Finanšu eksperts mudina mazos uzņēmējus kļūt caurspīdīgākiem. Tad izredzes dabūt kredītu stipri palielināsies

© No privātā arhīva

Ir plaši izplatīts uzskats, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem ir ārkārtīgi grūti piesaistīt finansējumu, jo komercbankas un nebanku finanšu iestādes negrib izsniegt kredītus. Vai tāpēc, ka bankām nav naudas?

Finanšu eksperts, uzņēmuma AS “West Kredit” padomes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs saka: “ Nē, naudas ir ļoti daudz - gan bankām, gan nebanku aizdevējiem, gan arī finanšu institūcijai “Altum”.

Viena no galvenajām problēmām ir nevis naudas trūkums, bet nepareiza un pasīva tās lietošana. Komercbankas ir aizmirsušas, kas ir savstarpējā konkurence, tai skaitā pēdējo gadu tendence ir uz nulles risku balstīta politika. Bankas apzināti neuzņemas nekāda veida risku, bet aprobežojas apkalpot labi kapitalizētus uzņēmumus, kuri lielāko tiesu ir akcentēti uz eksportu. Mazais un vidējas uzņēmums, lai uzsāktu lokālu uzņēmējdarbību ir praktiski bez finansiāla atbalsta, turklāt ar mazu izpratni, kas ir vispār jāveic sākuma posmā, lai grieztos pie bankām.”



Šodienas uzņēmējs, kas vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību un saņemt finansējumu bankā, sastopas ar lielu birokrātisku aparātu, kā rezultātā viņš, praktiski nesaņemot pilnvērtīgu informāciju, tiek atraidīts,” atzīst Sergejs Maļikovs. “Savulaik, kad bankas konkurēja un notika cīņa par katru klientu, banku speciālisti bija plaša spektra eksperti, kuri spēja sniegt profesionālu konsultāciju jebkuram uzņēmējam neatkarīgi no viņu vajadzībām. Šodienas konsultācija aprobežojas ar virkni e-pastu ar jautājumiem no bankas puses, beigu rezultātā klients saņem atteikumu bez skaidrojuma. Latvijas banku tirgū pastāv tendence, ka uz risku balstīta uzņēmējdarbība nevar iziet cauri noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas jeb AML iekšējās kontroles sistēmas filtram. Turklāt katrā bankā izpratne par AML ir sava, tāpēc rezultātā labākais un drošākais lēmums ir atteikums - tādad nulles risku politika! Bankās lēmumus pieņem vairākas nodaļas, bet gala lēmumu pieņem piemēram citā valstī un visā ša posmā būs kāds, kurš vienkārši negrib vai nespēj uzņemties atbildību.

Skaidrs, ka bankām ir atbildība pret noguldītājiem un regulatoru, bet vai šodienas rezultāts, kāds ir Latvijas tirgū, ir tas labākais ko spējam sasniegt?! Te varētu plaši runāt un minēt piemērus, bet rezultātā ir paradokss - nauda ir, bet, kā to lietot, ir aizmirsts.

Protams, nevar vainot visās problēmās tikai bankas, ir vesela virkne problēmu, kas netiek risinātas! Bet, kā par piemēru varam runāt par pašiem klientiem. Bieži klienti, neatkarīgi, vai viņi ir uzņēmējdarbības veicēji vai patērētāji, paši ir vainojami finansējuma atteikumā un biežākās problēma ir savu patieso aktīvu slēpšana, ar uzņēmējdarbību nesaistītu izdevumu slēpšana, nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšana.

Mans ieteikums ir - ja meklējat finansējumu bankā vai pie alternatīvā finansētāja, neslēpiet neko un vienkāršā valodā paskaidrojiet, kādam mērķim ir nepieciešams aizdevums! Jo precīzāk paskaidrosiet, jo precīzāku un labāku piedāvājumu saņemsiet!” iesaka finanšu eksperts.

Viņš uzskata, ka maziem un vidējiem uzņēmējiem vienīgais ceļš pēc kredīta ir kļūt “caurspīdīgākiem”.

“Pašlaik tuvojas termiņš (līdz 31. maijam), kurā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskati. Pirmais, ko analizē finanšu iestādes - komercbankas, nebanku kreditētāji, “Altum” -, ir iepriekšējā gada bilance.

Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā nav jēgas slēpt kaut ko no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kam ir savas datu bāzes un pieeja citu institūciju datu bāzēm. VID par uzņēmēju viss ir redzams kā uz delnas. Tāpat arī potenciālajam kredīta devējam ir pieeja plašai informācijai par uzņēmēju, viņa paša un viņa radinieku uzkrājumiem, īpašumiem, saistībām. Nav jēgas neko slēpt,” mudina Sergejs Maļikovs.

Ekonomika

Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.