Pēc pēdējā laika politiķu izteikumiem nav skaidrs, vai valstī tūrisms tiek uzskatīts par svarīgu nozari vai ne, vai tā ir eksportprece vai nav. Nav saprotama arī attieksme pret šo nozari – vai to atbalstīs vai ne. Par šiem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītāju Jāni Jenzi.
Vai Latvijai vispār vajag tūrismu? Varbūt varam dzīvot katrs savā sētā un nekad nebraukt pat ne no Jelgavas uz Jaunjelgavu?
Neejot sīki detaļās, var teikt, ka tūrisms ir nozīmīga nozare ‒ pasaulē tūrisms ir 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijā, pēc OECD datiem, ir 4,5%. No politiķiem gan bieži dzirdam frāzes, ka neatbalstīsim vienu nozari, bet atbalstīsim eksportu, kas rāda, ka nav izpratnes par tūrisma nozari un jo īpaši par ienākošo tūrismu. 2019. gadā tā bija vadošā eksporta pakalpojumu nozare, ietverot viesnīcu pakalpojumus, sabiedrisko ēdināšanu, tūrisma aģentūras. Ir vēl saistītās nozares - pārtikas ražotāji, mazumtirgotāji, amatnieki un vēl daudz kas. Tas ir liels žuburs, kur kaut ko vienu nevar nodalīt, jo nauda ienāk un grozās un multiplicē pievienoto vērtību. Tikmēr politiķi ar tūrismu saprot braucienus uz Turciju atpūsties. Taču tūrisms ir gan atpūtas tūrisms, gan viesnīcas, gan lielu pasākumu organizēšana Rīgā. Sporta un kultūras tūrisms ir ļoti svarīgs. Latvijā tūrisms līdz šim ir bijis 4,5% no IKP, kas ir vairāk nekā vidēji OECD valstīs. Latvijai tūrisms ir pat vitāli svarīgāks nekā valstīm, kas ir tradicionāli uzskatītas par tūrisma zemēm - svarīgāks nekā Nīderlandei, Vācijai, Norvēģijai. Igaunijai tūrisma ietekme ekonomikā ir mazliet lielāka nekā Latvijai, bet Lietuvai ir mazāka. Latvijas tūrisma nozari var raksturot ar skaitli viens miljards gadā, bet visus Latvijas izdevumus medicīnā ar 1,3 miljardiem. Tātad tūrisms spēj gandrīz nosegt medicīnu. Turklāt runa ir tikai par tiešajiem ienākumiem valstij, ne tiem, kas rodas pastarpināti.
Bet ar joni nāk atkal virsū klepus infekcija, kuras dēļ ar tūrismu būs sliktāk. Kāds trieciens tūrismam bija kovida sākumā, un kāds varētu būt tagad, kad atkal tas sākas no jauna?
Tūrisma uzņēmēji ir atbildīgi, tāpēc visas pasaules tūrisma nozares uzņēmēju asociācijas ir vienojušās par to, ka sabiedrības veselība ir pirmajā vietā. Bet uzreiz otrajā vietā ir citas lietas - labklājība. Protams, jāmeklē kompromiss starp sabiedrības veselību un to, lai ekonomika neapstājas. Vācija pašlaik ir prezidējošā valsts ES, un Vācijas tūrisma ministrs ir teicis, ka vislielākais izaicinājums pašlaik ir atrast balansu starp drošību un brīvību. Valstis pašlaik meklē kādu risināju par vienotiem noteikumiem, kā pārvietoties un strādāt, jo skaidrs, ka infekcija vēl būs kādu ilgu laiku. Daudzas valstis ir izvēlējušās pašizolāciju aizstāt ar eksprestestiem un mazāk liegt pārvietošanās brīvību, kas tomēr pārāk grauj ekonomiku. Pozitīvi ir tas, ka mirstības līkne iet uz leju, lai gan saslimstības līkne iet uz augšu.
Domāju, ka tādi pasākumi kā roku dezinfekcija un distancēšanās pastāvēs. Pasaules forumos tiek domāts par to, lai jaunu viesnīcu būvē tiktu ieplānots, ka var ievērot noteikumus, kas saistīti ar infekciju izplatīšanās ierobežošanu. Jādomā, ka stress būs vēl piecus gadus vismaz.
Redzam, ka viena viesnīca aizveras, citas īpašniece mēģina savu viesnīcu pārdot, bet nezina, vai kāds pirks. Paveras posta aina. Vai tā ir reāla posta aina?
Posta aina ir reāla. Ir nepieciešams atbalsts. Eiropas Komisija jau ļoti savlaicīgi martā definēja galvenos virzienus, kuriem nepieciešams atbalsts - tūrisms, viesmīlība, pasākumi, pasažieru pārvadājumi un citi. Runājot par viesnīcām, ir ļoti svarīgi saglabāt to infrastruktūru, jo vēl priekšā ir barga ziema, un kustība varētu atsākties pavasarī. Nevar viesnīcu salocīt un iebāzt plauktā, lai pastāv līdz labākiem laikiem. Tur ir gan nekustamā īpašuma nodoklis, kas nevar būt tagad tāds kā iepriekš. Jācer uz jaunā sasaukuma Rīgas politiķiem, ka viņi kaut ko darīs, lai atvieglotu viesnīcu dzīvi. Tāpat ir komunālie maksājumi, jo ēka jāuztur, lai tā nezaudē savu kvalitāti. Tāpat ir jādomā par mārketingu - par pasākumiem, kas palīdzētu saglabāt tūrisma piesaisti. Nākotnes bizness jāplāno ļoti savlaicīgi ne tikai uz šo gadu, bet uz nākamo, aiznākamo, aizaiznākamo. Protams, šie pasākumi mainīsies un būs citādi, arī tur jāpārorientējas. Galvenais, lai infrastruktūra nesabrūk līdz brīdim, kad rosība sāk atgriezties.
Latvijas valdībai vajadzētu palūkoties uz Nīderlandes, Vācijas un citu ES valstu pieredzi, kur atbalsts tūrismam ir ļoti plašs, daudzpusīgs un dažādās programmās. Latvijas uzņēmēji ir ļoti augstu novērtējuši grantu programmas, kas palīdzēja uz pāris mēnešiem noturēt darbiniekus. Ekonomikas ministrija ir pozitīva iet šajā virzienā. Bet ir svarīgi turpināt atbalstīt tūrisma nozari, lai ilgtermiņā sasniegtu labu rezultātus.
Taču bija tā, ka kādiem uzņēmumiem izmaksāja dīkstāves pabalstus, citiem atkal neizmaksāja. Tagad Valsts ieņēmumu dienests virknei uzņēmumu prasa pabalstus atpakaļ. Kas tā par māžošanos?
Tas ir bēdīgi. Jo dīkstāves pabalstu piešķiršanas kritēriji un to piešķiršana tika veidota bez jebkādas kritikas. Valsts ieņēmumu dienests ir iestāde, kas ir par naudas iekasēšanu, nevis par attīstību.
Ir radoši cilvēki, kas rada vērtību, lai cilvēki brauktu uz Latviju. Diemžēl ir daudz radošu cilvēku, kas varētu radīt vērtību, taču brauc projām, jo ir sadūrušies ar kādām nejēdzībām birokrātijā, kādu citās valstīs nav. Viņi sajūt, ka Latvijā nav gribēti, nav mīlēti, un dodas projām.
