Pārtikas cenas aug lēnāk, bet kož sāpīgāk

© Neatkarīgā/Arnis Kluinis

Pagājuši 20 gadi kopš Lieldienām, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā, bet par piecīti latos tobrīd varēja nopirkt tieši to pašu, par ko vakar nācās samaksāt 17,14 eiro.

Pirmo reizi pārtikas grozs ar dažāda veida produktiem par prātā palielošu cenu (precīzāk sakot, tie bija 4,97 lati) tika nopirkts 2004. gada Lieldienās, kas togad sakrita ar Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Kopš tā laika gadu no gada pirkums atkārtots, pieskaņojoties mainīgajiem Lieldienu datumiem. Palikusi nemainīga iepiršanās vieta kā ēka, kurā kopš tā laika nomainījusies 3-4 tirgotāji. Mainījušies preču ražotāji un viņu produktu fasējumi, tāpēc ik reizi ir ko padomāt, kura prece šogad visvairāk atbilst tai precei, kas tika likta pārtikas grozā pirms gada. Tā, savukārt bija vislīdzīgākā no veikalā atrodamajām pirkumam pirms diviem gadiem utt. līdz 2004. gadam. Starp diviem vai vairāk piena litra vai cukura kilograma piedāvājumiem vienmēr izvēlēts lētākais. Ražotāji kopš aizlaikiem nav mainījuši minerālūdens fasējumu pusotra litra tilpumā, bet savulaik pašsaprotamie 200 grami sviesta paciņā mēs viltīgi sarauties līdz 190, 180, 175 gramiem. Turpretī skābais krējums 200 gramu iepakojumā jau pērn bija pazudis un šogad nav atradies. Tādos gadījumos produkta cena cenu pārskatā nesakrīt ar pirkuma veikalā, jo pārskata cena pārrēķināta uz sākotnējo produkta daudzumu. No pirkuma čekā uzrādītās cenas jāatskaita kā ķīla par minerālūdens pudeli atstātie 10 eirocenti, kuru atgūšana grūtības nerada. Visu šo apsvērumu dēļ pareiza ir vienādība 18,33=17,14 eiro. Tātad veikalā samaksāti 18,33 eiro, bet kādreizējie pieci lati pēc pirktspējas atbilst mazliet mazākam eiro daudzumam.

Pārtikas sadārdzinājums starp 2% un 4% gadā

2024. gads devis cenu rekordu gan pēc nomināla, kas samaksāts veikalā, gan pēc koriģētās cenas. Faktiskais pārtikas groza sadārdzinājums bijis no 16,39 līdz 17,14 eiro. Procentos pieaugums atbilst 4,6%. Statistiķu dati par cenām šā gada martā vēl nav iespējams, jo Lieldienās mēnesis nebija beidzies. Par februāri Centrālā statistiska pārvalde noteikusi 0,4% inflāciju pret 2023. gada februāri. Ielūkojoties statistiķu aprēķinos dziļāk, atklājas pārtikas cenu palielināšanās par 2,2%. Ja marta rādītāji izrādīsies līdzīgi februāra rādītājiem, atšķirība starp 4,6% un 2,2% nav pietiekama, lai celtu traci, ka oficiālā statistika neuzrāda patieso inflāciju. Ļoti ierobežoto, arī šo vārdu burtiskajā nozīmē pārtikas grozā ieliekamo preču daudzuma kopējo cenu viegli iespaido nejaušības.

Šī gada uzskatāmākais piemērs tam, ka groza preču cena pakļauta nejaušībām, atradās pie plaukta ar sviesta paciņām. Bodnieki kā lētāko bija izlikuši sviestu 200 gramu iepakojumu pa 1,99 eiro, bet pircēji bija šai cenai atsaukušies un no sviesta bija palikusi pāri tikai cenu zīme. Varbūt pusstundu iepriekš šādas cenas sviests vēl bija un varbūt vēlāk to atkal izlika pārdošanai, bet konkrētajā brīdī nācās pirkt to, ko reāli var nopirkt. Tā izradījās 200 gramu sviesta paciņa par 2,47 eiro. Ja būtu izdevies ielikt pārtikas grozā bodnieku solīto sviestu, groza cena saruktu līdz 16,66 eiro, kas atbilsti groza kopējās cenas pieaugumam par tikai 1,6%.

Makroekonomikai labi, bet cilvēkiem ne visai

Cenu izmaiņu kopskats atbilst valdošajiem, tajā skaitā skolā mācītajiem priekšstatiem, ka neliela inflācija pa pāris procentiem gadā esot labākais no visiem iespējamiem inflācijas rādītājiem. Augsta inflācija esot slikta, bet kaut neliela deflācija esot tikpat slikta vai vēl sliktāka. Mērena inflācija stimulējot ekonomiku. Aizvien pieaugošs naudas daudzums liekot cilvēkiem rosīties, jo lielāki ienākumi ir reāli iespējami visiem, nevis tikai izredzētajiem (monopoliem). No otras puses, naudas vērtības zudums mudina cilvēkus un uzņēmumus tērēt tikko kā nopelnīto naudu. Neliela inflācija apmēram tagadējā pārtikas cenu sadārdzinājuma tempā tiek pasniegta kā mūžīgais dzinējs ekonomikas izaugsmei, lai gan īsti ticami tas neizklausās.

Ja ekonomisko attīstību varētu garantēt, tad arī “Neatkarīgās” pārtikas groza sadārdzināšanās no 7,07 eiro, cik daudz atbilda pieciem latiem pēc oficiālā kursa, līdz tagadējiem 17,14 eiro būtu notikusi daudz vienmērīgāk. Taču īstenībā cenu līkne nosvinēja savu pirmo desmitgadi un Latvijas uzņemšanu eirozonā ar rekordu 14,63 eiro augstumā, no kura tūlīt pat novēlās, pašūpojās un ievēlās kovidbedrē līdz 10,91 eiro 2021. gadā. Divu nākamo gadu laikā inflācija atguva nokavēto ar strauju cenu pieaugumu gan 2022., gan 2023. gadā, kad krita 2014. gada rekords.

Pēdējā intervālā no Lieldienām līdz Lieldienām fiksētais cenu pieaugums tīkams kā makroekonomiskais rādītājs, bet nepatīkams daudziem pircējiem, kuru ienākumi netiek līdzi cenu pieaugumam. Tagadējais procentuāli pieticīgais cenu pieaugums var nodarīt lielākas sāpes nekā inflācija virs 20% gadā pirms tam, ja cilvēki ir seguši inflācijas diktēto izdevumu pieaugumu uz uzkrājumu rēķina. Ar zemākā cenu līmenī veidotiem uzkrājumiem nepietiek, lai ilgstoši dzīvotu tajā cenu līmenī, kāds sasniegts ar inflācijas lēcienu. Precīzāk, bet skaidrāk sakot, nepietiek, lai dzīvotu tajā patēriņa līmenī, pie kāda pierasts. Ja neizdodas paaugstināt ienākumu līmeni, tad nāksies pazemināt dzīves līmeni. Uzmanību: cenu pieauguma palēnināšanās nenozīmē cenu atgriešanos vecajā līmenī pirms cenu lēciena!

Kas kļuvis dārgāks un kas - lētāks

Pārtikas groza sadārdzinājumu pēdējā pārskata periodā nodiktējusi baltmaizes cenas dubultošanās no 66 eirocentiem līdz 1,29 eiro par 250 gramiem maizes, piena cenas pieaugums no 95 eirocentiem līdz 1,15 eiro, zaļo zirnīšu konservu bundžas cenas pieaugums no 1,15 eiro līdz 1,49 eiro un minerālūdens cenu tiekšanās izlīdzināties ar piena cenām. Lētākais minerālūdens sadārdzinājies no 45 līdz 69 eirocentiem par pusotri litru. Dārgāku minerālūdeņu cenas mazliet zem vai virs eiro par standartiepakojumu vizuāli jau gandrīz piena cenu līmenī, ja nepaturam prātā fasējumu atšķirību starp vienu litru pienam un pusotru litru ūdenim. Maksātspējīgai publikai tiek piedāvāti ūdeņi litra fasējuma ar cenu krietni virs eiro. Mazliet dārgākas desas, skābpiena produkts “Lakto” un skābais krējums.

Palīgā patērētājiem nāk citroni ar savas cenas pazemināšanos no 81 eirocenta līdz 34 eirocentiem par citroniem vienādā lielumā. Ticēsim, ka citroni veselīgi, taču tie nav patērējami lielā daudzumā. Daudz lielāks patēriņš neveselīgajam cukuram, kura kilograms nocenots no 1,59 eiro pērn uz 1,35 eiro šogad. Cukura cena novilkusi produkta “Kārums” cenu no 42 līdz 39 eirocentiem gabalā. Produkts saucas par biezpiena sieriņu, bet cenu dinamika liecina, ka biezpiena tajā mazāk nekā cukura.

20. gadadienu atzīmējam, 25. - gatavojam

Pie pārtikas veikalu plauktiem redzamās cenas labi iekļaujas dzīves kopējā iekārtojumā. Tās atspoguļo energoresursu cenu lēcienu, kam citas cenas piekārtojušas. Enerģijas koncentrāts cukurs iepriekš bija sadārdzinājies no 98 eirocentiem par kilogramu 2022. gadā līdz 1,59 eirocentiem pagājušajā gadā. No cukura izejvielām ražot autodegvielu ir nesalīdzināmi vienkāršāk un lētāk nekā no sviesta, tāpēc cilvēkiem nācās konkurēt par cukuru ar saviem automobiļiem. Kad naftas un dabasgāzes cenas tālu atkāpušas no saviem rekordiem, cukura cenas seko šim piemēram.

Aizpagājušajā gadā Lieldienas iekrita aprīļa vidū un “Neatkarīgās” pārtikas groza produktu cenas tika aplūkotas 2022. gada 19. aprīļa publikācijā “Pārtikas cenām rekords lēciena ātrumā, bet vēl ne augstumā". Tajā publikācijā tika iekļauts paredzējums “no 12 uz 20”, kas attiecās uz statistiķu aprēķinātās inflācijas 12 mēnešu rādītāja palielināšanos no jau sasniegtajiem 12% līdz 20%. Paredzējums piepildījās 2022. gada jūlijā un palika spējā līdz 2023. gada februārim. Visu šo laiku 12 mēnešu inflācijas rādītājs atradās virs 20%. Tagad jārunā par to, kad pārtikas groza kopējā cena pārsniegs 20 eiro. Ja Latvijas ekonomika darbosies neticami labi, tad lai tas notiek uz pārtikas groza cenu mērījumu 25. gadadienu.

Ekonomika

Par peļņu nesošo valsts uzņēmumu kotēšanu biržā; ko nozīmē “Latvenergo” “zaļā meita”; cik veiksmīga ir “Latvenergo” komercdarbība kaimiņzemēs; kā uzkrāt vēja un saules enerģiju; kādēļ mums nepieciešams savs elektropārvades kabelis ar Zviedriju, par šiem un citiem jautājumiem intervijā “Neatkarīgajai” valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” padomes priekšsēdētājs Aigars Laizāns.

Svarīgākais