Eiropas Savienība (ES) ir piedzīvojusi visstraujāko gāzes rezervju kritumu divu gadu laikā, brīdina eksperti. Skaidrojums tam, kādēļ tā, ir nevis aukstums, bet galvenokārt ilgie vēja un mākoņainā laika periodi. Laikapstākļu ietekme uz krājumu rezervēm ir redzama, taču, par spīti krājumu kritumam, gāzes cenas saglabājas pieņemamā līmenī, un arī nav gaidāms to dramatisks pieaugums, vēsta Polijas interneta medijs “wnp.pl”.
Slikto laikapstākļu ietekme ir redzama, tomēr izejvielu cenas saglabājas pieņemamā līmenī. Gāzes krātuves ir faktors, kas stabilizē kurināmā cenu svārstības. Dabasgāze no krātuvēm tiek ņemta paaugstināta pieprasījuma periodos, visbiežāk ziemā, kad zemā temperatūra palielina pieprasījumu pēc energoresursiem. Vasarā, kad nepieciešams mazāk gāzes, tā tiek iesūknēta krātuvēs.
Kā norāda “wnp.pl”, gāzes izsūknēšana no Eiropas krātuvēm pēdējo mēnešu laikā kāpusi līdz līmenim, kāds nav fiksēts pēdējos divos gados. Gāzes apjoms gāzes krātuvēs ES samazinājies pat par 19 procentiem laika periodā no gāzes iesūknēšanas sezonas beigās septembrī līdz decembra vidum, vēsta "Financial Times".
Par to, ka "kaut kas ir noticis", liecina fakts, ka iepriekšējos divos gados tajā pašā periodā pazemes gāzes krātuvju uzpildes samazinājums bija tikai 10 procenti.
Tomēr ir vērts atzīmēt, ka, neraugoties uz straujo kritumu, ES gāzes krātuves tagad ir piepildītas par 75 procentiem, kas ir nedaudz vairāk nekā vidēji pēdējo desmit gadu laikā. Pagājušā gada decembra vidū krātuvju piepildījums bija pat aptuveni 90 procenti.
"Līdz šim šoziem Eiropai ir nācies daudz vairāk nekā pēdējos divos gados paļauties uz pazemes krātuvēm, lai kompensētu mazāku gāzes importu un apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc šī energoresursa," "Financial Times" sacījusi "Argus Media" Eiropas gāzes cenu direktore Nataša Fīldinga.
Faktori, kas ietekmēja gāzes patēriņu, ir aukstie laikapstākļi lielā daļā Eiropas teritorijas. Gaiss ir tik auksts, ka ēkām Nīderlandē, Dānijā un Francijā ir palielinājies pieprasījums pēc siltuma. Tas tieši un netieši ietekmē gāzes patēriņa pieaugumu.
Gāzes patēriņu veicināja arī vējainais un mākoņainais laiks plašās ES teritorijās. Elektroenerģijas ražošana gan vēja parkos, gan saules stacijās samazinājās. No vienas puses, gāzes apkurē tiek sadedzināts lielāks apjoms gāzes, no otras puses, pieaug pieprasījums pēc elektroenerģijas, kura parasti nelabvēlīgos apstākļos jāsaražo tieši ar gāzes palīdzību.
Pēc rekordlielā cenu lēciena šajā sezonā decembra sākumā, kad gāze TTF biržā maksāja gandrīz 50 eiro par MWh, tagad gāze maksā nedaudz vairāk par 45 eiro. Pēc ekspertu domām, nav signālu, ka cenas dramatiski pieaugs.
Jāatgādina, ka Latvijā un arī Baltijā lielākā gāzes krātuve ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve. Tās kapacitāte bijusi 4,47 miljardi m³, no kuriem 2,32 miljardi m³ bija aktīvā jeb regulāri izsūknējamā dabasgāze. Pieaugot dabasgāzes patēriņam reģionā, Inčukalna PGK kapacitāti ir iespējams palielināt līdz 3,2 miljardiem m³ aktīvās dabasgāzes, kas pilnībā nodrošinās Latvijas un reģiona vajadzības pēc kurināmā.
Sabiedrība “Conexus Baltic Grid” ir vienīgais dabasgāzes uzglabāšanas operators Latvijā un pārvalda vienīgo funkcionējošo dabasgāzes krātuvi Baltijas valstīs — Inčukalna pazemes gāzes krātuvi. Sabiedrība sertificētiem tirgotājiem sniedz iespēju uzglabāt dabasgāzi tirdzniecībai Latvijas vai citos tirgos. Sistēmas lietotājiem pieejama īpaši izstrādāta jaudu rezervācijas tīmekļa vietne. Inčukalna pazemes gāzes krātuve ļauj uzglabāt līdz pat 2,3 miljardiem kubikmetru aktīvās dabasgāzes, kas pilnīgi nosedz reģiona prasības, pieaugot energoresursa pieprasījumam apkures sezonā.
Savukārt gāzes tirgotāja a/s "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis medijiem pirms devām nedēļām paziņoja, ka dabasgāzes turpmākā cena būs atkarīga nevis no klimata untumiem, bet gan no ģeopolitiskajiem apstākļiem. "Tas, kāda būs gāzes cena nākamajā vasarā, lielā mērā būs atkarīgs no ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica A. Kalvītis. Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd ģeopolitiskā situācija ir nokaitēta, savukārt gāze un arī nafta ir tie produkti, ko tiešā veidā ietekmē "lielā politika". Tāpat Kalvītis norādīja, ka šobrīd gāzes cena ir augstāka, nekā tika gaidīts. "Mēs neprognozējām, ka cena biržā sasniegs 45-46 eiro par megavatstundu," viņš teica, piebilstot, ka sākotnēji tika gaidīts, ka gāzes cena šajā ziemā biržā būs zem 40 eiro par megavatstundu.
