Blumbergs: KPV LV tagad ir tāda mazo darbu partija

© Ieva Ābele/Saeima

Gada sākumā no KPV LV un tās Saeimas frakcijas izslēgtais Aldis Blumbergs nu pievienojies “Jauno Vienotību” veidojošajai “Vienotībai” – politiskajam spēkam, kuru 13. Saeimas priekšvēlēšanu laikā KPV LV vainoja teju visās pilsoņus vajājošajās likstās.

“Mēs jau sen nejūtam šos deputātus kā komandas spēlētājus un biedrus,” pēc A. Blumberga un Artusa Kaimiņa izslēgšanas norādīja KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens. Viņš atzina, ka A. Kaimiņš un A. Blumbergs balsojumos bijuši uzticīgi valdības koalīcijai, bet ne partijai un tās darbam Saeimas frakcijā. Tagad A. Blumbergs gatavs spēlēt “Vienotības” komandā.

Tas, ka A. Blumbergs meklē piemērotu partiju, kurā varētu turpināt savu politisko karjeru, nebija noslēpums. Taču viņa izvēle vismaz sākotnēji var pārsteigt, jo gan viņa balsojumi, gan kuluāru sarunas liecināja, ka lielākas simpātijas viņš izjūt pret Jauno konservatīvo partiju.

“Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis norāda, ka neatkarīgo deputātu pievienošanās partijām ir svarīga, lai mazinātu politisko fragmentāciju 13. Saeimā un konstruktīvi strādātu sabiedrības labklājības un valsts attīstības labā. Tādēļ viņš esot gandarīts par jauno partijas biedru.

A. Blumbergs ir otrs deputāts, kurš šī Saeimas sasaukuma laikā vīlies politiskajā spēkā, zem kura karoga ticis ievēlēts parlamentā, un pievienojies “Vienotībai”. Pirmā bija Anda Čakša, kuru politikā un 13. Saeimā ieveda Zaļo un zemnieku savienība.

Laikā, kad jūs izslēdza no KPV LV, bija daudz pazīmju, kas liecināja, ka sliecaties vairāk Jaunās konservatīvās partijas virzienā. Kas jūs pamudināja iestāties “Vienotībā”, ņemot vērā, ka priekšvēlēšanu kampaņā “Vienotība” bija viens no KPV LV kritizētākajiem politiskajiem spēkiem?

Varētu teikt, ka kritika bija no Alda Gobzema puses. Līdz Gobzema atnākšanai lielākais oponents bija Zaļo un zemnieku savienība. Man tāda uzstādījuma nebija, ka “Vienotība” būtu lielākie pretinieki.

Bet es ilgi domāju ‒ Jaunā konservatīvā partija vai “Vienotība”. Man bija arī sarunas ar Latkovski [Ainars Latkovskis “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs] un Strīķi [Juta Strīķe līdz savai priekšlaicīgajai nāvei gada sākumā vadīja konservatīvo Saeimas frakciju]. Gribēju, lai paiet laiks un pavērot no malas, kā tās partijas strādā. Beigu beigās “Vienotība” man šķita piemērotāka. Tur ir augsti kvalificēti juristi, un arī viņu darba stils ir vienkāršāks, mierīgāks.

Vai Artusu Kaimiņu neaicinājāt līdzi?

Savulaik Kaimiņš pats mani aizveda pie Kariņa [Ministru prezidents un “Jaunās Vienotības” priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš]. Es jau viņam [Kaimiņam] teicu, ka stāšos partijā, jo vēlos strādāt pilnvērtīgi, kas nav iespējams neatkarīgajam deputātam. Kaimiņš jau varēja man nākt līdzi, bet viņš man nav teicis, ko viņš izvēlēsies un vai vispār izvēlēsies.

Kā jūs tagad vērtējat savu bijušo partiju - KPV LV?

Man liekas, ka tur patlaban ir totāls ideoloģijas trūkums. Ir vairāki varas centri, kur ministriem ir savas idejas, un frakcijai savas. Es varētu teikt, ka KPV LV tagad ir tāda mazo darbu partija. Nekādas lielās koncepcijas tai ārā nenāk. Pēdējā bija par pirmspensiju pabalstu likvidēšanu pašvaldību vadītājiem un viņu vietniekiem. Jāatzīst, ka iniciatīva ir ļoti laba, bet, ko tas dod valstij kopumā - fiskālais efekts ir minimāls, tas tāds vairāk populistisks ierosinājums. Turklāt viņi it kā ir koalīcijā, bet, skatoties uz deputātu publisko retoriku, drīzāk opozīcijā.

Vai līdz ar iestāšanos “Vienotībā” mainīsies arī jūsu kompetences Saeimas komisijās?

Es jau frakcijā neesmu. Runāsim, skatīsies, kas notiks, ja Egnere [Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas priekšsēdētājas biedre, strādā Tiesu politikas un Stratēģiskās komunikācijas apakškomitejās] aizies uz Satversmes tiesu. Es varētu papildināt “Vienotības” pārstāvniecību, iesaistīties kādās apakškomisijās, kur “Vienotībai” nav pārstāvniecības. Esmu runājis ar frakcijas vadītāju. Tā kā esmu neatkarīgais deputāts, bez būtiska iemesla pārbīdīšanas nekādas nenotiks.

Jūs atbalstāt Lībiņas-Egneres kandidatūru uz vakanto Satversmes tiesas tiesneša vietu?

Es atbalstu, Egneri es sen pazīstu. Uzskatu, ka viņa ir viens no labākajiem kandidātiem ‒ no publiski redzamajiem kandidātiem. Ja viņa pati neatteiksies, domāju, ka viņai būs vienbalsīgs atbalsts Saeimā, neskatoties uz to, ka viņa ir politikā.

Intervijas

Starp Lielupi un jūru, Jūrmalas visšaurākajā vietā, atrodas jauks zils namiņš, kurš ieguvis nosaukumu – Aspazijas mājas muzejs. Un tā arī ir izcilās latviešu dzejnieces un dramaturģes pēdējo mūža gadu paspārne pēc Raiņa nāves. Par muzejā apskatāmiem šedevriem un ļoti īpašām vērtībām stāsta Jūrmalas muzeja filiāles “Aspazijas māja” direktors Ernests Sviķis.