Daudzskaitlīga Latvijas uzņēmēju delegācija ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un ekonomikas ministru Viktoru Valaini priekšgalā no 16. līdz 24. septembrim atradīsies tirdzniecības misijā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).
“Līdz šim tik apjomīga uzņēmēju delegācija ne reizi uz ASV nav devusies. Es ticu, ka šīs vizītes laikā mums izdosies piesaistīt investīcijas vismaz 1 miljarda eiro apmērā, kuru klātbūtni Latvijas ekonomikā mēs jutīsim jau tuvāko 3 līdz 5 gadu laikā. Es esmu pārliecināts, ka lielā mērā pateicoties šai vizītei, tuvāko 3 līdz 5 gadu laikā tiks divkāršots Latvijas eksporta apmērs uz ASV,” brauciena mērķus un vēlāk pārbaudāmos rezultātus uzskaitīja V. Valainis.
Uz ASV dosies 90 pārstāvji no 60 uzņēmumiem un vēl pārdesmit valsts iestāžu darbinieku.
ASV ir viena no nedaudzajām valstīm, ar kuri Latvijai ir pozitīva, turklāt stabili un noviennozīmīgi pozitīva tirdzniecības bilance. Atbilstoši Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, pagājušajā gadā Latvijas eksports uz ASV bijis 507 miljonu eiro vērtībā, bet imports - 228 miljonu eiro vērtībā. Salīdzinājumam: uz Vāciju eksporta vērtība sasniegusi 1,2 miljardus eiro, bet importa vērtība no Vācijas - 2,6 miljardus eiro. Tātad eksports uz ASV divreiz lielāks par importu, bet eksports uz Vāciju - divreiz mazāks par importu.
Šā gada laika posmā, par kuru CSP jau ieguvusi un apkopojusi datus, Latvijas un ASV tirdzniecībā nav mainījies nekas: 227 miljoni pret 135 miljoniem par labu Latvijai. To pašu parāda visa CSP eksponēto pagātnes datu rinda. 2014. gadā 117 miljoni pret 73 miljoniem un 2005. gadā, ar kuru šī datu rinda sākas, eksportēts par 112 un importēts par 73 miljoniem eiro.
Šā gada tirdzniecības sadalījumā pa preču veidiem Latvijas eksportā 90 miljonus eiro devusi koksne un vēl piecus miljonus eiro mēbeles, kas izklausās pašsaprotami. Turpretī daži pat nenoticēs, ka par 34 miljoniem Latvija eksportējusi uz ASV skaņu un attēlu ierakstīšanas un apstrādes iekārtas un kaut par 1,9 miljoniem eiro - gaisa kuģu un kosmosa kuģu detaļas. Skaņu un attēlu apstrādes ierīces Latvija ne vien eksportējusi, bet arī importējusi par 25 miljoniem eiro, bet gaisa kuģu un to detaļu importā nonākusi dziļos mīnusos, jo iepirkusies ASV par 31 miljonu eiro. Gandrīz tādā pašā vērtība Latvija pirkusi ASV naftas pārstrādes produktus.
Nekādi nenoniecinot Latvijas uzņēmējus, kuri izkonkurējuši ASV izteiktos piedāvājumus no visas pasaules, Latvijas pozitīvā tirdzniecības bilance pret ASV tomēr nav tikai Latvijas nopelns. ASV pagaidām pilda pienākumu uzturēt negatīvu tirdzniecības bilanci kopumā un tādējādi arī pret visām valstīm, kuras pacenšas ASV sniegtās iespējas izmantot. Šā pienākuma cēloņus un sekas “Neatkarīgā” ir jau sīkāk analizējusi šā gada 23. februārī. Ar vienu vārdu sakot, ASV uztur negatīvu tirdzniecības bilanci tāpēc, lai apgādātu pasauli ar ASV dolāriem kā naudas uzkrāšanas un starptautiskās tirdzniecības līdzekļiem. No šādas tirdzniecības veicināšanas ASV gan krietni nopelna, gan cieš no tās negatīvajām blaknēm, kuru novēršanas solījumi ir Donalda Trampa politiskās darbības un panākumu pamats.
Ir saprotami iemesli, kāpēc tikai tagad uz ASV saposusies tik prominenta Latvijas politiķu un uzņēmēju delegācija, kādas iepriekš izbraukušas no Latvijas tikai divas reizes un braukušas tieši pretējā virzienā. Ar tām domāti ar prezidenta Gunta Ulmaņa vārdu pazīstamais 1994. gada decembra brauciens uz Ķīnu, pa ceļam iegriežoties Kazahstānā, un prezidenta Andra Bērziņa 2014. gada jūnija brauciens uz Mongoliju, pa ceļam iegriežoties Tadžikistānā. Ar to nav teikts, ka šie un pārējie Latvijas Valsts prezidenti un Ministru prezidenti nebūtu devušies arī Rietumu virzienā un nebūtu dažkārt tikuši līdz ASV. Runa ir par ļoti masīvu valsts un uzņēmēju sakabi, kādas izveidošanai vajadzīgi priekšnoteikumi un īpašas pūles. Galveno organizatorisko darbu šoreiz, tāpat kā abās minētajās reizēs iepriekš, ir uzņēmusies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kurai 1994. gadā bija mazliet savādāks nosaukums.
Iepriekš tik iespaidīga delegācija no Latvijas uz ASV nedevās tāpēc, ka, pirmkārt, tirdzniecības bilance apliecināja, cik labi tur lietas jau iet, un, otrkārt, panākumi šķita vieglāk sasniedzami, ejot pa pašām iestaigātajām takām. Ar to domātas takas uz Vāciju un uz Skandināviju. Galvenais, ka pie šādas pārliecības turējās uzņēmēji. Pat ja negatīva tirdzniecības bilance ir valstij slikta, konkrēto importa darījumu noorganizēšana dod ienākumus konkrētiem uzņēmumiem un uzņēmējiem. Kāpēc lai viņi atrautos no jau esošām naudas āderēm, lai dotos pēc kaut kā nezināma? Tie būtu atsevišķi stāsti, kāpēc 30 un 10 gadus atpakaļ par apsviedīgākajiem uzskatītie uzņēmēji tomēr brauca uz Ķīnu un uz Mongoliju, bet tagad uzņēmējus pārņēmusi atklāsme, ka konvertējamākā valūta pasaulē visvieglāk iegūstama tur, kur šo valūtu drukā. To pašu var pateikt ar LIAA direktora Raivja Bremšmita vārdiem, ka “ASV savā ziņā ir neizmantotā iespēja, jo vairāk tirgojamies ar kaimiņiem un ES valstīm. Tomēr redzam, ka Latvijas eksportā dinamiski aug tieši pakalpojumu nozare, kurai ASV ir liela perspektīva. Tādēļ esmu gandarīts, ka no visiem tirdzniecības misijas dalībniekiem, kuru kopējais apgrozījums sastāda ap 2 miljardiem eiro ap 80 procentiem pārstāv tieši pakalpojumu nozari.”
LIAA skaidro, ka tirdzniecības misijas mērķis ir radīt priekšnoteikumus ekonomisko attiecību attīstībai ar ASV, lai piecu gadu periodā dubultotu tirdzniecības attiecības ar ASV, sasniedzot 1,9 miljardus eiro apgrozījumu. Tāpat plānots, ka uzņēmumu, kas dodas vizītē uz ASV, tirdzniecības apgrozījums ar ASV gada laikā varētu pieaugt par 15%, bet investīciju jomā kā tiešais vizītes mērķis ir identificēt vismaz trīs jaunus investīciju projektus, kuru kopējais apjoms varētu sasniegt 150 miljonus eiro.
Vizīte notiks trīs ASV pilsētās. Hjūstonā galvenais uzsvars tiks likts uz enerģētikas un loģistikas jautājumiem, meklējot jaunas partnerības investīciju piesaistes jomā “zaļās” enerģijas projektos, kā arī jūras kravu pārvadājumu jomā. Latvijas ostas ir ieinteresētas sadarbībā ar ASV gan militāro kravu jomā, gan enerģētikas projektu attīstībā. Tāpat iecerēts paplašināt sadarbību arī kokmateriālu eksportā uz ASV caur Latvijas ostām. Perspektīvu šajā nišā saskata pasaulē lielākais koksnes plātņu ražotājs “Kronospan”, kurš šovasar iegādājies kravu termināli Rīgas ostā. Hjūstonā plānots piedalīties vienā no pasaules prestižākajām enerģētikas tematikai veltītajām konferencēm “Gastech Houston”, kā arī enerģētikas samitā “Global Energy Summit”.
Kā otrs pieturas punkts tirdzniecības misijai būs ASV tehnoloģiju centrs Sanfrancisko, kur plānotas tikšanās ar tādiem uzņēmumiem kā “Meta”, “Google”, “Microsoft”, “Open AI” un citiem. Virkne Latvijas tehnoloģiju uzņēmumu izmantos šo vizīti, lai tiktos ar potenciālajiem partneriem un meklētu investīciju piesaistes iespējas. Vairākas tikšanās būs saistītas ar Latvijas ieceri veidot mākslīgā intelekta ekselences centru. Tieši šajā jomā ASV lielie uzņēmumi meklē partnerību Eiropā.
Savukārt Denverā plānots iepazīties ar uzņēmuma “SAF tehnika” pieredzi ASV tirgū, tikties ar vietējām uzņēmēju organizācijām un latviešu kopienas pārstāvjiem Denverā. Vairākiem uzņēmumiem Denverā paredzētas arī individuālās tikšanās ar iespējām parakstīt sadarbības līgumus.
Plānotās tirdzniecības misijas galvenie mērķi ir veidot kontaktus ar investoriem, potenciālajiem klientiem un ASV partneriem, jaunu sadarbības iespēju un Latvijas-ASV kopprojektu veidošana, kā arī iespēja iepazīt ASV tirgus iespējas un reģiona ekonomiskās tendences.
