Kamēr Latvijas eksportā austrumu virzienā dominē alkoholiskie dzērieni un nozīmīgu vietu ieņem medikamenti, Lietuva piegādā šokolādi un vīnus, bet Igaunija – kakao izejvielas vairāku desmitu miljonu eiro vērtībā, liecina ārējās tirdzniecības statistika.
Statistika rāda ne vien to, cik miljonu eiro vērtais viskijs caur Latviju nonāk Krievijas tirgū, bet arī eksporta struktūras atšķirības starp trim Baltijas valstīm.
Šā gada augustā no Latvijas uz Krieviju tika eksportētas preces 98,8 miljonu eiro vērtībā. Tas ir gandrīz divreiz vairāk nekā no Lietuvas un Igaunijas kopā. Lietuvas eksports šajā mēnesī sasniedza 25,1 miljonu eiro, bet Igaunijas - 24,5 miljonus.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Krievija augustā bija Latvijas ceturtais lielākais preču eksporta tirgus pēc Lietuvas, Igaunijas un Vācijas. Uz Krieviju tika eksportēti 5,6% no Latvijas preču eksporta kopējās vērtības.
Turklāt šogad eksports uz Krieviju nav samazinājies. Gluži pretēji - pirmajos astoņos mēnešos tā vērtība sasniedza 706,9 miljonus eiro, salīdzinot ar 646,8 miljoniem attiecīgajā periodā pērn. Pieaugums ir 9,3 procenti.
Protams, piegāžu apjoms naudas izteiksmē katru mēnesi bijis atšķirīgs. Janvārī eksporta vērtība bija 64,2 miljoni eiro, martā tā pietuvojās 100 miljoniem, maijā saruka līdz 71 miljonam, bet jūlijā sasniedza 108,1 miljonu eiro. Augustā eksporta vērtība atkal samazinājās, tomēr tā bija par 7,1% lielāka nekā pirms gada.
Savukārt imports no Krievijas samazinās daudz straujāk. Astoņos mēnešos Latvija importēja Krievijas preces par 30,1 miljonu eiro, salīdzinot ar 85,8 miljoniem pērn. Tas ir kritums par 65 procentiem.
Tātad tirdzniecība abos virzienos attīstās ļoti atšķirīgi. Latvija no Krievijas iepērk arvien mazāk, bet preču piegādes pretējā virzienā joprojām ir ievērojamas.
Ja aplūkojam, kas tieši tiek piegādāts Krievijai, pirmajā vietā ierindojas stiprie alkoholiskie dzērieni.
No janvāra līdz augustam šo dzērienu eksporta vērtība sasniedza 213,9 miljonus eiro. No tiem 121,2 miljonus veidoja viskijs, bet vēl 45,2 miljonus - liķieri.
Arī vīna piegādes ir ievērojamas. Vīnogu vīni eksportēti par 67,6 miljoniem eiro, savukārt vermuti un citi aromatizētie vīni - par 22,3 miljoniem.
Kopā šīs trīs alkoholisko dzērienu grupas veido aptuveni 43% no visa Latvijas eksporta uz Krieviju.
Turklāt alkohola piegādes turpinās arī šogad. Augustā vien no Latvijas uz Krieviju tika eksportēts viskijs 11,7 miljonu eiro vērtībā. Gadu iepriekš šajā mēnesī tie bija 8,9 miljoni.
Taču viskijs nav vienīgā nozīmīgā prece.
Astoņos mēnešos uz Krieviju eksportēti medikamenti noteiktās devās vai mazumtirdzniecības iepakojumā par 47,7 miljoniem eiro, apavi ar ādas virsu par 35,7 miljoniem, somas, koferi, maki un līdzīgi izstrādājumi par 31,7 miljoniem.
Zāļu eksports turklāt ir pieaudzis. Augustā zāļu piegāžu vērtība sasniedza 8,8 miljonus eiro, salīdzinot ar 4,4 miljoniem pirms gada.
Nē. Un tā ir būtiska atšķirība, kas jāņem vērā, lasot eksporta statistiku.
Prece var būt ražota citā valstī, ievesta Latvijā un pēc tam eksportēta uz Krieviju. Šādu tirdzniecību sauc par reeksportu. Latvijas ārējās tirdzniecības statistikā tā tiek ieskaitīta eksportā, lai gan pati prece nav ražota Latvijā.
Tieši tāpēc no Latvijas eksportētā viskija vērtību nedrīkst uzskatīt par Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju ieņēmumiem.
Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs šā gada februārī publicētajā analīzē norādīja, ka alkoholiskie dzērieni joprojām veido būtisku daļu Latvijas eksporta uz Krieviju un visbiežāk tas ir reeksports.
Savukārt farmācijas produktu eksportā ir arī Latvijā ražotas preces.
Tātad eksporta statistika rāda, kādas vērtības preces tiek piegādātas no Latvijas uz Krieviju, nevis to, cik daudz Latvijā ir saražots vai cik liela pievienotā vērtība te radīta.
Reeksports nav arī tas pats, kas tranzīts. Preču pārvadāšana caur Latviju bez to iekļaušanas Latvijas preču eksportā ir cita statistiskā kategorija.
Salīdzinot triju Baltijas valstu statistiku, redzams, ka katrai valstij ir savs Krievijas tirgum piegādāto preču sortiments.
Avoti: Latvijas CSP, Lietuvas Valsts datu aģentūra un Igaunijas Statistikas pārvalde. Dati ietver arī reeksportu.
Lietuva, piemēram, astoņos mēnešos eksportējusi uz Krieviju šokolādi un citus kakao saturošus produktus par 9,83 miljoniem eiro, vīnogu vīnus par 8,85 miljoniem un stipros alkoholiskos dzērienus par 9,15 miljoniem eiro.
Lietuvas viskija eksports salīdzinājumā ar pagājušo gadu pat pieaudzis par 15,8%, sasniedzot 3,27 miljonus eiro. Taču tas joprojām ir 37 reizes mazāk nekā Latvijas viskija eksports uz Krieviju.
Igaunijas gadījumā pārsteidzošākās ir kakao piegādes.
No janvāra līdz augustam Igaunija eksportējusi uz Krieviju kakao pastu par 12,03 miljoniem eiro un kakao pulveri bez cukura piedevas par 12,04 miljoniem. Vēl 3,84 miljonus eiro veidoja kakao pupiņas.
Interesanti, ka no 12,03 miljonus eiro vērtā kakao pastas eksporta 11,85 miljoni Igaunijas statistikā uzrādīti kā Igaunijas izcelsmes preces.
Tas nenozīmē, ka Igaunijā audzē kakao. Taču tas liecina, ka vismaz šajā preču grupā runa nav tikai par vienkāršu ārvalstu produkcijas tālākpārdošanu.
Tādējādi, lai gan visas trīs Baltijas valstis turpina eksportēt preces uz Krieviju, šo piegāžu sastāvs būtiski atšķiras.
Eksporta statistikā dominē alkohols, zāles un patēriņa preces, bet importa sarakstā redzami pavisam citi produkti.
Astoņos mēnešos Latvija no Krievijas importējusi dzīvnieku barībai paredzētu biešu mīkstumu ar pievienotu melasi par 6,76 miljoniem eiro. Iespiestas grāmatas, brošūras un līdzīgi izdevumi ievesti par 4,33 miljoniem, bet medicīnas instrumenti un ierīces - par 1,84 miljoniem eiro. Lielāko daļu pēdējā grupā veidojuši oftalmoloģijas instrumenti un ierīces.
Vēl 1,77 miljoni eiro iztērēti kaustiskās sodas ūdensšķīduma importam, bet 1,10 miljoni - slāpekļa minerālmēsliem vai ķīmiskajiem mēslošanas līdzekļiem.
Tomēr šajā virzienā ierobežojumu ietekme jau kļūst redzama.
Piemēram, viss minētais biešu mīkstuma imports reģistrēts no janvāra līdz jūlijam. Jūlijā piegādes vēl sasniedza 1,28 miljonus eiro, bet augustā šīs preces imports vairs nav reģistrēts.
No 8. augusta Latvijā paplašināts aizliegums importēt lauksaimniecības un lopbarības produktus no Krievijas un Baltkrievijas. Tas attiecas arī uz šo preču pozīciju.
Kopumā augustā imports no Krievijas bija tikai 1,09 miljoni eiro, kas ir par 67,7% mazāk nekā pirms gada. Tomēr arī šajā mēnesī no Krievijas vēl tika ievesti medicīnas instrumenti, šokolāde, grāmatas un alus.
Savukārt 1. septembrī spēkā stājies jauns rūpniecības preču importa aizliegums, kas aptver grāmatas un citus poligrāfijas izstrādājumus, apģērbu, apavus, rotaļlietas, spēles un sporta piederumus. Ierobežojumi attiecas arī uz attiecīgajām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm, kas tiek ievestas no citām trešajām valstīm.
Augusta statistikā šā aizlieguma ietekmi vēl nevar redzēt, jo tas stājās spēkā tikai septembrī.
Politiska apņemšanās mazināt importu un eksportu ar austrumu kaimiņvalstīm un juridisks aizliegums to darīt nav viens un tas pats.
Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju ir plašas, taču tās neparedz pilnīgu jebkādu preču tirdzniecības aizliegumu. Ierobežojumi attiecas uz konkrētām preču grupām, personām un darījumiem.
Piemēram, luksusa preču eksporta aizliegumā daudzām precēm nozīme ir to vērtībai. Bieži piemērojamais slieksnis ir 300 eiro par attiecīgajos noteikumos definēto preces vienību. Tomēr katrā gadījumā jāņem vērā arī pārējie sankciju nosacījumi.
Tādēļ pats fakts, ka no Latvijas uz Krieviju tiek eksportēts viskijs, vēl nenozīmē, ka ir pārkāptas sankcijas. Tas pats attiecas uz reeksportu: arī citur ražotu preču tālākai pārdošanai ir jāatbilst spēkā esošajiem noteikumiem.
Turklāt jānošķir imports no eksporta. Latvijas šogad noteiktie papildu aizliegumi galvenokārt ierobežo konkrētu Krievijas un Baltkrievijas preču ievešanu. Tie automātiski neaizliedz no Latvijas eksportēt uz Krieviju citās valstīs ražotas preces, ja uz attiecīgajiem darījumiem neattiecas eksporta ierobežojumi.
Arī Lietuva un Igaunija ir ieviesušas papildu kontroles pasākumus, taču tie neaptver pilnīgi visu tirdzniecību. Lietuva līdz 2027. gada 2. janvārim pagarinājusi nacionālos eksporta kontroles pasākumus precēm, kuras varētu izmantot militāriem mērķiem. Savukārt Igaunijas muita noteiktos gadījumos pieprasa papildu apliecinājumus par preču eksportēšanas tiesiskumu.
Latvijas valdības rīcības plānā paredzēts arī saskaņot turpmākos pasākumus ar citām Baltijas un reģiona valstīm un virzīt šo jautājumu Eiropas Savienības līmenī.
Līdz ar to pašreizējā situācijā nav juridiskas pretrunas starp valdības paziņoto mērķi un faktu, ka tirdzniecība turpinās. Mērķis ir plašāks par jau pieņemtajiem aizliegumiem.
Taču ekonomiskā aina ir zīmīga. Latvija ir ievērojami samazinājusi preču importu no Krievijas, bet eksporta vērtība šā gada astoņos mēnešos ir pieaugusi.
Daļa šīs tirdzniecības balstās reeksportā, daļa - Latvijā ražotu preču piegādēs. Un, kamēr spēkā esošie noteikumi pieļauj attiecīgos darījumus, tie turpinās.
Rakstā izmantoti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas oficiālo statistikas datubāzu dati par 2026. gada janvāri-augustu, kas iegūti 16. oktobrī. Latvijas CSP datubāze atjaunināta 12. oktobrī. Eksporta vērtībā iekļauts arī reeksports. Dati norādīti faktiskajās cenās, tāpēc vērtības pārmaiņas ne vienmēr atbilst fiziskā preču daudzuma pārmaiņām. Statistikas dati var tikt precizēti.
