Latvijas amatpersonas var tikai brīdināt, ka pavasara kampaņa par ekonomisko attiecību izbeigšanu ar Krieviju padarīs sāpīgākas rudens cīņas par neesošas naudas pārdalīšanu nākamā gada budžetā.
Tagadējie apstākļi Latvijā dod iespēju savākt 10 tūkstošus parakstu zem jebkādas prasības izbeigt saimnieciskās, politiskās vai sadzīviskās attiecības starp Latviju un Krieviju valstu, uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī. Pirms pāris dienām Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika skatīta iedzīvotāju iniciatīvā “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā”, bet nākamā sabiedriskā organizācija ievietoja platformā “ManaBalss” nākamo parakstu vākšanu pret Latvijas ostu un dzelzceļa izmantošanu mangāna rūdas piegādēm uz Krieviju. Turklāt tās ir prasības, ko Latvijas pārvaldes aparāts nedrīkst ignorēt. Eiropas valstis vienojušās pretoties Krievijas agresijai vismaz ar žestiem, kam jāaizvieto ieroču, cīnīties spējīgu armiju un drosmes trūkums. Francijas prezidents Emanuels Makrons, piemēram, izsacījies tā, lai gribētāji saprast viņa vārdus kā solījumu sūtīt karaspēku uz fronti Ukrainā varētu šos vārdus tā saprast. Ar kodolieročiem bruņotas valsts vadītāja vārdi kalpo par vajadzīgo žestu par spīti tam, cik nekonkrētos izteikumos Makrons tos ielicis. Latvijas vadītāju vārdu vērtība mazāka, tāpēc tiem jāpieliek darbi, kas reāli tādā nozīmē, ka samazinās Latvijas valsts un iedzīvotāju reālos ienākumus.
Iniciatīvu “Pārtrauksim maksāt Krievijas militārajā budžetā” izvirzījis fonds “Uzņēmēji mieram". Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija apliecina, ka Saeimā šī iniciatīva nonākusi ar 10 508 parakstiem. Tādējādi bija pamats nodot iniciatīvu nākamajai komisijai, lai tā lemj par priekšlikumu izpildes veidu un termiņiem. Piemērotākā komisija iniciatīvas pārtaisīšanai likumdošanas aktos izrādījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, jo iniciatīvas būtība ir 90% nodokļa uzlikšana katram maksājumam uz Krieviju. Citiem vārdiem sakot, tas būtu sinonīms aizliegumam maksāt naudas saņēmējiem Krievijā. Vēl jārunā par to, vai aizliegumu attiecināt arī uz Baltkrieviju. Vēl jo neskaidrāk, ko skaitīt par maksājumu uz Krieviju, kuras fiziskās un juridiskās personas ir izklīdušas pa visu pasauli un nomaskējušās ar gandrīz nepārskatāmi garām, samudžinātām īpašumtiesību ķēdēm.
Saeimas Budžeta komisijā neviens neuzstājas pret iniciatīvas izpildi, lai gan tikai Nacionālās apvienības pārstāvis Artūrs Butāns aicināja kaut vai tūlīt pārvērst iniciatīvu par likumdošanas aktu projektiem pieņemšanai Saeimas plenārsēdē ja ne nākamajā dienā, ko nepieļautu Saeimas Kārtības rullis, tad pēc nedēļas. Pārējie deputāti izteica vēlēšanos vispirms noskaidrot, kas, par ko un cik daudz sūta naudu uz Krieviju vai uz aizdomīgām adresēm pasaulē, kur varētu slēpties Krievijas rezidenti.
“Deputātu noskaņojumu esam sapratuši un meklēsim iespējas to ielikt likumprojektos,” apspriešanas noslēgumā teica Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka. Apspriešanas gaitā vairāki šīs ministrijas speciālisti bija ieminējušies, ka aizliedzošu nodokļa likmi vajadzētu atklāti nosaukt par aizliegumu un tad varbūt Finanšu ministrija vairs nebūtu galvenā atbildīgā par šādu likumprojektu izstrādi un izpildi.
Kā vienu no esošajiem likumiem, kurā varētu iegrozīt aizliedzošo likmi, deputāti piedāvāja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu. Tas labs ar to, ka terminēts ar Krievijas un Ukrainas kara beigām. Tādā gadījumā Saeimai vairs nebūtu speciāli jālemj par ekonomisko attiecību atjaunošanu ar Krieviju. Jauki izskatītos paaugstinātās nodokļa likmes papildieņēmumu novirzīšana ukraiņiem, atbrīvojot valsti no aizdomām, ka tā ceļ nodokļus tāpēc, lai politiķi un ierēdņi saņemtu lielākas algas u.c. labumus. Turklāt papildpalīdzība ukraiņiem izmaksātu lēti, jo 90% nodokļu likme taču liktu izbeigt darījumus un nekādus nodokļus vairs nemaksāt.
Palika tomēr jautājumi par sekām, kādas radītu pilnīga atteikšanās no Krievijas precēm un pakalpojumiem. Uz sāpīgu punktu norādīja Ekonomikas ministrija, ka no 8300 Latvijā lietotajiem liftiem apmēram puse kalpo kopš padomju laikiem, kad liftus Latvijai ražoja tagadējā Krievijā vai Baltkrievijā. Uzturēt tos lietošanas kārtībā bez to izcelsmes valstīs iegūstamām detaļām diez vai būs iespējams. Baltkrievijas gadījumā tas pats sakāms par traktoriņiem “Belarus”, kādus lieto gan pašvaldību komunālo pakalpojumu uzņēmumi, gan zemnieki, gan noliktavu apsaimniekotāji.
Kā pilnīgi nesaprotamu seku avotu deputāti identificēja aizliegumu vai apgrūtinājumu norēķinos, ja tādi vispār notiek, starp valsts uzņēmumu “Augstspriegumu tīkli” un Krieviju, un starp mobilo sakaru operatoriem un Krieviju. Attiecīgie uzņēmumi tiks uzrunāti, lai saņemtu datus un ieteikumus, vai vispār un kā tieši iespējams arī šo nodarbošanos pakļaut maksājumu ierobežošanai vai pilnīgai nobloķēšanai.
Latvija gribētu būt tā puse, kas nodiktēs Krievijai tās ekonomiskās attiecības ar Latviju: Latvija aizliegs Krievijai eksportēt uz Latviju pilnīgi visu, bet savas preces un pakalpojumus Krievijai sniegs pēc savas izvēles. Jā, Krievija ar neveiksmīgo karu uz nonākusi grūtā situācijā. Tāpēc Latvija var atļauties daudz ko tādu, par ko pat sapņot nevarēja līdz kara sākumam, t.i., līdz pirmajiem kara rezultātiem par sliktu Krievijai. Tomēr pārspīlēt Latvijas iespējas nevajadzētu. Par to komisijas sēdē atgādināja tās priekšsēdētājs Jānis Reirs. Proti, ka visas šīs aktivitātes samazinās nākamā gada budžetu: “Šodien mēs visi kopā ar lielu entuziasmu visu aizliedzam, bet rudenī ar tikpat lielu entuziasmu opozīcija spiedīs palielināt izdevumus, kurus nebūs, ar ko segt. Būsim godīgi pret sabiedrību un atzīsim, ka tas, ko mēs šodien nolemjam, ietekmēs nākamā gada budžetu.”
Paralēli Saeimas komisijas sēdei apspriedās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Viņu sarunas atspoguļojums parādīja, ka saruna nozīmīgu vietu ieņēmuši tie paši jautājumi par ekonomisko sakaru apraušanu ar Krieviju un Baltkrieviju. E. Siliņa nāca klajā ar solījumiem, ka valdība esot gatava palīdzēt uzņēmējiem pārorientēt biznesu no Krievijas un Baltkrievijas uz citām valstīm: “Ekonomikas ministrija ir atvērta tam, lai meklētu jaunus investīciju projektus, jaunus tranzītu ceļus. Arī ostām ir jāpārorientē savi ceļi,” sacīja Ministru prezidente. Jautājums, vai arī Finanšu ministrija ir atvērta, lai apmaksātu jaunos investīciju objektus, jaunos ceļus utt.
E. Rinkēvičs brīdināja, ka par jauniem ceļiem nedrīkst uzdot tos pašus vecos ceļus, t.i., Krievijai noteikto sankciju apiešanu: “Kamēr mēs visi pieklājīgi un skaisti runāsim par tranzīta aizliegumu uz Krieviju, bet redzam, ka pēkšņi parādās [lieli tirdzniecības] skaitļi kādā citā virzienā, proti, uz valstīm, kuras nav pievienojušās ES sankciju politikai pret Krieviju, tad tā sankciju efektivitāte būs zema.” Skaidrāk sakot, bez pieņēmuma par sankciju apiešanu grūti izskaidrot, kāpēc strauji pieaudzis tirdzniecības apjoms starp Latviju un Vidusāzijas valstīm.
Gan Saeimas Budžeta komisijas sēdē, gan Valsts un Ministru prezidentu sarunā tika pieminēts mangāna rūdas tranzīts cauri Latvijai. “Mērķis ir nenogādāt Krievijā to komponenti, kas palīdz viņu ekonomikai un militārajai mašinērijai. Mēs esam reaģējuši uzreiz, prasot Eiropas līmeņa lēmumu. Ja kaut kas aizķersies, tad rīkosimies arī nacionāli,” solīja E. Siliņa.
Mangāna rūdas transportēšanas aizliegums, vēl citu aizliegumu ieviešana un veco aizliegumu izpildes kontroles pastiprināšana tuvinās nullei kravu apgrozījumu Latvijas ostās un pa valsts uzņēmuma “Latvijas dzelzceļš” uzturētajām sliedēm. Kas, par kādu un cik lielu naudu uzturēs šos transporta infrastruktūras objektus darba kārtībā līdz brīdim, kad Krievijai vai tās tiesiskajiem pēctečiem tiks ļauta atgriešanas starptautiskajā tirdzniecībā? Vai kurš uzņemsies drosmi šo infrastruktūru demontēt (nodot metāllūžņos)? Cik izmaksās šie lēmumi Latvijas iedzīvotājiem?
Meklēt atbildes uz tādiem jautājumiem spiež šajās dienās publicētie ostu un dzelzceļa darba pārskati par 2024. gada pirmajiem diviem mēnešiem. Starp lielajām ostām lielākā ir Rīgas osta ar 3,1 miljonu tonnu kravām, kas par 12,1% mazāk nekā 2023. gada attiecīgajā periodā. Seko Ventspils osta ar 1,6 miljoniem tonnu kravu, kas par 34,3% mazāk; te gan jāizsaka mierinājums, ka pagājušā gada pirmie divi mēneši bija pēdējais brīdis pirms transportēšanas sankciju spēkā stāšanās Krievijas naftai un naftas produktiem, kad naftas osta Ventspilī strādāja gandrīz kā vecajos, labajos laikos. Apsveikumi Liepājas ostai par 1,3 miljoniem tonnu kravu, kas par 3,6% vairāk nekā pirms gada.
“Latvijas dzelzceļš” nodrošinājis 2,2 miljonu tonnu pārvadāšanu, kas par 20,2% mazāk, nekā pirms gada.
