Ja paskatās Altum mājas lapu un tajā pieejamās atskaites, tad faktiski Altum darbojas 2 virzienos. Viens no tiem ir kā banka - kreditējot par simtiem miljonu uzņēmumus, kuriem aizņēmumi no Altum ir jāatdod. Lai saņemtu kredītu, jādod ķīla un galvojumi, jāparaksta aizdevumu atmaksas grafiks utt. Viss kā bankā. Oficiālā bankas statusa piešķiršana Altum te neko nemainīs. Šis darbības virziens kā bankai Altum ir sekmīgs, ar peļņu. Otrs darbības virziens - simtiem miljonu eiro ieguldījumi riska kapitālu fondos ir bēdu leja un šausmu stāsts. Faktiski visi miljoni, kurus Altum dabūja no Eiropas Investīciju fonda, tika ieguldīti riska kapitāla fondos kopā ar Latvijas pensiju fondu aptuveni tikpat miljonu naudu. Par šīs naudas zaudējumiem, par ko atbild Altum, līdz šim maz bija zināms. Sabiedrība par to uzzināja nesenajā Baltcap skandālā par Latvijas pensiju plānu miljonu naudas iztērēšanu azartspēlēs. Man izskatās, ka šie eiro miljoni ir izsaimniekoti Altum sponsorēto riska kapitāla fondu vadītāju un to sadibināto uzņēmumu treknajās algās bez reālas atdeves. Diez vai šo naudu kādreiz varēs atgūt. Banka ar šādu naudas uzdāvināšanas biznesu azartspēļu spēlmaņiem nedrīkstēs nodarboties. Laikam kāds Altum vadībā bija pārpratis, ko pasaulē nozīmē riska kapitāls. Tāpēc visai loģiski būtu Altum pārveidot par banku.
Kāpēc bankām riskēt, ja var labi pelnīt bez riska apkalpojot valsts budžetu.
Atslēgas vārds ir- banku bizness. Kā te jau pareizi norādīja viens no komentētājiem, banku darbība ir parasts bizness, kura mērķis ir gūt peļņu. Līdz ar to secinājums ir ļoti vienkāršs- ir muļķīgi gaidīt, ka privātbankas tagad sāks balstīt un attīstīt valsts ekonomiku. Uz to jau Dombrovskis savā laikā iekrita, nabags sūdzējās ka esot glābis bankas jo cerēja ka bankas glābs ekonomiku, bet bankas pat īsti paldies nepateica...... līdz ar to, ja problēma tiešām ir līdzekļu pieejamībā, tad valstij jārada savi mehānismi kā to risināt, nevis jācer uz privātbankām. Vienalga, vai tā ir savas bankas dibināšana vai kas cits.
Apskatāmais jautājums - dibināt valsts komercbanku cilvēkam "no ielas", ir tikai maz saprotams sauklis . Dibināt , nenozīmē - paplašināt uzņēmējdarbības kreditēšanu. Vispirms jau tāpēc ,ka bankas darbība ir viens no uzņēmējdarbības veidiem un šajā nozīmē tas ir bizness ,bet biznesa jēga ir iegūt peļņu . Komercbankas darbības pamats ir uz laiku brīvo sabiedrībā kapitālu mobilizācija un šī resursa izvietošana uz procentiem , kredītu prasītajiem . Pamattēma ir - resursu mobilizācija , lai tos aizdotu kredītu formā . Mūsdienās kapitālu kā kredīta resursu bankām ir iespējams samērā viegli iegūt pērkot šos finanšu resursus starpbanku tirgū . Biznesa ideja paziņo , ka kredīta ņēmējam ir jāapmaksā bankai šī resursa pirkšanas % + bankas darbības izmaksas, kas paredz arī noteiktu pelņu .Un nepatīkamākais , jāmaksā arī noteikts riska % , jo ne jau visi kredīta ņēmēji ir spējīgi dažādu iemeslu dēļ kredītu atgriezt nolīgtajā laikā un apjomā . Latvijā darbojošās bankas izvērtējot maksātspēju ir jau izsniegušas iespējamos kredīta apjomus un jebkāda paplašināšanās ir risks ko mēģina apiet veidojot un izmantojot dažādas valsts garantiju programmas "ALTUM" .uzlūkojot darbības lauku kredītizsniegšanas nozīmē , problēma nav bankas ,bet gan Latvijas uzņēmēju nosacītā mazspēja ,jo arī valsts garantēts kredīts ir ar ievērojamu neatgriešanas risku. Jautājums ,vai valstij FM darbības jomā ir mehānismi , kas segs neizpildītus garantētus kredītlīgumus uz patērētāju ,nodokļu maksātāju rēķina . Amerikāņi šobrīd reklamē programmu "Atjaunot Ameriku" (skat.cfr.org) ,tās 9 punkti atklāj problēmu loku kuras ļoti līdzīgas Latvijā diskutētajām . Šīs tēmas raksti par inflāciju ,banku kreditēšanas paņēmieniem ,valsts tarifu politiku un daudzi citi jautājumi atklāj ievērojamas atšķirības ekonomiskās domas izpausmēs tur un pie mums šeit .
Hm, ja kreditēšana ir viens no banku darbības pamatvirieniem, tad kā izskaidrot paradoksu ka kreditēšana rūk, bet banku peļņa dubultojas? Izskatās, ka bankām nav nekādas vajadzības izsniegt kredītus, jo viņas pelna ar kaut ko citu....