Pilnīgā vienprātībā starp valdību un Saeimu, pozīciju un opozīciju, valsts iestādēm un komercbankām tiek taisīti likumi, pēc kuriem hipotekārie kredītņēmēji drīkstēs mainīt kreditējošās bankas, kā arī gaidīt un prasīt kredītu atmaksas atlaides no viņus kreditējošajām bankām, lai tik viņi neatdotu savas kredītsaistības citām bankām.
Vēl tikai mēnesis jāpaciešas, līdz Latvijas ekonomika sāks zelt un plaukt: bankas konkurēs par lielākajām kredītprocentu un komisijas maksu atlaidēm, lai esošie parādnieki neaizietu prom, bet jaunie lai nāktu klāt; pasaules līmeņa bankas beidzot tomēr uzsāks savu darbību Latvijā ar domu piedāvāt tik izdevīgus hipotekārās kreditēšanas nosacījumus, lai vairāk nekā 100 tūkstoši hipotekāro parādnieku pārietu no tagadējām bankām uz jaunpienācējām bankām; zemie kredītmaksājumi atstās parādniekiem daudz naudas ieguldīšanai un patēriņam; valsts no šīs naudas aprites iekasēs nodokļus, arī kļūs bagāta un mūs visus aplaimos; bankas gūs savu labumu no Latvijas ekonomikas uzplaukuma. Šādi ieguvumi ir uzskaitīti Evikas Siliņas valdības deklarācijā un vakar tika pārstāstīti Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Komisija nosūtīja uz Saeimas plenārsēdi paketi ar četriem likumprojektiem, kas turpmāk regulēs hipotekāro kreditoru - banku un nebanku kreditētāju - nomaiņu. Jautājums vienīgi tāds, kāpēc attiecīgie likumi jau sen nav pieņemti un labumi - iegūti. Šādu jautājumu sev un citiem uzdeva 2016.-2019. gadā Ministru prezidenta amatā, bet pirms un pēc tam daudzos augstos amatos bijušais Saeimas deputāts no “Apvienotā saraksta” Māris Kučinskis. “Tāpēc, ka tagad zvaigznes tā sakritušas,” atbildēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvis, bieži par konstitucionālo tiesību ekspertu klasificētais Edgars Pastars.
Mainīt hipotekāro kreditoru arī tagad nav liegts un ir parādnieki, kuri to izdarījuši. Tomēr šī procedūra neērta, dārga un no daudziem itin kā slēpta. Tagadējais pavērsiens hipotekārajā kreditēšanā ļoti atgādina gandrīz divdesmit gadus senus notikumus sakaru nozarē. Mobilie telefoni Latvijā kļuva plaši izplatīti pagājušā gadsimta 90. gadu vidū paralēli vēl esošajam stacionārajam telefontīklam. Uzradās vairāki mobilo sakaru operatori. Tā pagāja gadi desmit, līdz kamēr 2005. gada decembrī kļuva iespējama pāreja no viena operatora pie cita operatora ar esošo telefonnumuru. Ziņu arhīvi liecina, ka pirmajā mēnesī mobilajos tīklos pārvietoti 2263 numuri, bet fiksētajos tīklos - 65 numuri. Pirmo triju mēnešu laikā sakaru pakalpojumu sniedzējs tika nomainīts vairāk nekā desmit tūkstošiem numuru utt. līdz šai baltai dienai.
Atzīmēšanas vērts ir 2011. gada 17. jūnijs, kad sakaru operatoriem tika uzdots nokārtot numuru pārnesi vienas darba dienas laikā. Kreditoru nomaiņas procedūras likumu autori sola, ka kreditoru nomaiņa nevilksies ilgāk par diviem mēnešiem.
Hipotekāro kredītu ņēmējiem un devējiem turpmāk būs jāpārņem sakaru pakalpojumu sniedzēju un klientu manieres. Bankas uzrunās kredītņēmējus ar zemāku maksājumu piedāvājumiem pēc savas iniciatīvas vai arī tad, ja kredītņēmējs pieteiksies pāriet uz citu banku, bet viņa esošajai bankai tiks dotas 10 dienas jaunās bankas piedāvājuma pārsolīšanai.
Hipotekārā kreditētāja nomaiņai nepieciešamos likumu grozījumus sagatavojusi Ekonomikas ministrija sadarbībā ar citām ministrijām, Latvijas Banku, komercbankām u.tml. Atzīts, ka mērķa sasniegšanai nepieciešami grozījumi četros likumos, kā arī divos Ministru kabineta noteikumos. Projekti par grozījumiem likumos tika nosūtīti uz Saeimas plenārsēdi steidzamības statusā. Pašreizējais plāns paredz to pieņemšanu galīgajā lasījumā 15. februārī. Visticamāk, ka Valsts prezidenta parakstu un likumu spēku tie iegūs vēl pēc dažām dienām.
Par galvenajiem likumprojektu paketē pieteikti grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā. Tādējādi atvieglojumi attiecināti uz visiem hipotekārās kreditēšana pakalpojumu saņēmējiem, nevis tikai uz banku klientiem. Likuma grozījumu būtība ir aizliegums pašreizējiem kredītdevējiem prasīt nesaņemtās peļņas kompensāciju no aizejošiem kredītņēmējiem (izņēmums - kredītņēmēji ar fiksētām kredītprocentu likmēm). Savukārt parādnieku pieņemošā banka par jauna kredītlīguma noformēšanu nedrīkstēs prasīt vairāk par 1% no kredīta atlikuma. Atcelts aizliegums reklamēt hipotekāro kreditēšanu.
Grozījumi Kredītiestāžu likumā atļaus vecajam kreditoram nodot jaunajam kreditoram parādnieka kredītvēsturi.
Grozījumi Notariāta likumā dos iespēju arī nebanku kreditētājiem elektroniski nosūtīt notāram paziņojumu par kreditora nomaiņu. Grozījumi Apdrošināšanas līguma likumā ļaus patērētājam vienpusēji izbeigt esošo nekustamā īpašuma apdrošināšanas līgumu bez papildu izmaksām.
Likumu grozījumi atrauj kumosus gan bankām, gan notāriem, gan pašai valstij. Pēc Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, klientus zaudējušas bankas zaudēs, bet aizejošie klienti ietaupīs 400-600 eiro. Notāru guvums par jauna ķīlas līguma gatavošanu sarukšot no 60-70 eiro līdz 30-40 eiro. Valsts rāda piemēru, atsakoties no nodevas par jaunās ķīla reģistrāciju 0,1% apmērā no tās summas. Turpmāk ķīlas nevis anulēs un reģistrēs kā jaunas, bet to pašu rezultātu sasniegs ar līdz šim Latvijā neizmantotu juridisku darbību “ķīlas grozīšana”.
Apmēram pusei no kreditorus mainošajiem parādniekiem atkritīšot pienākums iesniegt jaunajam kreditoram ķīlas novērtējumu, kas parādniekiem tagad izmaksā, sākot no 150-200 eiro par dzīvokļa novērtēšanu. Proti, vērtējumus prasīšot tikai tad, ja bankām tos vajadzēs. E. Pastars skaidroja, ka bankas nebūt negribot barot īpašumu vērtētājus, bet dažkārt tām esot pienākumi apliecināt kredītportfeļa vērtību saviem akcionāriem, Latvijā strādājošo ārzemju banku uzraugiem pēc to valstu likumiem utt.
Komisijas maksa par jaunā kredītlīguma noslēgšanu būšot mazāka nekā 1% no aizdevuma summas. Bankas ļoti gribot piesaistīt klientus, kuri jau ilgāku laiku maksājuši citai bankai un tādējādi gan apliecinājuši savu maksātspēju un disciplinētību, gan samazinājuši kredīta atlikumu.
