Pagājušajā gadā dzirdēti tūrisma jomas ekspertu izteicieni par to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir mazinājis ārvalstu tūristu vēlmi doties uz Latviju. Tomēr vienlaikus no tūrisma statistikas ir noprotams, ka ārzemnieki Latviju ne tikai nav norakstījuši, bet šeit ierodas vairāk, tādējādi vedinot domāt, ka bailes no mūsu austrumu kaimiņa ir kaut nedaudz pierimušas.
Šā gada desmit mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,1 miljons ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 11,9% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, tomēr tas ir par 14,9% mazāk nekā 2019. gada pirmajos desmit mēnešos, laikā pirms pandēmijas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Labā ziņa ir tā, ka, izsijājot vietējo un ārvalstu tūrismu, ir redzams, ka šī izaugsme ļoti lielā mērā aug uz ārvalstu tūristu rēķina.
Tūrisma statistika liecina, ka nedraudzīgs kaimiņš interesi par Latviju kā apmeklējumu vietu ārzemnieku prātos varbūt ir nedaudz minimizējis, taču nav spējis izgaisināt. Patiesībā Krievijas izteikto draudu loma attiecībā uz tūrisma attīstību ir visai grūti izvērtējama, jo Latviju apceļojošo ārzemnieku skaits ir ļoti strauji pieaudzis. Kopumā gada desmit mēnešos Latvijas viesnīcas un citas ar tūristu izguldīšanu saistītās mītnes ir apkalpojušas apmēram 1,2 miljonus ārvalstu viesu, kas ir par 22% vairāk nekā atbilstošā laika periodā iepriekšējā gadā. Cita starpā ir vērts pieminēt, ka statistika norāda - ekonomikas sabremzēšanās rietumvalstīs nav acīmredzami tik liela, lai ietekmētu tūrisma plūsmas. Iespējams, ka norises Eiropas finanšu tirgos un ekonomikā pat ir bijušas labvēlīgas tūrisma industrijas attīstībai. Augstās procentu likmes varbūt kavē jaunu mājokļu iegādāšanos, taču, tā kā algu pieauguma un inflācijas izmaiņu tendences ir labvēlīgas iedzīvotājiem, tad naudas tūrisma izbraucieniem, tajā skaitā uz Latviju, kļūst vairāk. Tiesa gan, šobrīd vēl esam samērā tālu no tiem tūristu pieplūdumiem, kas bija pirms Covid-19 pandēmijas uzrašanās. Piemēram, 2019. gada desmit mēnešos Latvijas tūrisma izmitinātavas bija apkalpojušas 1,7 miljonus ārvalstu viesu jeb apmēram par pusmiljonu vairāk nekā šogad attiecīgajā posmā.
Attiecībā uz tūrismu vēl laba ziņa ir tā, ka vidējais viena ārvalstu ceļotāja uzturēšanās ilgums izmitināšanas vietās nav daudz mainījies ne salīdzinājumā ar 2019. gadu, ne šogad salīdzinājumā ar pagājušo. No kopējiem statistikas datiem var “izvilkt”, ka 2019. gadā viens tūrists Latvijā pavada divas naktis, savukārt gan šogad, gan pagājušajā gadā tās bija nepilnas divas (ja gribam būt pilnīgi precīzi, tad attiecīgi 1,87 un 1,86) naktis. Kopumā šogad līdz oktobrim ieskaitot ārvalstu ceļotāji mūsu valsts tūrisma apkalpošanas mītnēs pavadījuši apmēram 2,25 miljonus nakšu salīdzinājumā ar 1,83 miljoniem nakšu gadu iepriekš. Tātad ir redzams, ka uzturēšanās laiku Latvijā tūristi masveidā saīsināt necenšas, īpaši jau ģeopolitisku faktoru dēļ. Drīzāk gan ārzemnieki Baltiju bieži mēdz uztvert kā vienu apmeklējuma galamērķi un nereti vienā ceļojuma nedēļā cenšas aptvert gan Latvijas, gan Lietuvas, gan Igaunijas apceļošanu.
Statistikas dati cita starpā ļauj noskaidrot, kuru valstu ceļotāji aktīvāk apmeklē Latviju. Visvairāk ārvalstu viesu oktobrī uzņemts no Lietuvas (14,3 tūkst.), Igaunijas (13,7 tūkst.), Vācijas (9,2 tūkst.), Apvienotās Karalistes (7,5 tūkst.), Somijas (6,9 tūkst.), Polijas (4,6 tūkst.), Zviedrijas (3,6 tūkst.) un ASV (3,5 tūkst.). No minētajām valstīm vairākas izceļas ar divciparu procentos mērāmu pieaugumu. Piemēram, britu tūristu skaits salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri ir pieaudzis par 10%, Vācijas ceļotāju skaits - par 11%, bet no Zviedrijas - par 12%. Tikmēr no brālīgās Igaunijas Latvijas tūrisma mītnēs apmetušos ceļotāju skaits pieaudzis par 4%, bet no Lietuvas sarucis par 9%. No Krievijas atbraukušo skaits šā gada oktobrī bija par 42% mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī.
Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā - 79,1%, Jūrmalā - 6%, Mārupes novadā - 3,9%, Liepājā - 1,7%, Daugavpilī - 1,2% un Siguldas novadā - 1,1 procents.
