Latvijā joprojām ir radošas personības, kuras dibina jaunus uzņēmumus, attīsta uzņēmējdarbību, rada augstu pievienoto vērtību, eksportē savus produktus un savai uzņēmējdarbībai piesaista jaunus cilvēkus – kuri ir šie mūsdienu varoņi. Par to TV raidījumā "Nra.lv sarunas" intervijā ar rakstnieku un publicistu Jurģi Liepnieku stāsta uzņēmējs, investors, viens no Latvijas jaunuzņēmumu zvaigznēm Jēkabs Endziņš.
Jēkabs Endziņš nodibinājis un attīstījis uzņēmumu "Tweet Deleter". Tas izveidots uz "Twitter" ("X") platformas bāzes. Tas pagājušajā gadā pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 600 000 eiro. Uzņēmumā strādā divi darbinieki.
"Tas ir tehnoloģiju bizness, radām pakalpojumu, kas nepieciešams lielam cilvēku lokam visā pasaulē, apkalpojam klientus no gandrīz 200 valstīm. Lai izdzēstu savu vēsturi, kur var būt desmitiem tūkstošu tvītu, mūsu vidējam klientam ir vairāk nekā 10 000 tvītu. Šī platforma pastāv jau vairāk nekā 10 gadus, un viedokļi mainās, līdz ar to cilvēki par to aizdomājas, un arī visādi vietēja un pasaules mēroga skandāli mums ir bijuši par to, kurš ko teicis. Kā to izdarīt ātri, īsti risinājuma nav, tad cilvēki ieguglē un atrod mūs. Patestē, redz, ka strādā, un vienā brīdī mēs palūdzam samaksāt dažus dolārus par šo pakalpojumu," par uzņēmuma darbu stāsta J. Endziņš.
Viņš atklāja, ka gribējis izveidot tehnoloģiju uzņēmumu, bet pats neprogrammē un nav dizainers. Uzņēmumu viņš izveidoja 2011. gadā, piedaloties kādā hakatonā Igaunijā, kur no idejas jārada produkts. Līdzīgs uzņēmums pasaulē jau bijis, bet J. Endziņš noskatījies, ko tā esošajā piedāvājumā var uzlabot. Tagad viņa izveidotajam uzņēmumam ir viens tiešs konkurents ASV un ir vairāki, kas dara ko līdzīgu, bet J. Endziņa radītais specializējas tieši tvītu dzēšanā.
Vēl viens J. Endziņa uzņēmums "Roibox", kas nodarbojas ar ģeotelpisko datu analīzi digitālajām kampaņām, dzimis kovida laika sākumā, kas bija piemērots laiks, lai rastos uzņēmumi, kas nodarbojas ar digitālo mārketingu.
Jēkabs stāsta, ka tas varējis rasties, jo visi tā dibinātāji atklājuši kādu problēmu uzņēmumos, kuros pirms tam strādājuši (tie ir saistīti ar finanšu tehnoloģijām). Analizējot klientu datus, kas saistīti ar ģeogrāfisko atrašanās vietu, ir iespējams noteikt risku, bet uzņēmuma dibinātāji izdomāja, ka šo informāciju vajadzētu izmantot arī digitālajā mārketingā. Ja zina, kur atrodas maksātspējīgi klienti, tad reklāmu vairāk var rādīt tiem.
Tagad uzņēmuma kontrolpaketi iegādājies viens no "Roibox" klientiem, kas pirms tam gadu bijis uzņēmuma sadarbības partneris. Uzņēmumā strādā 14 darbinieki, bet apkalpo budžetus, kas mērāmi simtos miljonu. "Roibox" strādā ar zīmoliem, kurus pazīst visi - lielām aviokompānijām, luksusa apģērba zīmoliem, e-komercijas produktiem, ar tūrismu saistītiem produktiem.
Vēl viens J. Endziņa uzņēmums "TapBox" nodarbojas ar pašapkalpošanās risinājumiem un konsultē klientus, kā izveidot aparātu, kas var aizvietot darbinieku recepcijā vai pārdošanā. Tā klienti, piemēram, ir Austrumu slimnīca vai "Cinamon" kinoteātru ķēde. J. Endziņa izveidotie uzņēmumi darbojas pēc diviem jaunuzņēmumiem raksturīgiem modeļiem - uzņēmumu vada paši dibinātāji vai arī tas tiek pārdots. "Tweet Deleter" reinvestē peļņu, bet "Roibox" prasīja lielus ieguldījumus, lai ideju piegādātu klientam un viņš būtu gatavs par to maksāt. Tas prasīja arī zināšanas, kādu nav dažiem dibinātājiem, un bija jāpiesaista investīcijas no malas.
J. Endziņš paskaidro, ka uzņēmējdarbībai var būt dažādi mērķi - viens sapņo izveidot ģimenes biznesu, pārmantotu no paaudzes paaudzē, bet tehnoloģiju pasaulē pārsvarā uzņēmumiem mērķis ir ātri izaugt, nedaudz mainīt pasauli vai kādu pakalpojumu sniegt būtiski labāk, nekā tas darīts līdz šim, un arī pārdot.
Ar investoru kopienas "BADideas.fund" starpniecību, kuru pirms gada izveidojis Raimonds Kulbergs, Jēkabs pats arī investē, un ne tikai Latvijas jaunuzņēmumos. Viņš pastāstīja, ka pašlaik ir investēts ap 15 jaunuzņēmumos, galvenokārt Baltijā. Investē no apmēram 50 000 līdz 200 000 eiro vienā biznesā.
Lai sāktu kādu no šiem biznesiem, Latvijā nav nekādu juridisku vai mokošu šķēršļu, uzsver J. Endziņš.
"Jaunuzņēmumā galvenais ir komanda. Bet ne visām idejām ir vajadzīga komanda, daudz ko var darīt arī solo vai savācot vienu divus domubiedrus, un ar zināšanām un prasmēm var viens otram palīdzēt. Pārsvarā nepieciešams kāds inženieris, programmētājs, zinātnieks, tehniski spēcīgs cilvēks, biznesa cilvēks, kurš saprot, kas ir pārdošana un mārketings, un tev jau ir komanda, un tu vari vienas brīvdienas pasēdēt pie kāda prototipa," uzņēmuma veidošanas procesu skaidro Jēkabs.
Diemžēl arī tehnoloģiju jomā igauņi ir mums milzīgi priekšā, lietuvieši - stabili priekšā, saka J. Endziņš.
"Igauņu gadījumā ļoti liels iemesls ir "Skype" efekts, kad kaut kam, sākot no maza līdz gigantiskam, ko lieto visā pasaulē, cauri iziet liels skaits cilvēku. Ja cilvēki ir redzējuši, kā tas notiek, tās ir zināšanas, ko nevar iemācīt skolā, noklausoties podkāstu vai noskatoties video "YouTube". Tur ir cilvēki, kas var dot padomu, kam ir naudas resursi. Veidojas aplis. Arī Latvijā mēs varam redzēt pirmos augļus, piemēram, "Printful", kas izaudzis, pateicoties "Draugiem. lv" panākumiem. Un tāds uzņēmums kā "Trace. Space" šogad piesaistīja 1,5 miljonus dolāru tikai ar ideju - pāris A4 lapām, viņiem nebija pat prototipa un klientu," savu pārliecību pauda J. Endziņš.
Viņš aicina katru paskatīties uz sevi, cik mēs esam izpalīdzīgi. Augstskolā Jēkabs mācījies kopā ar igauņiem un lietuviešiem un novērojis, ka igauņiem kopības sajūta un izpalīdzēšanas tikums ir labāk attīstīts. Mēs varētu vairāk palīdzēt viens otram.
Lietuvieši arī ļoti attīstās. Bez valsts atbalsta savākuši 100 miljonus, lai būvētu tehnoloģisko parku, kur strādās 5000 cilvēku. Viņi nekonkurēs, neņems nost viens otram programmētājus, bet vienojas un izdara, kaimiņus slavē latviešu uzņēmējs.
Daudzi uzņēmēji Latvijā sūdzas par izglītotu darbinieku trūkumu. Jēkabs saka, ka labu darbinieku vienmēr trūkst. Tā ir tāda mazu valstu problēma. Noteikti varētu būt daudz labāk. "Programmētāju trūkst visu laiku. Mācieties programmēt," viņš mudina jauniešus. Tāpat J. Endziņš stipri šaubās, ka mākslīgais intelekts aizstās programmētājus. Viņš redz, ka programmētāji var ļoti daudz no tā iegūt.
Uzņēmējam ir pozitīva pieredze ar "Altum" un biznesa inkubatoru finansējumu. Ja tā nebūtu, tad, visticamāk, arī "TapBox" nebūtu, jo tur bija prototipēšanas grants. J. Endziņam bija tikai biznesa ideja - klientu apkalpošanā cilvēkus aizvietot ar gudriem aparātiem, un bija nepieciešami 50 000, bet tobrīd tādas naudas nebija. Šis grants sinerģijā ar "Altum" aizdevumu palīdzējis uzņēmumam. Arī "Roibox" bijis Madonas inkubatora biedrs, un tur saņemta palīdzība, lai brauktu uz konferencēm, izstādēm, un mārketingam.
Tam, ka Latvijā ir maz uzņēmēju, J. Endziņš varētu piekrist, bet situācija uzlabojas. "Mums ir vajadzīgi šie pozitīvie stāsti, tas ritenis, "Skype" efekts, "Printful" efekts. Ir cilvēki, kas pašlaik briest, kuri krīzes dēļ tiks atlaisti, paši aizies vai nopelnīs naudu," uzskata J. Endziņš.
Pēc viņa teiktā, uzņēmēji ir cilvēki, kuri ir gatavi būt ļoti augstas intensitātes situācijās. "Katrs lēmums var iedot kaut ko ļoti labu un var arī nograut, bet nevar nepieņemt šos lēmumus, vilkt gumiju un teikt skaistas frāzes, kādas mēs bieži dzirdam no politiķiem. Ir jāpieņem lēmums un jādara, jāiet uz risku. Ir vajadzīgas diezgan lielas darba spējas, jo ir jāizjauc kāds "status quo", jāizkonkurē kāds lielais spēlētājs, kuram ir milzīgi resursi. Tev ar savu mazo komandu ir jāizdomā, kā viņu apspēlēt.
Tev jāspēj pārliecināt, jo tev tobrīd ir tikai A4 lapa. Tas ir tavs talants, aktiermāksla, stāstu stāstīšana, enerģija, un tev ir arī jābūt tādam cilvēkam, kurš ir gatavs, ka būs jācieš. Jo tavs uzņēmums būs kā tavs bērns. Tavam bērnam vienu dienu ies labi, un tu būsi super priecīgs. Un vienu dienu būs ļoti slikti. Tas būs kā amerikāņu kalniņi - augšā, lejā, un sākas viss no gala, un tā katru dienu," J. Endziņš raksturo katram jaunajam uzņēmējam nepieciešamo "starta komplektu". Diemžēl praktiskas iemaņas, kā izveidot uzņēmumu, Latvijā netiek mācītas ne skolā, ne augstskolā.
Vai to var iemācīt? Vecākiem būtu bērnus jāmāca būt aktīviem, radošiem, ka nebūs tāda sēdēšana ar klēpī saliktām rokām, uzskata Jēkabs. Un vēl viņš pauda pārliecību, ka mums vajadzīgs vairāk veiksmes stāstu. "Varbūt startapistiem vajag ar sarkanām teslām braukāt, jo daudzi no viņiem ir cilvēki, kuriem nepatīk "zīmēties," arī šādu iespēju pieļāva J. Endziņš.
Ja igauņi un lietuvieši var, mums arī jāvar un uz to jākoncentrējas. Nafta mums te nebūs. Aiz katra veiksmīga projekta stāv daudzi neveiksmīgi, un arī par tiem jārunā, jo parasti par uzņēmumiem raksta, ja tie ir piesaistījuši lielu naudu vai noticis kas slikts, uzņēmējam ir savs viedoklis par to, kas būtu jādara medijiem.
Mums ir ļoti liels piedāvājums, kur investēt, atklāj uzņēmējs, ar to domājot Baltiju. Un var arī teikt, ka mēs esam jaunas krīzes priekšvakarā, kas nozīmē, ka sadzims vēl jaunas idejas.
