Sākusi darboties jauna programma, kurā septiņi miljoni eiro tiks sadalīti aptuveni 120 biznesa idejām, ko realizē sociālā uzņēmuma statusu ieguvuši izpildītāji.
Aizdevumu un grantu veidā sniegtais atbalsts sociālajiem uzņēmumiem atsāksies tādā pašā veidā, kādā šāda atbalsta programma jau darbojusies no 2017. gada līdz pagājušā gada beigām. Jau esošiem vai jaundibinātiem uzņēmumiem vispirms jāiegūst sociālā uzņēmuma statuss un atzinums par to, ka viņu konkrētais projekts atbilst sociālās uzņēmējdarbības kritērijiem. Šādus statusus un atzinumus piešķir Labklājības ministrija. Pēc tam jādodas uz valsts finanšu institūciju “Altum”. Tā izvērtē, vai projekts var atmaksāties. Tiek ņemts vērā tas, cik lielu finansējuma daļu “Altum” atlaidīs projekta izpildes gadījumā, kā arī visi citi labvēlīgie nosacījumi nodokļu atlaižu veidā u.tml., ko sociālajiem uzņēmumiem cenšas uzturēt Latvijas valsts un pašvaldības, bieži vien novirzot šiem mērķiem Eiropas Savienības piešķirto naudu.
Labvēlība nenozīmē naudas došanu jebkuram, kurš vien paziņo, ka viņš veikšot sociālo uzņēmējdarbību. Labklājības ministrijas Darba politikas departamenta direktors Imants Lipskis un “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš “Neatkarīgajai” atklāja, ka aizdevumu un grantu programmā nākas noraidīt trešo daļu pieteikumu, kuri vai nu nav sociāli nozīmīgi, vai nav finansiāli izpildāmi. Atbalsta programmas izpildes sākumā noraidīt nācies pat pusi pieteikumu. Lai gan reti, bet tomēr ir gadījumi, kad atbalstītais projekts netiek realizēts un naudas saņēmējiem tā jāatdod.
Iepriekšējā atbalsta programmā realizēto projektu ir pietiekami daudz, lai varētu saprast, kā sistēma darbojas un kā sociālajam uzņēmumam jādarbojas, lai saņemto atbalstu izmantoti atbilstoši pieteiktajiem mērķiem un izpildes tehniskajām prasībām. Atbalstīto uzņēmumu skaits apmēram tāds pats, kā sociālo uzņēmumu skaits. Labklājības ministrijas mājaslapā atrodamā statistika vēsta, ka kopš 2018. gada ministrija piešķīrusi sociālā uzņēmuma statusu 291 uzņēmumam, no kuriem 79 uzņēmumi šo statusu zaudējuši. Tātad šobrīd Latvijā darbojas 212 sociālie uzņēmumi. “Altum” grantu iepriekšējā programmā iekļāvušies 204 no esošajiem un bijušajiem uzņēmumiem, kuri kopā saņēmuši 12 173 000 eiro.
I. Lipskis vērsa uzmanību uz to, ka sociālie uzņēmumi Latvijā pašlaik netiek slēgti tāpēc, ka iepriekšējā grantu programma jau pabeigta pagājušā gada beigās, bet 7. augustā atklātā jaunā grantu programma nodrošinās sociālajiem uzņēmumiem aizdevumus un dāvinājumus vēl pēc kāda laika. Šī programma ir būtisks papildinājums, bet ne vienīgais avots naudas plūsmai, ar kādu valsts uztur sociālo palīdzību caur sociālajiem uzņēmumiem.
No šobrīd funkcionējošajiem 212 uzņēmumiem 24% pieteikuši darbošanos izglītībā, 20% - darba integrācijā, 14% - iekļaujoša pilsoniskā sabiedrības veidošanā un kultūras daudzveidības uzturēšanā, 13% - veselības aprūpē, 12% - sociālās atstumtības riskam pakļautu iedzīvotāju grupu atbalstīšanā, 6% - sporta un atpūtas veicināšanā, 6% - sociālo pakalpojumu sniegšanā, 5% - vides un dzīvnieku aizsardzībā.
Visticamāk, ka katrs reāli strādājošs sociālais uzņēmums varētu atzīmēties vairākās no šīm nominācijām, jo grūti iedomāties, piemēram, cilvēku integrāciju darba tirgū bez viņu izglītošanas, sociālās atstumtības mazināšanas u.tml. Dažnedažādie formulējumi sociālo uzņēmumu darbības virzieniem nodrošina iespēju gandrīz vai katram uzņēmumam iegūt sociālā uzņēmuma statusu, ja vien ir vēlēšanās uzņemties papildu pienākumus. Viens no uzņēmumiem, kura atrašanās sociālo uzņēmumu statusā var pārsteigt, ir arī Āgenskalna tirgus. Tāpēc sociālo uzņēmumu atbalstīšanas jaunās programmas prezentācija notika vienā no tirgus paviljoniem. “Tirgus ir vieta, kur satiekas organizācijas, jaunie uzņēmumi, zemnieki, amatnieki, mākslinieki un apkaimes iedzīvotāji, tāpēc mūsu sabiedrībai tā palīdz kļūt iekļaujošai, attīstīties un augt,” deklarēja Āgenskalna tirgus un Kalnciema kvartāla stratēģiskās attīstības vadītāja Una Meiberga. Sarunā ar “Neatkarīgo” viņa paskaidroja, ka tas nozīmē saistības sarīkot 200 pasākumus gadā un neslēpa, ka statusa iegūšanai nepieciešamā formalitāšu kārtošana prasa uzmanību un piepūli.
R. Bērziņš apliecināja, ka nauda sociālajai palīdzībai tiešām tiek piešķirta. Viņš minēja piemēru ar uzņēmumu, kas palīdz cilvēkiem nomazgāties un izmazgāt drēbes, ja viņi paši to nevar. Šis uzņēmums darbības izvēršanai izmantojis ne tikai “Altum” aizdevumu un dāvinājumu, bet arī parastu aizdevumu no komercbankas bez nekādas saistības ar sociālajiem projektiem. Vienkārši banka uzskatījusi, ka drošāk kreditēt uzņēmumu, kam ir līgums ar pašvaldību par palīdzību šīs pašvaldības iedzīvotājiem, nevis kuru katru kafejnīcu vai kokzāģētavu.
Aizdevumu un dāvinājumu finansiālie parametri ir dažādi atkarībā no sociālā uzņēmuma darbības klasifikācijas, atbalsta summas un pirmreizējas vai atkārtotas atbalsta programmas izmantošanas. Darba integrācijas uzņēmumiem atbalsta intensitāte ir 90% no attiecināmajām izmaksām gan pirmajam grantam, gan arī piesakoties atkārtoti, bet ar nosacījumu, ka granta apmērs nepārsniedz 40 tūkstošus eiro. Savukārt visiem citiem sociālajiem uzņēmumiem, grantam piesakoties otro reizi, atbalsta intensitāte otrajam grantam būs 60%. Visa veida sociālajiem uzņēmumiem, kas pretendē uz grantu apjomā no 40 tūkstošiem eiro līdz 200 tūkstošiem eiro, maksimālais grants ir 60% no projekta attiecināmajām izmaksām. Uz finansējumu apjomā virs 40 tūkstošiem eiro var pretendēt uzņēmumi, kuri darbojas vismaz divus gadus un kuriem pozitīva saimnieciskā darbība.
