori (ārzemju pilsoņi) tiek sodīti gan par Latvijas banku pakalpojumu izmantošanu, gan par Latvijas Republikas īstenoto politiku investīciju piesaistē.
Naudas līdzekļu ieguldījumu Latvijas Republikas kredītiestādēs veicināja Latvijā īstenotā politika ieguldījumu piesaistē (pēc publiski pieejamiem datiem, kopumā pusotra gada laikā, kopš stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, uzturēšanās atļaujas Latvijā pieprasīja 2257 investori un viņu ģimenes locekļi, kas Latvijas tautsaimniecībā ieguldījuši 142,5 miljonus latu), Ukrainas pilsoņu motivāciju veikt ieguldījumus Latvijā veicināja Ukrainas Republikā Krievijas atbalstīta separātistu militārā ofensīva.”
Viņi drīkst un dara, kā grib
Tagad valsts politika ir mainījusies un ar atpakaļejošu datumu ārzemnieki tiek sodīti par to, ka savulaik atsaukušies Latvijas īstenotajai termiņuzturēšanās atļauju izpārdošanai. Turklāt ierosinot kriminālprocesus, tiek jaukti jēdzieni. Nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļi nav tas pats, kas ir noziedzīgi iegūti līdzekļi. Uz to uzmanību vērsis arī ģenerālprokurors Juris Stukāns. Taču līdz šim finanšu uzraugu pieņemto lēmumu un viņu lietotās tipoloģijas pārvērtēšana nav notikusi. Un nav arī nekādas atbildības sistēmas nepamatotu rīkojumu un ziņojumu pieņemšanas gadījumos. FID drīkst rīkoties patvaļīgi, darīt, ko grib, un nav mehānisma FID rīkojumu izvērtēšanai.
Kāpēc valsts galveno finanšu izlūci Ilzi Znotiņu tā sakaitināja jūsu izmantotais salīdzinājums ar sarkano teroru?
Patvaļa, FID uz aizdomu pamata par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu pēc Krimināllikuma 195. panta iesaldē naudas līdzekļus, nododot materiālus kriminālprocesa uzsākšanai, un nav atbildīgs par rīkojumu saturu un sekām. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu FID savā darbībā ir neatkarīgs un ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, Ministru kabinets institucionālo pārraudzību īsteno ar iekšlietu ministra starpniecību. Savukārt atbilstoši iekšlietu ministra skaidrojumam pārraudzība neietver sevī FID izdoto aktu izvērtēšanu. Tas nozīmē, ka FID rīkojumu tiesiskums nav pakļauts izvērtēšanai, FID nenes atbildību par saviem rīkojumiem un ir atbrīvots no pienākuma paziņot naudas īpašniekiem par konkrētiem faktiskiem un juridiskiem apstākļiem, kuri likti pieņēmumu pamatā, ka viņu līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Šobrīd nav iespējams panākt, lai kāds varētu pēc būtības izvērtēt FID amatpersonu rīcību un tās tiesiskumu. Rīkojums nevar tikt balstīts uz vispārīgajām frāzēm, ka darījumi ir aizdomīgi un konts ticis izmantots, lai īstenotu noziedzīgu nodarījumu pēc Krimināllikuma 195. panta.
Kāpēc sarkanais terors... Vai cilvēkiem, kas savulaik šāva, iznīcināja, vajāja un atņēma īpašumus bija kāda atbildība par to, ko viņi dara? Arī nekādas atbildības.
Respektīvi šī salīdzinājuma būtība ir tāda, ka viņi šobrīd var nekontrolēti darīt jebko, tai skaitā pārkāpt likumu.
Jā! Šobrīd ir izveidots tāds mehānisms. Pēc kādiem kritērijiem tiek pieņemts rīkojums iesaldēt naudas līdzekļus nav zināms, pietiek ar aizdomām. Redzamais kritērijs ir naudas līdzekļu daudzums un cilvēka mītnes zeme ārpus Latvijas. Citu kritēriju šobrīd saskatīt nevar. Pēc lietotās tipoloģijas jebkurš Latvijas rezidents var būt aizdomīgs. Bet ārzemnieks ir aizdomīgs uzreiz.
Demokrātiskā valstī nevainīguma prezumpcija ir kas līdzīgs bauslim. Kāpēc pastāv viena lietu kategorija, kurā šis princips nestrādā?
Te mēs atgriežamies pie “sarkanā terora”. Kādi viņiem bija toreiz lozungi? Ar ko tad viņi cīnījās?
Ar budžiem.
Un kāds mums tagad ir lozungs? Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Lozungs. Un darbība? Nē, mēs nešaujam, mēs atņemam. Un aizskartās mantas īpašniekam nav mehānisma, kā aizstāvēt savas tiesības. Viņš ir nožēlojamā situācijā. Mēs ar klientu sniedzam savus iebildumus, bet process nenosaka termiņus, kādos procesa virzītājam jāizskata mūsu dokumenti un jāpaziņo ‒ pietiek viņam vai nepietiek, ticami vai nav ticami. Mēs gaidām.
Mums Kriminālprocesa likumā pat nav panta, kas procesa virzītājam ļautu pieņemt lēmumu atcelt arestu, ja nav apstiprinājies pieņēmums par naudas līdzekļu noziedzīgu izcelsmi.
Tāpēc šobrīd tiek gatavoti pieteikumi Eiropas Cilvēktiesību tiesai. Diemžēl arī mēs esam spiesti iesaistīties. Šis darbs notiek sadarbībā ar kolēģiem ārvalstīs.
Pēdējā laikā vairākas augsta līmeņa amatpersonas ir pateikušas, ka banku uzraudzība ir iebraukusi grāvī. Prezidents, premjers, aizsardzības ministrs. Bet Znotiņa atbildēja, nē ‒ nekas nav grāvī.
Znotiņa pateica, ka viņa gribot zināt, kas aiz šīm aizdomām stāv.
Jūs redzat, kā no tā grāvja izrāpties. Atlaist Znotiņu?
Nezinu, kam jānotiek, lai Latvija saprastu, ka realitātes šovam laiks ir pagājis. Noteikti ir jābūt atbildībai FID, visām amatpersonām, kas pieņem šos rīkojumus. Šobrīd es sagaidu no ģenerālprokurora aktīvu rīcību. Ja viņš ir konstatējis 50% lietu, kur finālā nebūs aizdomās turamās personas un nebūs noziedzīgi iegūtas naudas, tad jāpieņem lēmums. Ir jāpārtrauc cilvēku vajāšana, viņi nav jāsoda par to, ka bija uzticējušies Latvijas finanšu sektoram. Es iestājos par to, lai cilvēkiem ir skaidri saprotami aizstāvības mehānismi. Lai sūdzības izskatītu pēc būtības. Cilvēki nav jāmaldina. Ģenerālprokuratūrā jābūt departamentam, kas izvērtē, vai ir ierosināms kriminālprocess uz FID ziņojumu pamata vai ne. Jo viņi ir tie, kas pēc tam uztur apsūdzības.
Jūs esat aicinājusi visus, kas cīnās par banku klientu interesēm, apvienot spēkus cīņā pret esošo sistēmu. Kādai šai sistēmai vajadzētu būt. Kā Burkāna laikā? Šobrīd viņa vārds ir kļuvis gandrīz par palamu.
Tas nav pieļaujami, tā nedrīkst. Kāds cits tagad ir atnācis un ceļ savu nozīmīgumu šajā valstī, bet mēs zinām, kāds no tā ir efekts. Ekonomika no tā ir cietusi, finanšu sektors iznīcināts. Kurš apmaksās šo rēķinu? Valsts budžetā jau tiek ierēķināta konfiscētā it kā noziedzīgi iegūtā nauda, un šis pasākums notiek uz nodokļu maksātāju rēķina. Vai par to mums tagad jāpateicas? Laiks rādīs. Bet, kamēr tiesu nolēmumos tiks rakstīts, ka nauda iegūta nenoskaidrota noziedzīga nodarījuma rezultātā, tikmēr šī patvaļa turpināsies. Noziedzīgi iegūtu naudu var iegūt tikai konkrēta nozieguma rezultātā. Ziņojumus nedrīkstētu balstīt uz pieņēmumu pamata, taču šobrīd FID ir ļoti attālināts no realitātes.
P.S.
Gada sākumā Daiga Siliņa iesniedza Ministru kabinetam un Valsts kancelejai lūgumu izveidot komisiju, kas izmeklētu krimināllietu uzsākšanas pamatotību un atstādinātu Znotiņu no amata. Komisijas nav, Znotiņa ir amatā.
