Ekonomikas ministra Viktora Valaiņa pērnā gada pieteikums valsts aparātam strādāt ar mērķi dubultot iekšzemes kopproduktu (IKP) 10 gados tagad precizēts kā uzdevums attīstīt militāro rūpniecību kā pašu galveno Latvijā.
Pagājis gandrīz gads, kopš Evikas Siliņas valdība atzina par labu esam V. Valaiņa uzstāšanos ar drīza un strauja Latvijas ekonomikas uzplaukuma solījumiem. Valdības 2024. gada 30. aprīļa sēdē tika aplūkota un bez iebildumiem pieņemta Ekonomikas ministrijas sniegtā Latvijas tautsaimniecības izredžu prezentācija. Par Latvijas tautsaimniecības “galveno sasniedzamo rezultātu ir noteikts nākamo desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu, līdz 2035. gadam panākot Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) apjomu 83 miljardu EUR apmērā. To plānots sasniegt, ievērojami kāpinot Latvijas uzņēmumu produktivitāti - no 60% no ES vidējā rādītāja 2023. gadā līdz ES vidējam līmenim 2035. gadā. Kā svarīgs elements straujas izaugsmes panākšanai tiek izvirzīta inovāciju un jaunāko tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta, izmantošana, kā arī valsts izcilība zaļās ekonomikas, atjaunojamās enerģijas un bioekonomikas nozarēs,” rakstīts prezentācijas ievadvārdos. Aicinājums, solījums vai iztirzājums, kā “desmit gadu laikā dubultot ekonomikas apjomu” ir daudzkārt izskanējis V. Valaiņa runās.
Vēl gluži gads nav pagājis kopš pērnā 30. aprīļa, bet pārlūkot toreizējo pieteikumu izpildes gaitu jau ir iespējams. Vismaz ātro novērtējumu Latvijas 2024. gada IKP statistiķi ir paguvuši iedot. Ja 2024. gada 30. aprīļa prezentācijā IKP izaugsmes mērķis tika izteikts eiro, tad lūkosimies, kā eiro mērvienībās IKP un tā izmaiņas parāda statistiķi:
Kā redzams, Latvija ir tuvojusies par mērķi nosauktajiem 83 miljardiem eiro, bet ar divām atrunām. Pirmā un galvenā, ka tie ir eiro faktiskajās cenās, ko uzpūtusi inflācija. Otrā, ka pat ar inflācijas palīdzību sasniegtais pieaugums par nepilnu miljardu eiro (no 39,4 līdz 40,2 miljardiem) nu nekādi neatbilst pieaugumam par vairāk nekā 40 miljardiem desmit gados; tīri aritmētiski rēķinot, tur pat 10 miljardi nesanāktu.
Divdomīgs ir IKP pieaugums salīdzināmās cenās uz vienu iedzīvotāju, kas sasniegts tādējādi, ka iedzīvotāju skaits dilis straujāk nekā IKP. No vienas puses, katram iedzīvotājam tādējādi vairāk labumu, kuru apjomam vismaz teorētiski jāatbilst IKP. No otras puses, katram iedzīvotājam arī vairāk jāiemaksā valstij, ja arvien mazākam cilvēku skaitam jāuztur ceļu tīkls un robežu apsardzība, ministri un Valsts prezidents.
Nav prātīgi pašiem rēķināt, cik straujš bijis IKP samazinājums salīdzināmās cenās no 32,72 līdz 32,58 miljardiem eiro procentuālā izteiksmē. Protams, ka statistiķi to jau ir izrēķinājuši un publicējuši IKP indeksu sadaļā:
Šajā pārskatā redzams, ka Latvijas IKP samazinājies par 0,4%; tāds ir IKP ātrais novērtējums, ko statistiķi vēl precizēs. Tepat redzams, ka jau ar laika distanci vērtētos un pārvērtētos datos apstiprināts pieaugums par 6,9% viena gada laikā. Tas ir aptuvenais IKP pieauguma temps, ar kādu IKP dubultotos 10 gados, ja šādu tempu izdotos visus 10 gadus saglabāt. Diemžēl pilnīgi pretējais - IKP samazināšanās notikusi 10 gadu plāna pirmajā gadā. Tas nozīmē, ka atlikušajos gados IKP pieauguma tempam būtu jākļūst vēl daudz straujākam. Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausīja Ekonomikas atskaitīšanos, kā ministrijai un valstij kopumā veicies ar ekonomiskās izaugsmes plānu īstenošanu.
Saeimas komisijā uzstājās Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis un parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis bez ministra, kurš tajā pašā laikā piedalījies ministru tematiskajā sēdē par būvniecību. Saeimas Budžeta komisijas 18. marta sēde bija viena no pirmajām, ko vadīja komisijas jaunā priekšsēdētāja Anda Čakša. 2024. gada 30. aprīļa prezentāciju viņa bija redzējusi valdībā kā izglītības un zinātnes ministre. No valdības uz Budžeta komisiju pārcelts arī bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis. Ar ministru daļēju nomaiņu E. Siliņa cenšas panākt vai vismaz parādīt, ka valdībai atlikušo laiku līdz Saeimas pārvēlēšanai valdība strādās labāk nekā līdz šim. Iespējams, ka pēc gada atkal varēsim mērīt šīs amatpersonu pārsēdināšanas efektu ar IKP izmaiņām eiro un procentos.
Par pagājušā gadā arī Saeimā rādīto IKP dubultošans plānu Ekonomikas ministrijas amatpersonām pārjautāja Saeimas deputāts Kristaps Krištopans un saņēma no J. Miezaiņa (attēlā) atbildi, ka mērķis paliek spēkā. Pamatojumam tagad tika norādīts uz aizsardzības industriju, kura tuvākajos gados būs viena no dominējošām nozarēm.
J. Miezaiņa teiktais jāpapildina ar to, ka aizsardzības industrijas izaugsme palielinās kopējo izaugsmi ar nosacījumu, ka tā tiks finansēta uz Latvijas un Eiropas Savienības parādu pieauguma rēķina, nevis ar tagadējo līdzekļu pārdalīšanu starp nozarēm. Ja šāda pārdalīšana notiks ar nodokļu palielināšanas u.tml. paņēmieniem, tad aizsardzības nozare pieaugs tikai tik, cik samazināsies pārējās nozares. Savukārt parādu pieauguma blakne ir inflācija. Ar tās palīdzību iespējams sasniegt un pārsniegt 83 miljardus faktiskajās cenās, kamēr salīdzināmās cenās IKP var pat samazināties.
Jau pēc sēdes E. Valantis sarunā ar “Neatkarīgo” pauda, ka ticamība IKP pieaugumam balstās uz Latvijas tiesībām saņemt ES finansējumu, kura avots nav Latvijā savāktie nodokļi. Citiem vārdiem sakot, Latvija mazāk iemaksā nekā saņem no ES. Pašreizējā laika periodā naudas plūsma no ES sevišķi liela, jo summējas ES jau sen izveidoto palīdzības fondu sniegtais finansējums ar pēckovida situācijai pieskaņoto Atveseļošanas fonda (oficiāli - Atveseļošanās un noturības mehānisma) finansējumu.
Bažas rada tas, ka Latvijas IKP samazinājies tad, kad naudas ieplūde maksimāla. Kas notiks, kad šī straume samazināsies? Cik lieliem jābūt kara kredītiem, lai IKP tomēr augtu?
Saeimas budžeta komisijā toni noteica A. Čakša (attēlā), jautājot daudzas reizes vienu un to pašu, vai Ekonomikas ministrijai ir kritēriji, pēc kuriem noteikt tagadējo ieguldījumu pareizību - spēju ģenerēt naudu tad, kad tā no ārienes ieplūdīs mazākos apjomos.
Ekonomikas ministrijas amatpersonas centās atbildēt apstiprinoši gan komisijas sēdes laikā, gan pēc tam “Neatkarīgajai". E. Valantis izteica vērā liekamus vārdus, ka IKP pērn būtu ne tikai samazinājies, bet daudz straujāk samazinājies, ja Latvija, pirmkārt, nedabūtu ES naudu un, otrkārt, neizlietotu šo naudu daudz maz pareizi. Šo domu iespējams attīstīt un pārmest uz nākotni tādā veidā, ka arī turpmāk Latvijai vajadzēs daudz naudas, darba un karu pasaulē ne tāpēc, lai Latvijas IKP divkāršotos. Mērķis ir, lai tas nesaruktu uz pusi.
