Kopējā ekonomiskā konjunktūra Eiropā un pasaulē palielinājusi bezdarbnieku skaitu Latvijā par 8,9 tūkstošiem gada laikā par spīti tam, ka valstī ar aizvien mazāku oficiāli noteiktās un reāli iespējamās darbspējas vecumā esošu cilvēku skaitu paliek aizvien mazāk pretendentu uz esošajām darba vietām.
Centrālā statistikas pārvalde publicējusi datus par legāli nodarbināto un bezdarbieku skaitu šā gada 1. ceturksnī. Reģistrēto bezdarbnieku skaits gada laikā pieaudzis par 8,9 tūkstošiem un sasniedzis 68,7 tūkstošus cilvēku. Vairāk nekā pusi no bezdarbnieku skaita pieauguma devis šā gada sākums, kad bezdarbnieku skaits attiecībā pret pagājuša gada beigām audzis par 4,5 tūkstošiem. Paļausimies uz to, ka sāksies gan lauksaimniecības, gan tūrisma sezona, kas prasa papildu darbiniekus. Sezonāliem faktoriem vajadzētu vismaz uz laiku noslāpēt (kaut piebremzēt) ekonomiskās konjunktūras ietekmi.
Savukārt Finanšu ministrija paredz bezdarba pieauguma apslāpēšanu ar iedzīvotāju skaita samazināšanos “demogrāfisko procesu” (valsts iestāde neatļaujas to pateikt vienā vārdā “izmiršana”) un migrācijas rezultātā, kas samazina darbaspēka piedāvājumu. Šāds arguments divdomīgs jeb aizdomīgs. Tieši Finanšu ministrijai visvairāk jāuztraucas par cilvēku izmiršanu un izceļošanu, jo nevar iekasēt nodokļus no neesošiem cilvēkiem.
Pēckovida periodā bezdarba rādītāji Latvijā tiecās uz vēsturiski zemākajiem līmeņiem. Tiklīdz saimnieciskajai darbībai tika atcelti ierobežojumi, tā uzņēmēji saskārās ar darbinieku trūkumu un bija spiesti celt atalgojumu, lai viņu uzņēmumi darbotos un piedāvātu preces un pakalpojumus, kas tika apmaksāti ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) kopš 2015. gada emitēto naudas papildu apjomu. Naudas plūdi izraisīja inflāciju, ko ECB tagad apkaro ar savu aizdevumu likmju paaugstināšanu un - galvenais - ar aizvien nākamo naudas porciju emisijas apturēšanu. ECB sniegtais pārskats par eiro emisiju beidzas ar aprīli, kad apritē palaists 16,21 triljons eiro. Tas atkal ir emitētās naudas daudzuma rekords, taču tas tik tikko pārsniedz iepriekšējo rekordu ar 16,19 triljoniem pagājušā septembrī. Starp pagājušā gada septembri un šā gada aprīli bija mēneši, kad eiro daudzums apritē tika samazināts. Šādas svārstības ir pavisam kas cits, nekā desmitu un dažbrīd pat simtu miljardu eiro emisija mēnesi pēc mēneša kopš 2015. gada, kuru ECB iesāka ar 10,3 triljoniem eiro savā bilancē.
No jauna emitētās naudas plūsmas apsīkums ir ierobežojis Latvijas preču eksportu, ar kuru Latvijā nonāk eiro gan ārējo maksājumu segšanai, gan vietējā tirgus uzturēšanai. Ja naudas kļūst mazāk, tad samazinās arī nepieciešamība un iespējas algot darbiniekus. Ērts attaisnojums ekonomiskās konjunktūras pavērsienam uz samazinājumu ir Ukrainā notiekošais karš, t.i. Krievijas iebrukums Ukrainā.
Nepieciešamība piesaistīt darbiniekus ir diktējusi algu līmeņa paaugstināšanos, ko Centrālā statistikas pārvalde uzrāda šādi:
| 2020 | 2021 | 2022 | 2023 | |
| Vidējā neto (pēcnodokļu) mēnešalga eiro | 841 | 939 | 1 006 | 1 119 |
Vidējā bruto (pirmsnodokļu) mēnešalga alga ir šķērsojusi pusotra tūkstoša eiro robežlīniju. Tiem cilvēkiem, kuri joprojām saņem mazāk par tūkstoti un vēl simtu eiro mēnesī, ir pamats pārdomāt, kāpēc viņi strādā tajā profesijā un uzņēmumā vai iestādē, kurā viņi strādā.
Algu kāpums varētu būt viens no iemesliem, kas palielinājis bezdarbnieku skaitu, ja cilvēki izmanto bezdarbnieka statusu un pabalstu kā laiku labāk atalgota darba meklēšanai. Citas algu kāpuma sekas varētu būt ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās gada laikā par 14,2 tūkstošiem. Augstāka legālā alga tiešām var motivēt cilvēkus pārvietoties no ēnu ekonomikas vai mājsaimniecībām uz statistiķiem pārskatāmo darba tirgu.
Par ekonomiski neaktīviem tiek saukti cilvēki vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kuri nav ne stājušies legālā darbā, ne pieteikušies bezdarbniekos. Tik plašas robežas formālajam darbspējas vecumam noteiktas, lai ietilpinātu tajās Āfrikas jauniešus un vecus cilvēku visbagātākajās valstīs, kas spējīgas uzturēt gan šo cilvēku darba spējas kaut cik pieņemamā līmenī, gan piedāvāt ASV prezidenta, Roma pāvesta u.tml. darba vietas, kādās var atrasties cilvēki, par kuru darba spējām mēļo dažādi. Tādējādi statistiskie dati par Latviju tiek padarīti formāli salīdzināmi ar datiem no jebkuras citas valsts pasaulē, taču tāpēc tie prasa papildu analīzi un detalizāciju. Latvijas apstākļos 15 vai 16 gadu vecumā strādājošu pusaudžu tik maz, ka nekādu ietekmi uz nodarbinātība radītājiem viņi neatstāj. Savukārt par gados vecākajiem cilvēkiem jājautā, vai viņi tiešām stājušies darbā, vai nomiruši. Tiklab stāšanās darbā kā nāve noved pie vieniem un tiem pašiem rezultātiem, ka ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits Latvijā gada laikā ir samazinājies par 14,2 tūkstošiem jeb 3,2% no 427,3 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju vecumā starp 15 un 74 gadiem, kuri nav ne nodarbinātie, ne bezdarbnieki.
CSP sniegtajā bezdarba radītāju komentārā par atzīmēšanas vērtu uzrādīts fakts, ka palielinājies ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā. Šā gada 1. ceturksnī nedaudz vairāk kā puse jeb 36,7 tūkstoši bezdarbnieku bijuši bez darba līdz 5 mēnešiem, 11,2 tūkstoši - bez darba 6 līdz 11 mēnešus un 20,5 tūkstoši - bez darba gadu un ilgāk. Ilgstošo bezdarbnieku skaita pieaugums gada laikā par 3,5 tūkstošiem ir pamanāms daudzums attiecībā pret 20,5 tūkstošiem, kuri tagad sasnieguši ilgstošo bezdarbnieku statusu. Lai līdz tam nonāktu, šie cilvēki iepriekš papildinājuši to cilvēku grupas, kuri neatrada jaunus darbus ne drīz, ne vairākus mēnešus pēc veco darbu zaudēšanas.
Labi izklausās tas, ka šā gada 1. ceturkšņa laikā par desmito daļu samazinājies gados jauno bezdarbnieku skaits. Tas attiecas uz jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, no kuriem strādājuši vai pieteikušies bezdarbniekos 35,1%, bet mācību vai kādu citu iemeslu dēļ ne strādājuši, ne darbu meklējuši 64,9%. Absolūtos skaitļos jauno bezdarbnieku skaits samazinājies par 900 cilvēkiem. Tātad tendence pretēja bezdarbnieku kopskaita pieaugumam, bet tā nav liecība, ka jaunie cilvēki sākuši strādāt vispār un tieši Latvijā. Jauniešiem lielākas iespējas atteikties no Latvijā reģistrēta bezdarbnieka statusa, atsākot mācīties vai izbraucot no valsts.
Saldajam ēdienam tas, ka darba meklētāju īpatsvars Latvijā kļuvis zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā pretēji tam, ka parasti tas šeit augstāks. Visās Baltijas valstīs bezdarbs ir gada laikā pieaudzis. Šī gada sākumā valstu oficiāli atzītie darba meklētāju īpatsvari bija 7,2% Latvijā, 7,8 - Lietuvā 7,8% un 8,2 -Igaunijā.
Par igauņiem var teikt, ka viņi vispirms pārrēķinājušies un pēc tam pārcentušies ar kļūdainiem aprēķiniem atbilstošu rīcību, kam bija jāpadara par realitāti viņu jau iepriekš izsludinātie panākumi ekonomiskajā attīstībā kopumā un ekonomikas modernākajās nozarēs jo īpaši. Rezultātā viņiem jānoraksta ieguldījumi bez atdeves un ekonomika jāpiekārto realistiskākiem priekšstatiem par igauņu spējām un pasaules gatavību šīs spējas atalgot. Šādas pārkārtošanās laiku daudziem cilvēkiem nākas pavadīt bezdarbnieka statusā.
Tagad lietuvieši atņēmuši igauņiem stāstu par visstraujāko attīstību Baltijā. Taču arī strauja attīstība nozīmē pārkārtošanos, kad darbiniekiem iespējas meklēt labākus darba devējus, bet uzņēmumiem - labākus darbiniekus. Šādu meklējumu laikā cilvēkiem var noderēt bezdarbnieka statuss.
