Janvārī pamanītais rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums par 5% pret pagājušā gada janvāri izskaidrojams ar būvniecības samazināšanos tajos Eiropas apvidos, kurus Latvija apgādā ar koksni un cementu.
Ar produkcijas apjoma samazinājumu par 24,2% uzmanību sev piesaista rūpniecības nozare, kas nosaukta ikdienā reti lietotos vārdos “nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana". Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas NACE skaidrojums ir tāds, ka šajā sadaļā ietilpst stikla un stikla izstrādājumu, tajā skaitā stikla šķiedras, keramikas, akmens, cementa un ģipša ražošana. Šādā veidā apkopotu rūpniecības apakšnozari Latvijā personificē stikla šķiedras ražotāji Valmierā, cementa dedzinātāji Brocēnos, ģipša plākšņu un maisījumu ražotāji Sauriešos un ķieģeļu ceplis Lodē. Visa šīs rūpniecība apakšnozares produkcija vajadzīga būvdarbiem. Šādai rūpniecības apakšnozarei it kā vajadzētu vajadzētu zelt un plaukt, jo Latvijā būvapjoms 2023. gadā bijis par 18,9% virs 2022. gada būvapjoma. Tomēr vietējais patēriņš nav kompensējis eksporta iespēju samazināšanos atbilstoši investīciju apsīkumam Eiropā. Uz to pašu norāda arī kokrūpniecības (-1,6%), no tās nodalītās mēbeļrūpniecības (-17,6%) un tāpat arī metālizstrādājumu ražošanas (-10,2%) samazinājumi. Kokrūpniecības produkcijas apjoma samazinājums procentuālā izteiksmē izskatās ļoti mazs, bet tā ietekme liela atbilstoši tam, cik liels ir koksnes un tās izstrādājumu īpatsvars Latvijas eksportā.
Visas uzskaitītās rūpniecība apakšnozares ietilpst apstrādes rūpniecībā, kuras samazinājums kopumā bijis par 7,3%. Tas ļoti sāpīgi, jo tieši apstrādes rūpniecībai būtu jānodrošina vislielākie eksporta ienākumi, labi apmaksātas darba vietas ar kvalificētiem darbiniekiem utt. Tā tam ir jābūt vismaz Latvijā, kas nevar iztikt ar dabas resursu eksportu. Reāli gan Latvija mēdz eksportēt tik mazā mērā pārstrādātu koksni, ka tās saukšana par rūpniecība produkciju atbilst tradīcijām un starptautiski pieņemtai klasifikācijai, bet ne lietas būtībai.
Aktuālu piemēru reālai rūpniecībai ar koksni kā izejvielu rāda uzņēmums “Stiga RM", kas pieteicies ražot koksnes ēveļskaidu akustiskās plāksnes. Ražotne pagaidām izbūves procesā. Ticēsim, ka tajā taps un tālāk tiks pārdota pircējiem produkcija ar augstu pievienoto vērtību (vienkāršāk sakot - par augstu cenu).
Vienā klasifikācijas pakāpē ar apstrādes rūpniecību atrodas enerģētika un ieguves rūpniecība.
Enerģētikas rādītāji lielā mērā atkarīgi no lielā ārējiem spēkiem, ko Latvija nevar ietekmēt. Viegli samierināties ar dabas spēku izpausmēm. Latvijas enerģētiķi noteikti nav vainīgi, ka hidroelektrostacijās janvārī saražots par 47,2% mazāk elektrība nekā pirms gada. To noteica laika apstākļi. Pagājušā gada janvārī gaisa temperatūra svārstījās ap nulli, sniegs sniga un kusa, sniega ūdeņi saplūda Daugavā un grieza hidroelektrostaciju turbīnas. Šogad janvārī ūdens palika sniegā un ledū un līdz turbīnām nonāca labi ja februārī.
Bez elektroenerģijas Latvija nepalika, jo šeit ir pietiekami jaudīgas termoelektrostacijas. Šo jaudu vajadzēja izmantot, lai segtu elektrības patēriņu. Rezultātā termoelektrostacijām +90,1% elektrības, attiecībā pret 2023. gada janvāri. Otrs termoelektrostaciju darbināšanai labvēlīgs faktors bija dabasgāzes cenas pazeminājums, salīdzinot ar 2023. gada janvāri. Rezultātā tomēr elektroenerģijas un gāzes apgādē tomēr samazinājums par 1,1 %.
Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde izceļas ar pieaugumu par 3,2%. Tas sasaucas ar būvniecības pieaugumu Latvijā, ko, savukārt, diktē Eiropas Savienības palīdzības fondu apguves cikls. Uz pagājušā gada beigām vajadzēja sasteigt ES 2014.-2020. gada plānošanas perioda projektu pabeigšanu, lai saņemtu ES atlīdzību par projektu izpildi. Lai gan lēni, bet sākas arī 2021.-2027. gada plānošanas perioda naudas apgūšana celtniecības darbu veidā. Vēl jo vairāk jāsasteidz Covid-19 dēļ izveidotā Atveseļošanas fonda finansējuma apguve ar gala termiņu 2026. gadā.
Rūpniecības nozaru daudzveidība gandrīz automātiski nodrošina stabilitāti tādā nozīmē, ka vienmēr atrodas arī tādas nozares, kuras konkrētajā brīdī piedzīvo augšupeju. Šajā reizē tā ir pārtikas ražošana, kas kopš 2023. gada sākuma turpina uzrādīt stabilu izaugsmi. Arī šā gada janvārī tās apjomi pieauguši par 3,1% pret pērnā gada janvāri. Pretēju iemeslu dēļ, bet tikpat skaļi varam apsveikt poligrāfijas un ierakstu producētājus ar sasniegumu +9,8% apmērā, jo tieši šā gada janvārī apakšnozare pārtraukusi lejupslīdi septiņpadsmit mēnešu ilgumā.
Valsts iestāžu skatījumā rūpniecības produkcijas apjoma samazinājums janvārī pret pagājušā gada janvāri un tāpat pret pagājušā gada decembri ir īslaicīgas svārstības. Finanšu ministrija to nosauca par pārsteigumu pēc rūpniecības rādītāju uzlabošanās pagājuša gada otrajā pusē. Ekonomikas ministrija uzņēmās prognozēt, ka kopumā 2024. gadā apstrādes rūpniecība atgriezīsies pie pozitīviem izaugsmes tempiem, ko galvenokārt noteiks eksporta iespēju uzlabošanās. Grūtības saglabāsies atsevišķiem uzņēmumiem, kuri ir saistīti ar Krievijas un citu bijušās Padomju Savienības teritorijā izveidoto valstu tirgiem.
Protams, bijušās Padomju Savienības problēmas neatteicas uz Lietuvu un Igauniju, kuras šūpojas līdzi ES konjunktūrai.
Komplektā ar jau realizētās ražošanas apjoma rādītājiem tiek pasniegti uzņēmēju aptauju rezultāti par to, vai viņi gatavojas darbības paplašināšanai, vai sašaurināšanai. Atklājies, ka gan ES, gan tieši Latvijā uzņēmēju noskaņojums bijis drīzāk pozitīvs nekā negatīvs. Viņi, tāpat kā Latvijas valsts aparāts, rēķinās ar ekonomikās aktivitātes pieaugumu šā gada otrajā pusē.
Par vienu no rūpniecības un visa kopprodukta izaugsmes avotiem tiek uzskatīti valstu militārie pasūtījumi. Tiem vajadzētu sasniegt arī Latvijas metālapstrādes, mašīnbūves un elektronikas uzņēmumus.
