Satiksmes ministrija apliecina, ka janvārī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms samazinājies par 20,8% un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms – par 47,1%.
Dzelzceļa un ostu darbības pamatrādītājus Satiksmes ministrija nosauca pagājušās piektdienas pēcpusdienā, bet pirmdien pievienoja tiem tikai mierinājuma vārdus, ka “gada sākumā pieaug apgrozījums atsevišķās ostās un kravu segmentos", kas neatceļ atzinumu, ka “kopējais kravu apjoms samazinājies". Šajā reizē ministrija iztiek bez tādiem secinājumiem vai ieteikumiem, kādi ministra Kaspara Briškena vārdā tika pievienoti 2023. gada rādītājiem tranzītbiznesā: “Esošā situācija ostās nozarei jāpieņem kā platforma mainībai uz augšu", “attīstot arī ražošanu ar augstu pievienoto vērtību un uzlabojot preču aprites kanālus". Līdzīgi K. Briškens izteicās 8. februārī Saeimā, atbildot uz viņam izvirzītie demisijas pieprasījumu, kas tika pamatots arī ar katastrofai tuvu situāciju kravu pārvadājumu nozarē: “Meklēsim jaunas angliski runājošas kravas [jā, tieši tā viņš teica], lai savienotu Rietumeiropu, Ziemeļeiropu, Ziemeļameriku ar Kaspijas reģionu, Kaukāza reģionu, Centrālo Āziju un Tālajiem Austrumiem”. Valdošā koalīcija, protams, savu ministru nosargāja neatkarīgi no tā, ka gan viņš nespēja atbildēt uz savulaik par satiksmes ministru strādājušā Aināra Šlesera jautājumu, kā iespējams saņemt vai nosūtīt kravas uz jebkuru no K. Briškena uzskaitītajiem reģioniem cauri Latvijai, bet apejot Krieviju un Baltkrieviju, ar kurām Latvija civilizēto valstu sastāvā cīnās gan oficiāli, gan neoficiāli ieviestu sankciju karā arī tranzībiznesa frontē.
Nav melots, ka atsevišķās vietās un veidos kravu daudzums šā gada janvārī pieaudzis pret 2023. gada janvāri. Ak, cik patīkami izvirzīt priekšplānā Liepājas ostu, kur janvārī pārkrautās 693 200 tonnas nozīmē pieaugumu par 19,3%.
Kas padarīts, tas padarīts. Janvāra kravu daudzumam Liepājā paliks pozitīva ietekme uz šā gada 1. ceturkšņa un, kaut mazākā mērā, uz visa 2024. gada rādītājiem, lai gan kravu sortiments brīdina, ka tas nespēs nodrošināt pieaugumu vai vismaz stabilitāti visa šā gada garumā. Proti, kravu kopapjomu uz augšu vilcis par 48,3% pieaugušais labības kravu apjoms, tajā skaitā apkalpojot Krievijas graudu eksportu. Par to pašu tēmu arī dati, ka Ventspilī labības kravu apjoms pieaudzis par 12,7%.
Latvija nav pārkāpusi pret Krieviju noteiktās sankcijas, kas netraucē pasaules apgādi ar labību, bet šodien (otrdien) Latvijas Saeimā tiek gatavoti grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā ar mērķi aizliegt Krievijas graudu importu Latvijā. Tiešā veidā tas vēl viens trieciens “Latvijas dzelzceļam” (LDz), nevis ostām, taču likuma grozījumu pamatojums, ka “ir jādara viss, lai apturētu tās kara mašinērijas finansēšanu šobrīd un arī nākotnē” uz Krievijas graudu tranzīta apturēšanu attiecas vēl jo vairāk nekā uz importa aizliegšanu, jo pasaulē Krievija pārdod vairāk graudu nekā Latvijā.
Liepājā pārkrauto kravu pieaugumu veidojis arī par 74,6% kāpināts koksnes šķeldas apgrozījums. Ja tas nav Krievijas un Baltkrievijas koksnes tranzīts, tad tā ir viena un tā paša kravu daudzuma pārdalīšana starp Latvijas ostām, jo Latvijas koksnes krājumi un ciršanas iespējas nav nepārskatāmi lielas.
Ja janvāra tendences turpināsies vēl dažus mēnešus, Latvijas lielo ostu sarakstā Ventspils un Liepāja apmainīsies vietām. Pēc kravu daudzuma krituma par 47,1% Ventspilī palikušas 833 500 tonnas ir tikai nedaudz vairāk nekā 693 200 tonnas, cik daudz Liepāja sasniegusi ar 19,3% kāpumu.
Uz Ventspils un Liepājas fona drošas līderpozīcijas saglabājusi Rīgas osta 1,727 miljonus tonnu kravu. To daudzuma samazinājumu 3,1% var kvalificēt par svārstībām nelielā amplitūdā. Kravu kopapjoms gandrīz noturēts, nomainot ogles, kuru šogad janvārī ostā nebija vispār, ar koksni, lauksaimniecības produkciju un konteinerkravām. Arī šeit labs tas darbs, kas padarīts, bet problēmas ar graudiem un koksni Rīgā tās pašas, kas Liepājā.
Reālā situācija Ventspilī nav tik katastrofāla, kādu uzpūš kravu daudzuma samazinājums par 47,1%, ko vārdos iespējams paspilgtināt līdz kravu daudzuma samazinājumam gandrīz uz pusi. Salīdzinājums starp janvāri un janvāri izslēdz sezonālās svārstības, bet šajā gadījumā salīdzinājums ir starp 2023. gada pirmajiem mēnešiem, kad vēl nebija stājušās spēkā pret Krievijas naftas eksportu noteiktās sankcijas, ar laiku, kad tās ir stājušās spēkā. Tieši pirms sankciju stāšanās spēkā Krievijas naftas un tās produktu pārvadāšana sasniedza maksimumu, ar kuru salīdzināt šā gada janvāri nav korekti. Ventspils brīvostas pārvalde norāda, ka jāsalīdzina janvāris ar iepriekšējo mēnesi decembri Tad kravu daudzums palicis vienā līmenī. Brīvostas pārvaldes budžets sastādīts tā, lai ostas uzturēšanas izdevumus varētu segt ar ieņēmumiem no kuģiem, kas aizved vai atved kopā deviņus miljonus tonnu kravu. Janvāra 833 500 tonnas x 12 mēneši dotu tieši 10 miljonus tonnu kravu, atstājot vienu miljonu tonnu drošībai, ka tā nemonākšana ostā ostu neizputinās. Lielā trauksme būtu jāceļ tad, ja kļūtu skaidrs, ka deviņi miljoni tonnu caur Ventspils ostu šogad neizies.
Uz LDz apkalpoto kravu daudzuma samazinājumu par 20,8% vismaz daļēji var attiecināt to pašu atrunu, kāda jau izteikta sakarā ar Krievijas naftai un tās produktiem ieviesto sankciju spēkā stāšanās grafiku. Pa LDz sliedēm pārvadāto kravu apjoms janvārī bijis 1,121 miljons tonnu, kas reizes piecas mazāk, nekā pārskatāmā pagātnē pirms nedaudz gadiem. Pa kravu zuduma laiku LDz paguvis noslēgt līgumu ar valsti, kas apņēmusies piemaksāt savam uzņēmumam starpību starp sliežu uzturēšanas izdevumiem un ieņēmumiem no to lietotājiem (kravu īpašniekiem). Attiecībā uz tranzītkravām Latvija nevar celt tarifus atbilstoši sliežu uzturēšanas izmaksu summai, jo tādā gadījumā Latvija zaudētu arī tās tranzītkravas, kas šeit vēl palikušas. Turklāt iekšējo pārvadājumu tarifiem jābūt LDz klientiem draudzīgiem, lai LDz nezaudētu konkurences cīņā ar autotransportu. Rezultātā starptautisko pārvadājumu apjoms samazinājies par 23% līdz 998 000 tonnām, bet iekšzemes pārvadājumu apjoms pieaudzis par 2,5% līdz 123 000 tonnām.
LDz neuzņēmās atbildēt “Neatkarīgajai”, vai pārvadājuma apjoma kritums atstāj uzņēmumam pietiekami daudz apgrozāmo līdzekļu, uz kuru rēķina uzņēmums varēs noturēties pāris gadus, kamēr tiks sarēķināta 2024. gada ieņēmumu un izdevumu bilance, negatīvās starpības segšanai pieprasīta nauda no valsts un valsts sameklējusi šādu naudu rēķina apmaksai. Droši vien valsts vēl ir parādā LDz par iepriekšējo gadu iztrūkumu, bet jautājums, vai LDz varēs šogad izdzīvot bez neplānotu dotāciju saņemšanas.
